Svētdienas vakara spēle Artūra Eša centrālajā arēnā Ņujorkā pret Mariju Šarapovu noteikti bija pati labākā šogad Anastasijai Sevastovai. Faktiski pret vienu no profesionālā tenisa leģendām, kura spējusi uzvarēt visos četros ”Grand Slam” turnīros karjerā. Jā, diskvalifikācija par meldonija lietošanu, šogad atgriešanās lielajā tenisā, taču Ņujorkā vien Šarapova bija ļoti motivēta un vinnējusi pasaules otro raketi Simonu Halepu jau pirmajā kārtā. Centrālais laukums turklāt ir viņas ierastā teritorija, te viņa aizvadījusi neskaitāmas spēles, pati dzīvo Amerikā un publikas vairākums klātienē tāpat bija viņas pusē.
Spēlēt lielākajā arēnā ar aptuveni 15 tūkstošiem skatītāju klātienē vakarnakt – tas ir nopietns nervu pārbaudījums ikvienai. Liepājniecei par laimi bija iespēja Artūra Eša arēnā uzspēlēt arī pagājušogad, tā kā viņa jau zināja, ko tas nozīmē.
Sevastova nesalūza, demonstrēja gan apbrīnojamu pacietību, gan māku nolasīt pretinieces spēli, gan arī vairākkārt netradicionālus risinājumus laukumā.
Tieši tas - spēles variācija - viņai palīdzēja uzvarēt, vienkārši spēcīgi sist bumbu atpakaļ Šarapovai no gala līnijas būtu neprāts. Spēles variācijā Nastja bija krietni labāka, un tas tā nokausēja Šarapovu, ka beigās slavenā pretiniece sāka kļūdīties jau krietni biežāk. Ceturtdaļfināls sasniegts arī šogad, liepājniece aizstāvējusi pērn iegūtos punktus un arī pēc šī turnīra nosargās vietu labāko 20 skaitā.
Apetīte rodas ēdot, nākamā pretiniece ir amerikāniete Sloana Stīvensa, un arī te viss ir iespējams, kaut pretinieces izredzes uzvarēt tiek vērtētas nedaudz augstāk. Pagaidīsim līdz otrdienas vakaram, galvenais ir saglabāt vēsu prātu laukumā.
”Ja es zaudēju galvu, es varu jebkurai pretiniecei pazaudēt ar 1-6, 1-6,” tā pati Sevastova pajokoja preses konferencē pēc uzvaras pret Šarapovu. Spēlēt Ņujorkā viņai patīk, un par to liecina arī pērn gūtās uzvaras pret tādām izcilām tenisistēm tā Garbīne Mugurusa un Johanna Konta.
Sevastovas spēli noteikti uzlabojusi slavenā austriešu tenisista Tomasa Mustera piesaistīšana konsultanta lomā viņas komandā.
Galvenais treneris joprojām ir tas pats - cits austrietis Ronalds Šmits jeb Ronijs, kā pati Sevastova dēvē savu dzīvesdraugu. Musters toties Sevastovai spējis iedvest to psiholoģisko pārliecību par savām spējām, kuras dažkārt pietrūcis līdz šim. Dažkārt liepājniece nav līdz galam noticējusi sev vai arī pārlieku pārdzīvojusi savas neveiksmes laukumā, nonākot pat līdz asarām. Spēlē pret Šarapovu viņa tika tam pāri, līdz ar to bija spēcīgāka arī psiholoģiski.
Musteram šajā ziņā var uzticēties – viņš ir visu laiku labākais Austrijas tenisists, reitingā bijis pirmais pasaulē, ieguvis 45 titulus karjerā. 22 gadu vecumā Maiami turnīra laikā Musters cieta smagā autoavārijā, ko izraisīja iereibis vadītājs. Cietušas kājas un jo īpaši – kreisais celis. Viņš pavisam drīz pēc vairākām smagām kājas un ceļgala operācijām Austrijā jau sēdēja ratiņkrēslā tenisa laukumā un atsāka treniņus. Tobrīd viņš bija desmitais pasaulē, avārijas dēļ nevarēja spēlēt pusgadu, bet atgriezās profesionālajā sportā un vēlāk kļuva par pasaules pirmo raketi! Iedvesmojošs piemērs jebkuram pasaules sportā, un Musters noteikti ar savu pamācošo stāstu daudz devis arī Anastasijai.
