Māris Rīmenis: Ne tik labas sajūtas pēc pirmās dienas četriniekos

Sestdiena iesākās cerīgi. Laiks labs, skatītāju straumes plūst uz “Alpensia” ledus trasi, mūsējiem it kā bobsleja četriniekos cerību disciplīna. Pat daudzi ārvalstu kolēģi no BBC, Šveices publiskās televīzijas SRG nāk klāt un novēl veiksmīgu startu mūsējiem.

Viens no ekspertiem šajās sarunās turklāt ir bijušais olimpiskais medaļnieks šveicietis Kristians Raihs. Viņš teic, ka pašiem šveiciešiem nekā īpaša šodien nebūšot, neesot tik laba materiāla  kā vāciešiem. Izrādās, pat eksperti  kļūdās. Šveicietim Riko Peteram dalīts laiks ar Oskaru Melbārdi un arī Johannesu Lohneru pēc pirmās dienas, bet beigās tā tomēr dalīta piektā septītā vieta, tālu līdz līderiem.

Korejietis izmatoja savas trases priekšrocības un nobrauca labi. Nav vārdam vietas. Pretēji ekspertu prognozēm par sarmu uz ledus pašā sākumā – tas Vonam īpaši netraucēja uzrādīt otru labāko laiku. Šosezon tikai 49.vieta pasaules reitingā četriniekos savainojumu dēļ, bet sava trase iepazīta perfekti.

Ja kas, tad dažas virāžas sacensību laikā laistīja ik pēc trim ekipāžām, tātad arī pirms Oskara Melbārža pirmā starta. Ceturtais laiks pirmajā braucienā  un lielā atstarpe  ar Frīdrihu jau lika aizdomāties, bet bija  dažas sīkas kļūmītes trases augšā.

Otrajā braucienā Melbārža ekipāžai jau lielākas kļūdas pēc otrās virāžas, kaut TV ekrānos to faktiski nevar redzēt.

Sandis Prūsis: ”Viņi televīzija tā rāda, ka nevar saprast, kur tās kļūdas iznāk trešajā un ceturtajā  virāžā, tur bobam redz tikai augšu, tāpēc jau treniņos visi esam klāt tieši trasē.

Tur var daudz laika pazaudēt, iemesls ir nepareizā izeja no otrās virāžas.”

Vēlāk Melbārdis brauca labi, galvenās atslēgas vietas trasē izbrauktas meistarīgi, tomēr trases augšā 17. un 14. labākais laiks kontrolatzīmē  tomēr runā pats par sevi, to atgūt tik vienkārši nevar. It īpaši, ja pretiniekos arī bobsleja lielvalstis un vēl mājinieki.

Frīdriham un Valteram bobi slīd vienreizēji labi, to pierāda ātrumi beigās. Ja slidas ideāli piemērotas, ar lielo svaru četriniekos (līdz 630  kg visa ekipāža ar bobu kopā)  šis pārsvars izaužas  vēl vairāk. Loģiski, kaut parasti gan četriniekos rezultāti ir blīvāki, bet tas ierindas pasaules kausa posmos.

Te ir olimpiskās spēles un lielvalstis arī skaita medaļas, kas zina, vāciešiem vai norvēģiem  varbūt būs jauns absolūtais spēļu rekords, līdz šim neviena valsts vairāk par 14 zeltiem ziemā nav ieguvusi.

Mūsējiem ir labi starti ( divreiz trešais labākais laiks Melbārdim), bet ar pašu kļūdiņām trases augšas daļā ir tā kā ir, vairāk uztrauc nevis pozīcija pēc pirmās dienas, bet gan lielā starpība ar līderiem.

Zintis Ekmanis pēc braucieniem ir emocionāls kā vienmēr. Varēja labāk nobraukt, kombinācijā ar dažu sāncenšu pārākumu tehnikā nekā pārāk cerīga. Trasē ir arī Latvijas Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un kombinācija ar Zinti abas šīs varenās balsis kārtīgi uzmundrina mūsējos, bet ar to šoreiz ir par maz.  

”Ja vāciešiem tā slīd, ir kaut ko grūti izdarīt, viņi nekad nepieļaus, ka visiem būs vienādas slidas un tās lozēs pirms starta,”- tā Zintis.

