Vakardienas biatlons pārcelts uz šo rītu, un es taisni vai nopriecājos – varēšu arī klātienē paskatīties mačus, nesakrīt ar bobsleja braucieniem. Piecēlāmies agri, bet skats laukā pa logu nebija diezin ko cerīgs. Braucam ar autobusu augšup uz pacēlāju un bažas pieaug. Pacēlējā jau pēc dažām minūtēm esam ierauti tādā miglā, ka neredz tālāk par metriem desmit. Skaidrs, ka nekas tik drīz nenotiks, bet izkāpt jau nevar un jābrauc vien ir, vismaz Dāvis kādu sižetiņu samontēs. Pēc pacēlāja vēl ceļš kalnup busiņā un redzamība ir katastrofāla. Galapunktā ne pārāk labi saskatāma pat lielā biatlona stadiona māja. No paša rīta biatlons pārcelts uz nenoteiktu laiku, drīz vien jau paziņots iespējamais sākums- 15.30 pēc vietējā laika.
Neziņā ir arī paši biatlonisti un treneri. Daži sportisti no rīta jau sāka iesildīties un slēpot, taču līdz šaušanai netika, neredz jau mērķus. Nīkšana biatlona stadionā, kopēja Starptautiskās Biatlona savienības, tāpat Olimpiskās komitejas un tiesnešu brigādes sanāksme. Nemitīga sazināšanās arī ar meteo dienestiem. Tie sola pēcpusdienā laika uzlabošanos, garantiju gan nekādu. Tiesa, saule nedaudz tāpat sasilda gaisu un esot tāds efekts, ka migla tad kalnos ceļoties augšā.
Apmēram 1000 metru augstumā virs jūras līmeņa jau neesot tik traki, bet biatlona stadions ir par metriem 400 – 500 augstāk.
Atminamies gadījumus, kad olimpiskajās spēlēs noticis kas līdzīgs šajā sporta veidā. Pēdējo reizi Nagano 1998.gadā, kad sprinta laikā vīriešiem bija ļoti spēcīgs un ķepīgs sniegs. Arī īsti vairs neko nevarēja redzēt. Visi labākie (tostarp Ilmārs Bricis) gan jau bija veikuši abas šaušanas un diezin vai kaut kas mainītos, atlika vēl aizslēpot līdz finišam, šaut tikai reitingā vājākajiem. Taču... Vāciešiem nebija labu rezultātu - tobrīd līderis bija norvēģis Ūle Einars Bjerndālens, par otro trešo vietu cīnījās mūsu Ilmārs Bricis un baltkrievs Aleksandrs Popovs. Vācija iesniedza protestu un to žūrija arī akceptēja.
Sacensības pārtrauktas un viss jāsāk nākamajā dienā no jauna. Ļoti nikns par to bija Ilmārs, kam toreiz bija teicama forma. Vēl visai ilgi viņš slēpoja mežā, lai kaut kādi izgāztu dusmas.
Nākamajā dienā Bjerndālens atkal bija labākais, bet Bricim šaušanā vairs negāja. Kā tolaik publiski izteicās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Vācija nozaga medaļas baltkrieviem un latviešiem.
1999.gads – pasaules čempionāts biatlonā Somijas pilsētā Kontiolahti. Uznāca tāds aukstums, ka dienas trīs četras sacensības nenotika. Pa dienu ap mīnus 25, naktīs pat tuvu mīnus 40. Atceros, toreiz ar operatoru vēlu vakarā devāmies uz biatlona centru noraidīt reportāžu uz Rīgu. To izdarījām, vietējie mūs veda atpakaļ uz viesnīcu Joensū, termometra stabiņš rādīja mīnuss 38 pēc Celsija. Tādu aukstumu dzīvē nebiju un vairāk arī neesmu piedzīvojis. Izejot no vietējā mediju centra laukā, momentā tā kā zole uzreiz pielipa pakāpienam – iekšā silts , plusos, bet ārā tāds aukstums, ka momentā salst klāt.
Ko tik toreiz rīkotāji nedarīja, lai kaut kā kliedētu anticiklonu un panāktu kaut mazu vējiņu. Lidoja ar helihopteriem, lai kaut kā vējotu gaisu, bet nekāda efekta nebija.
Kad aukstums pārgāja un gaisa temperatūra pakāpās līdz mīnus 5 grādiem, šķita gluži vai silts. Problēmas ar miglu savukārt bijušas vēl dažos pasaules čempionātos, taču olimpiskajās spēlēs pēdējā laikā jau pavisam reti. Ja kas, vakarā ir lēkšana ar slēpēm no tramplīna, komandu sacensības un šajā sporta veidā migla arī var krietni ietekmēt sacensību norisi.
Bobslejā nav tik traki, trase ir zemāk. Svētdien vienubrīd arī bija šaubas par otrā brauciena norisi, taču tāda lielāka migla uznāca tikai uz pārdesmit minūtēm, tieši starplaikā.
Pirmās dienas rezultāti ir cerīgi un gaidīsim divus braucienus vēl šovakar. Visus piesardzīgus gan atkal dara Krievijas ekipāžu brīnumainie laiki finišā, kaut arī ne tie labākie starta ieskrējieni un arī braukšanā ne ideālāk par vienu otru. Piemēram, amerikānis Stīvens Holkombs arī nobrauca ļoti labi. Aleksandrs Zubkovs pat pēc finiša parādīja visai nepieklājīgu žestu visiem apkārtējiem un līdz ar to arī līdzjutējiem pie TV ekrāniem visā pasaulē. Sak, kā mēs jums visiem ielikām... Šveicietis Beāts Hefti savukārt ar savu žestu un sejas izteiksmi izteica daudzu citu viedokli – ko nu mēs, zelta medaļas jau tāpat citiem nespīd un varbūt pat sudrabs vairs nē. Kasjanovs zaudē startā Melbārža ekipāžai 0,15 sekundes, Hefti 0,14, bet tik un tā viņam daudz labāks ātrums un arī finišā laiks labāks. Vai redzējāt otrajā braucienā kādu lielu kļūdu Melbārdim? Vai Rašam? Vakar man viens pasaulē ļoti cienīts bobsleja speciālists teica, ka laikam gan zinot , kas par lietu, bet spēļu laikā viņš šīs aizdomas paturēšot pie sevis. Varbūt arī tikai citu konkurentu skaudība, bet varbūt arī nav dūmu bez uguns.
P.S. Vai šodien vispār būs biatlons vīriešiem, būs zināms aptuveni stundu pirms noliktā jaunā starta laika. Dalībniekiem ir treniņš, mērķu piešaude un tam parasti atvēl stundu. Ja nesāksies laikus, tad acīmredzot atkal starts tiks pārcelts uz rītdienu, jo vakarā paredzētas sacensības sievietēm ar kopējo startu. Līdz spēļu beigām vēl laika daudz un gan jau paspēs sadalīt medaļas visās disciplīnās.