Sevastovai tāpat nebija viegls periods karjerā, mēs zinām, ka arī viņa dažādu savainojumu dēļ jau bija atvadījusies no profesionālā sporta, taču atgriezās un tieši vēlāk arī guvusi savus lielākos panākumus līdz šim. Līdzīgi kā Musters, un stāsts ir par to, ka tenisā ļoti svarīga ir psiholoģija un ticība saviem spēkiem, ne visu izšķir tikai tehniskā un fiziskā sagatavotība. Sadarbība ar Musteru viņai devusi vēl vienu izcilu uzrāvienu tenisā, un gaidīsim labu turpinājumu. Nav neiespējami, ka Sevastova gada noslēgumā arī spēj kvalificēties labāko astoņnieka finālturnīram Singapūrā, kur nokļūt Aļonas Ostapenko izredzes pašlaik izskatās jau visai drošas.
Par Aļonas Ostapenko sniegumu Ņujorkā ir divējādas izjūtas.
No vienas puses – nav slikti, trešo kārtu viņa sasniedza, savu pozīciju reitingā nosargāja, un jaunnedēļ ir iespējams pat neliels kāpums (atkarībā no Petras Kvitovas un vēl dažu ”US Open” turnīrā palikušo snieguma). No otras puses – trešajā kārtā zaudējums savai vienaudzei Darjai Kasatkinai no Krievijas bija sāpīgs un smags. Atkal neveiksme pret augumā pamazo, bet gudru tenisu spēlējošo Kasatkinu, atkal tikai demonstratīvā rokas paspiešana pēc spēles un novēršanās no pretinieces. Ir jāmāk tikt galā ar zaudējumiem arī spēlēs, kad pats sevi uzskati par neapšaubāmu favorīti, tam ir jātiek pāri.
Ne visi mači var izdoties pat izcilākajām zvaigznēm, bet nekad mūžā neesmu dzirdējis attaisnojumu no Nadala vai Federera pēc zaudējuma, ka šī nav vienkārši bijusi viņu diena, ne tā labākā pašsajūta un tikai tāpēc zaudēts.
Vienmēr tiek teikts, ka pretinieks todien bijis labāks un punkts. Ar tādām lietām Aļonai jāiemācās tikt galā, viņa ir un paliek lieliska cīnītāja laukumā, kas šogad vien mums sagādājusi izcili patīkamas emocijas ar uzvaru ”French Open” vien. Mūsu pārējo sapnis – kaut abas labākās Latvijas tenisistes beidzot vienlaikus spēlētu arī Latvijas izlasē Federācijas kausa izcīņā, tā būtu patiesi spēcīga komanda pasaules līmenī (vispirms gan pasaules grupā jāiekļūst). Sevastova uz šādu jautājumu preses konferencē atbildēja izvairīgi, viss būšot atkarīgs no turnīra kalendāra un pašsajūtas.
Skaidrs, ka abas mūsu labākās tenisistes savstarpēji nekādas draudzenes nav,
lūk, arī Sevastovas atbilde žurnālistiem Ņujorkā: ”Es dažreiz viņai pasaku labdien, viņa dažkārt atbild, dažkārt - ne. Tas, protams, ir joks. Jā, es viņu apsveicu ar uzvaru Francijā, bet, nu, katrā ziņā kopā mēs netrenējamies...”
Vīriešu turnīrā jau pirmajā nedēļā tik daudz pārsteigumu, kā nekad. Jau tā vairāki favorīti nevarēja spēlēt turnīrā savainojumu dēļ, tagad turnīra izlozes tīkla apakšējā daļā ceturtdaļfinālā nav neviena tenisista, kas būtu spēlējis kāda ”Grand Slam” turnīra finālā. Nu vienam pienāks tā reize, augšējā izlozes zarā vēl vismaz vairāki izcilnieki ir palikuši. Šī bija lieliska reize izpausties Ernestam Gulbim, bet viņš tomēr otrajā kārtā zaudēja Kevinam Andersonam.
Šis bija jaunās uzlecošās zvaigznes Denisa Šapovalova turnīrs – kanādietis pēc kvalifikācijas pārvarēšanas tika līdz astotdaļfinālam un 18 gadu vecumā tas tiešām ir izcili. Turnīrs radīja arī neizpratni daudzajos līdzjutējos – pēc Mareja izstāšanās pēdējā brīdī nu divi reitingā visaugstāk esošie tenisisti Nadals un Federers savā starpā var tikties jau pusfinālā, nevis finālā, kā būtu jābūt. Interesants, bet ne līdz galam pārdomāts reglaments – ja kāds no turnīra pirmajiem četriem izliktajiem spēlētājiem (Marejs bija otrais, Federers - trešais) izstājas jau pēc izlozes, bet vēl pirms publicētā dienas spēļu saraksta, tad viņa vietu ieņem augstākais numurs no otrā četrinieka (Ciličs). It kā pavisam neloģiski, bet tāds ir nolikums un daudzu gaidītais Nadala-Federera fināls vairs pat teorētiski nevar notikt, birokrātija uzvarējusi.
