Parksitijas trasē ASV salūza saldēšanas iekārtas, trases apsaimniekotāji nebija droši par defektu novēršanu laikus un posmu pārcēla uz Leikplesidu. Pirmās sacīkstes līdz ar to nedēļu vēlāk, 7. un 8.decembrī, nu sportistiem divreiz jābrauc vienā, turklāt vēl tik grūtā trasē pašā sezonas sākumā. Plus vairumam ķibeles arī ar lidmašīnas biļetēm, zaudēta barga nauda, jo bobslejā ir ļoti dārga kamanu transportēšana. Trieciens budžetā ir būtisks un katrai komandai par šādu amerikāņu rokādi mērāms vairākos tūkstošos. Daudzi vēl kaut ko zaudē ar apartamentu vai īres māju rezervāciju, tāda skāde arī mūsējiem. Neko darīt, jāpielāgojas apstākļiem, mūsu bobsleja izlase uz Leikplesidu izlidoja ceturtdien, pirmais posms jau nākamās nedēļas nogalē.
Katru gadu ir divi vai trīs posmi Ziemeļamerikā un vai katru gadu kaut kas atgadās – tad trasē, tad ar bobsleja un skeletona tehnikas loģistiku, un vairums nav priecīgi par tādām tūrēm. Var jau saprast starptautisko federāciju, tāds ir uzstādījums, jo nevar visu laiku sacīkstes notikt vienās un tajās pašās trasēs, tikai vienā kontinentā, kaut biatlonā, piemēram, šosezon neviena Pasaules kausa posma ārpus Eiropas nebūs. Tāpat nav skatītāju intereses citos reģionos un krietni dārga loģistika.
Bobslejā un skeletonā nekad nav daudz līdzjutēju klātienē nevienā Ziemeļamerikas trasē,
kur nu vēl Leikplesidā, kas visai tālu no lielākām pilsētām, bet mači joprojām notiek. Interesantākais šosezon, ka atkal būs sacīkstes visai neitrālajā Laplaņas trasē Francijā (ko gan tagad var izmantot franču lielākais talants Romēns Einričs), tāpat atkal būs Siguldas posms, kas vienlaicīgi arī Eiropas čempionāts un kurā vēl mūsējiem oficiāli pasniegs Sočos nopelnītās zelta godalgas bobsleja četriniekos un bronzu divniekos.
Latvijai būtībā lielākais jaunums bobslejā ir tas, kas sacensību apritē ir atgriezies Oskars Melbārdis.
Viņš sāka ar treniņiem un sacīkstēm Eiropas kausu izcīņā, un tad jau vēlāk redzēs, vai atgriezīsies arī Pasaules kausa mačos. Pēc Jaunā gada būs iespēja variēt Eiropas trasēs un tikpat labi startēt gan vienās, gan otrās sacīkstēs. Oskars vienmēr uzsvēris, ka viņam tagad pašam jāizcīna vieta pirmajā komandā un nevienam arī negrasās atņemt labākos stūmējus. Pašlaik pasaules reitingā mūsu līderis pilotiem ir Oskars Ķibermanis un otrais numurs – Ralfs Bērziņš. Pirmajos Eiropas mačos divniekos Lillehammerē Oskars Melbārdis kopā ar Intaru Dambi bija otrajā vietā, toties četriniekā tikai astotā vieta. Nav jau tā, ka Melbārdis slikti brauktu, kaut iemaņas arī jāatgūst, pagaidām viņam šoruden tikai kādi 30 braucieni Siguldā un Lillehammerē kopā.
Četriniekā panākt ideālu salikumu grūti, un tas reizēm prasa gadus, kaut izmantotas tiek tās pašas labās kamanas, ar kurām iegūti tituli pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Kopā ar Eiropas kausu izlasi ir arī treneris un bobu konstruktors Jānis Skrastiņš,
šonedēļ jau mūsējie piebrauc Altenbergas trasi un joprojām meklē labākos variantus.
Jānis Skrastiņš saka, ka šādā sastāvā Oskaram bobs "vienkārši neiet". Nav vaina braukšanā, arī starta ieskrējiens nebūs noteicošais, bet kamanas neiet un viss. "Tā ir arī milzīga psiholoģiskā slodze mums visiem – nav ātruma, tiek meklētas vainas. Mēģināsim kaut ko variēt ar sastāvu, bet mūsu iespējas jau nav bezgalīgas, labas komandas izveide ir gadu darbs. Atceraties, Ķibermanim arī pirms tam visādi gāja četriniekos, pērn brauca ar Melbārža trim labākajiem stūmējiem un Ķibermanis pasaulē kopumā uzreiz bija stabili otrais aiz Frīdriha. Četriniekā katram sīkumam ir nozīme,” sezonas sākumu iezīmēja Skrastiņš.