Reāli domājot, nav  nekāda traģēdija, neviens nav nomiris vai satraumēts. Bet nu 12.vieta Melbārdim otrajā braucienā nebija tas, uz ko līdzjutēji, paši puiši un komanda cerējusi. Daudzi tagad  atceras panākumu divniekos un ar atvieglojumu nopūšas, ka vismaz bez godalgām šajā spēlēs mēs neesam.

Lielais Oskars nesūdzas, pirmajā braucienā esot ar slidām uzbraukuši uz kāda akmentiņa, bet tā gan esot vairākām citām ekipāžām arī gadījies. Ne jau tas bija noteicošais. 

Ķibermaņa kvartetam pēc  otrā brauciena izdevās kāpt uz augšu, ir vismaz  desmitā pozīcija, bet kopumā šīs tomēr  nav viņa spēles. Pirmais brauciens neizdevās, un ķer nu vēju.

Man personīgi patika Džastina Kripsa braucieni, arī starts  divreiz  labākais, kaut  pats Kripss ir tikai ceturtais pēc pirmās dienas un līdz bronzai ir 0,23 sekundes, kas nav maz. Neviens nav gaidījis tik  lielu pirmo trīs ekipāžu atrāvienu, neviens no neitrāliem līdzjutējiem noteikti.

Koreja iet uz medaļu, tas labi no apmeklējuma viedokļa, rīt  trases malā nebūs kur adatai nokrist. Patiesībā korejieši nobrauca labāk par vāciešiem, viņu lielākais mīnus ir atpalicība starta ieskrējienā, divreiz 11.laiks.

Kaut kur ātrums startā  pazudis  arī Ķibermaņa ekipāžai – pirms gada te bija rekords startā, bet nu krietni sliktāk par šo sasniegumu, 13.un 10. laiks. Laikam tomēr nav optimālā fiziskā forma, un ļoti dusmīgs vaigs bija arī fiziskās sagatavotības trenerim Jānim Ozolam.

Izmaiņas vēl rīt būs, taču bez lielām kļūdām grūti izstumt kādu  no pirmā trijnieka, būsim reālisti. Mūsējiem tad  jāiet uz visu banku, startēsim uzreiz aiz līderiem (sestā starta pozīcija Melbārdim) un vēlāk  pēdējā braucienā līderiem  ledus kvalitāte nebūs ideāla.

Austrieši vēl var kāpt uz augšu, šveicieši tāpat, un neviens otram nekā nedāvās. Melbārža četrinieks  slīd labi salīdzinājumā  ar daudziem citiem (vien ne ar vāciešiem), ideāli braucieni var ļaut pakāpties uz augšu, bet kļūdīties vairs trases augšā nedrīkst, pat mazliet nē.

Vācietis Niko Valters bija līderis pēc pirmās dienas divniekos un palika bez medaļas, gan jau vēl kāda intriga būs.

Vācijas  nometnē šodien svētki, korejiešiem tāpat, pārējiem visiem pārdomas. Sandis Prūsis to pieņem ar stoicisku mieru, tāds nu ir sports.

Nav jau arī tik traki! Ko lai saka amerikāņi, kuriem jau otrajā veidā vīriešu bobslejā ir pamatīgs fiasko, šoreiz augstākā ir devītā vieta pēc pirmās dienas. Tāpat briti ir neparasti zemu, abas ekipāžas otrā desmitnieka beigās ar visu lielo naudu, kas ieguldīta.

Britu prese jau tagad sākusi diskutēt, vai medaļu cena tomēr nav pārāk augsta skeletonā – trīs godalgas, kopā ieguldīts programmā 6,5 miljoni sterliņu mārciņu. Salīdzinājumā mūsu sponsoru un arī valdības atbalsts kopā tāds nieks vien ir, vismaz pie vienas medaļas  esam tikuši. Tā vienmēr būs diskusiju tēma un tāda tā ir arī Latvijā citu sporta veidu kontekstā un atbalstā. Daudzi piesauc Haraldu Silovu un viņa ceturto vietu ātrslidošanā, bet ledus trasēs bez prāviem ieguldījumiem vispār nav reāli piedalīties cīņā par medaļām, kaut piedalīties. 

Mūsējie piedalās, kaut pēc sestdienas pirmajiem braucieniem nevienam nav pārāk  priecīgs prāts. Cilvēciskais faktors arī daudz ko izšķir, rīt jāmēģina trasē nobraukt ideāli, cerība mirst pēdējā, tikai  ar hronometra apstāšanos finišā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt