Uz šī fona Latvijas uzvara Deivisa kausā pār Dominikānas Republiku ir tikai tāds lokāls notikums mums pašiem, tāpat kā Ernesta Gulbja kļūšana par Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidentu.
Latvija pavasarī viesos uzvarēja Taizemi un jau bija nodrošinājusi dalību Deivisa kausa pasaules II grupā. Uzvarot Dominikānas Republiku, paveras cerības pacīnīties par iekļūšanu pasaules I grupā. Tur ir daudz gana spēcīgu komandu, un par palikšanu I grupā spēlēs arī tādas izlases kā Japāna, Brazīlija, Ukraina. Bez Ernesta Gulbja laukumā būs ļoti sarežģīti tikt augstāk.
Gulbis vēl nav oficiāli paziņojis par karjeras beigām, bet jau kļūšana par LTS prezidentu pierāda, ka viņš pamazām tenisā izvirza citas prioritātes. Gulbis Deivisa kausā ar pārtraukumiem ir spēlējis kopš 2005. gada, līdz šim piedalījies 22 mačos, aizvadot 50 spēles. Gulbis gan nebija izlasē sešus gadus no 2015. līdz 2020. gadam. Vienspēļu bilance viņam izcila – 26 uzvaras un tikai seši zaudējumi, trīs no tiem pašā karjeras sākumā.
Te jāatceras, ka Gulbis ilgi bijis labāko simtniekā pasaulē un neilgi pat 10. vietā, kas apliecina piederību pasaules elitei, turklāt ne visām izlasēm šajā līmenī ir tādi izcilnieki.
Gulbja debija bija vēl 16 gadu vecumā Lielupes tenisa hallē pret Grieķiju. Toreiz vēl vecajā hallē sekoja zaudējums Vasilim Mazarakim. Nav jēgas uzskaitīt visus pretiniekus, bet dažas uzvaras bija ļoti nozīmīgas.
2008. gada pasaules pirmās grupas spēlēs Montekatīni pret Itāliju trijos setos tika sagrauts Fabio Fonjīni un pēc tam piecos setos uzvarēts arī Itālijas tālaika līderis Andrea Sepi, turklāt Gulbis toreiz zaudēja pirmajos divos setos un trešajā setā pretiniekam bija breika pārsvars 3-1. 2010. gada pavasarī tika gūtas uzvaras pret abiem poļu pretiniekiem, 2012. gada septembrī Liepājā sagrauts ukraiņu līderis Serhijs Stahovskis 6-0, 6-3, 6-1.
Vēl spožāki panākumi individuālajā karjerā, un kā lai kontekstā nepiemin divas grandiozās uzvaras pret pašu Federeru, vienreiz Romas "Masters" turnīrā un vēlāk "French Open" astotdaļfinālā. Starp citu,
kopējā savstarpējā bilance ir tikai 3-2 par labu Federeram, un tikai vienreiz slavenība uzvarēja Gulbi divos setos, pārējās cīņas bija ļoti spraigas.
Šis salīdzinājums tikai pierāda, kāda kalibra spēlētājs Gulbis bija karjeras labākajos laikos un teorētiski, – ko varēja sasniegt…
Tagad vēl atlicis tikai pēdējais izaicinājums, jo Gulbis mēģinās kvalificēties kādam lielajam "Grand Slam" turnīram, pagaidām apvienojot LTS prezidenta amatu ar spēlētāja statusu.
Par Federeru ilgi runās arī pēc viņa karjeras beigām, un tenisa aprindās viņš tāpat paliks. Unikāls spēlētājs, izcili panākumi, un ikviena raksta apjoms ir par īsu, lai uzskaitītu visus viņa vērā ņemamos panākumus laukumā. Federers bija un ir dižs arī ārpus laukuma ar savu harismu, spēju iedvesmot, aizraut, ar savām labdarības akcijām – pārsvarā Āfrikas bērniem.
Sākoties pandēmijai un paša traumām, Federers nav spēlējis gandrīz divus gadus. 2020. gadā aizvadīts tikai viens turnīrs ("Australian Open"), 2021. – pieci, šogad – bez oficiālām spēlēm. Gadi dara savu, Federeram jau 41, turklāt profesionālajā tūrē viņš ir kopš 17 gadu vecuma. Pašā karjeras nogalē bijuši daži hroniski savainojumi, kas gan neizpaudās šveicieša aktīvajos ziedu gados. Pieprasīts reklāmas jomā un pats arī pieņēmis tik gudrus lēmumus, ka
Federers šajā laikā ir nopelnījis vairāk nekā jebkurš cits mūsdienu tenisa līderis, viņa peļņa ir unikāla pat pasaules sporta slavenību kontekstā.