Variācijas noteikti vēl būs, Melbārdis Eiropā brauks abās disciplīnās vēl trijās trasēs šogad, mūsu trīs jaunie piloti tikai divniekos, pēdējā posmā pirms Jaunā gada Kēnigszē pievienosies arī Ralfs Bērziņš gan ar četrinieka, gan divnieka kamanām. Pavisam jaunajiem bobslejistiem ar monobobu savus padomus dod olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Ja viņš ko dara, tad no visas sirds, kā atzina pats Ķipurs, nu viņš atdod parādu Latvijas bobslejam. Tik tiešām, par treneri Jānis strādājis tikai ārzemēs un arī olimpiskajās spēlēs Latviju viņš nav pārstāvējis. Ķipurs gan bija karognesējs Albērvillas ziemas olimpiskajās spēlēs, bet treniņos guva savainojumu un pats spēlēs toreiz nestartēja.
Skeletonā turpināsies eksperimentu laiks,
un šo uzstādījumi brāļi Dukuri un viņu tēvs jau formulēja pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Nevis braukt, lai par katru cenu uzvarētu Pasaules kausa kopvērtējumā un kāptu uz goda pjedestāla katrā posmā, bet visu laiku eksperimentēt un meklēt labākos variantus tehnikai un slidām. Tas jādara ne tikai treniņos, bet arī sacensību apstākļos, jāvēro konkurenti, jāķer jaunas idejas.
Ja nebūs supertehnikas, nav iespējama uzvara olimpiskajās spēlēs,
Phjončhana jau to lieliski pierādīja, turklāt nekas vēl nav garantēts arī ar izcilu tehniku, vēl vajadzīga arī ļoti laba braukšana, vienīgi tad ieskrējiena sekundes simtdaļām nav vairs pārāk lielas nozīmes. Kamēr veselība ļauj, jāmēģina. Būsim godīgi, Martinam laikam būs vēl tikai viena iespēja iegūt vienīgo nesasniegto titulu pasaules skeletonā, un viņa vecākais brālis Tomass jau būtībā tagad strādā sava brāļa labā, diviem eksperimentēt vieglāk. Kā saka Martins, ir gan uzbūvētas jaunas kamanas, gan izgatavotas arī vairākas jaunas slidas, jāeksperimentē kopā ar komandu, kurā nu ir arī pazīstamais austrietis Matiass Gūgenbergers (un līdz ar to faktiski arī viņa dzīvesbiedre Janīna Floka).
Latvija ir un paliek varens spēks pasaules bobslejā un skeletonā, ne tikai trasē vien.
Mareks Mezencevs skeletonā strādā ar Lielbritānijas izlasi, kurai (īpaši dāmām) vienmēr medaļas pēdējās olimpiskajās spēlēs. Ivo Pakalns ir Šveicē. Jānis Miņins bobslejā Ķīnas izlases treneru korpusā kopā ar slavenajiem Pjēru Luderu un Andrē Langi, Pekinā kā nekā būs nākamās ziemas olimpiskās spēles. Gatis Gūts kāpj pa karjeras kāpnēm IBSF tiesnešu un žūrijas korpusā, Normunds Kotāns atkal rūpējas par jauno olimpisko trasi, šoreiz Ķīnā, viņa brālis Kristaps ir IBSF parasporta komitejas vadītājs un kūrē šo sportu.
Mūsējie ir joprojām pieprasīti bobsleja kamanu izgatavotāji BTC centrā, un vairāki speciālisti ne tikai tās ražo, bet arī apkalpo kamanas trasēs dažādās izlasēs. Latvijai ir pārstāvji starptautiskajā federācijā (jurisdikcija, komunikācija, mums ir arī oficiālais fotogrāfs), un kopumā jāsaka, ka diezin vai kādā citā olimpiskajā sporta veidā proporcionāli tik daudz mūsu speciālistu ir pieprasīti pasaulē tik dažādās jomās. Bobslejā un skeletonā ir iestrādes, un tās nedrīkst pazaudēt, kaut pašlaik mums neliela krīze sieviešu skeletonā un Pasaules kausā Latvija nebūs pārstāvēta, taču ar laiku tas var mainīties uz labo pusi. Arī puišiem aug talantīga jaunā maiņa, protams, neviens nevar garantēt tādus sasniegumus nākotnē kā brāļiem Dukuriem, taču tukša vieta nepaliks.