Federeram ir spēkā 2006. gadā noslēgtais līgums līdz dzīves beigām ar tenisa inventāra ražotājfirmu "Wilson", ir citi vērienīgi līgumi, bet fantastisks stāsts ir tieši par viņa diviem pēdējo gadu lielākajiem darījumiem. Viens ar Šveices sporta apavu firmu "On Running", otrs ar Japānas trikotāžas ražotāju "Uniqlo". Šveiciešu jaunajai firmai attīstoties, īpašniekiem nebija tik daudz brīvu līdzekļu, lai maksātu Federeram, un tika noslēgta cita vienošanās – tenisists pats investēja uzņēmumā, piedalījās ar padomiem arī jauno modeļu izveidē un ieguva firmas akcijas. Federera vārds un veiksmīgā stratēģija bija tik izdevusies kombinācija, ka jaunā firma guva izcilu pelņu, un, protams, tas atstāja iespaidu arī uz vienu no akcionāriem Rodžeru Federeru.
Sadarbība sākās 2018. gadā, "On Running" akcijas pēc diviem gadiem sāka kotēt lielākajās pasaules biržās, un firmas vērtība jau sasniedza 10 miljardus eiro. Ražotāji attīstījās, sākot piedāvāt tirgū arī apģērbu un aksesuārus. Tā kā Federeram pieder aptuveni trīs procenti akciju, viņa daļa jau uzreiz uzkāpa līdz 300 miljoniem eiro.
Japānas "Uniqlo" arī uzreiz trāpīja mērķī, jo Āzijas tirgus, un ne tikai Japānas vien, ir liels un maksātspējīgs. Federera saistība ar šo zīmolu deva vēl lielāku pelņu, arī Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā. Līgums uz desmit gadiem par 300 miljoniem dolāru, pirms tam "Nike" Federeram maksāja ap 10 miljoniem dolāru gadā. Sadarbība ar "Nike" bija ilgusi vairāk nekā 20 gadu, bet šī kompānija sportista karjeras norietā vairs negribēja slēgt jaunu līgumu kaut vai par to pašu summu un... kļūdījās. Tā vietā Federers ieguva vēl vairāk ar "On Running" apaviem un "Uniqlo" apģērbiem. Šo firmu īpašnieki saprata Federera unikalitāti un nekļūdījās, kā to īpaši pierāda šveiciešu sporta apavu ražotāju veiksmes stāsts. "Uniqlo" arī nekaulējās, un līgumā nav nekādu apakšpunktu par to, kas notiek, ja Federers vairs nespēlēs, – vienalga viņam maksās 30 miljonus katru gadu, jo Federers ir Federers, viņu zina un ciena visā pasaulē, nekur no dzīves skatuves viņš nepazudīs.
Federers ir viens no pasaulē sešiem atlētiem, kas karjeras laikā ir nopelnījis vairāk nekā vienu miljardu dolāru,
liecina "Forbes" un citu prestižu izdevumu pētījumi. Tikai nedaudz vairāk kā 10% no šīs summas iegūtas kā naudas balvas tenisa laukumos (kopā 130,5 miljoni dolāru). Saprotams, ka Federeram vēl ir vairāki vērienīgi reklāmas līgumi, kas citiem būtu visai ienesīgi, bet Federera gadījumā nedaudz nobāl uz darījuma fona ar "On Running" un "Uniqlo". "Credit Suisse Group", JURA, "Louis Vuitton", "Mercedes-Benz" (pieci miljoni gadā), "Rolex" (seši miljoni gadā) un vēl dažiem citiem pazīstamiem zīmoliem ir ilgtermiņa līgumi ar tenisistu, bet tie nav bijuši tik drosmīgi kā pēdējās sadarbības ar Šveices apavu un Japānas apģērbu firmu. Federers ir gluži kā vīns, – jo vecāks, jo vērtīgāks.
Pēdējais turnīrs Rodžeram būs Leivera kausa izcīņa Eiropas komandas sastāvā nedēļas nogalē Londonā. Vienā komandā ar karjerā lielāko konkurentu un arī vienu no labākajiem draugiem profesionālā tenisa aprindās Rafaelu Nadalu, tāpat vēl diviem viņa konkurentiem Novāku Džokoviču un Endiju Mareju. Iepriekš daudzi domāja, ka Federers karjeru beigs vai nu oktobra nogalē Šveicē, dzimtās Bāzeles turnīrā, vai arī nākamgad Vimbldonā. Tomēr nē,
Federers grib aiziet tagad un aiziet paceltu galvu.
Nav ko noliegt, viņš ir paveicis tiešām daudz tenisa popularitātes pieaugumā visā pasaulē, ir izcila personība un ļoti iecienīts gan līdzjutēju, gan turnīra rīkotāju, gan pašu spēlētāju un biznesa pasaules ļaužu vidū. Pamatoti iecienīts, ko viņš visu šo gadu garumā veicinājis ar sasniegumiem tenisā, cilvēcisko harismu un graciozo uzvedību laukumā un ārpus tā. Īsts tenisa džentlmenis un virtuozs laukumā.
