Kulminācija Roterdamā būs svētdien, kad paredzēti izslēgšanas braucieni, sākot no astotdaļfināliem. BMX riteņbraukšana ir gana specifisks veids un laikam gan viens no tādiem, kurā panākumi latviešiem ir gluži vai asinīs, nu gluži kā ziemā bobslejā un skeletonā. Pat vēl augstākā mērogā. Saprotams, ka BMX riteņbraukšana daudzviet pasaulē nav tik iecienīta un populāra kā klasiskais velosports, te nav tādas ažiotāžas kā “Tour de France” vai “Giro d’Italia”, nav arī tādas naudas un tomēr. Roterdamā kopā startēs teju trīs tūkstoši dalībnieki no 41 pasaules valsts, ieskaitot sacīkstes arī jauniešiem dažādās grupās.
BMX ir olimpiskais sporta veids, un nepelnīti tajā pasaules elitē nevar būt. Sacensību specifika gan ir tāda, ka nejaušības moments ir ļoti liels, īpaši finālā, kur ir tikai viens brauciens. Jā, nejauši var neuzvarēt, ja kāds no konkurentiem tevi nogāž jau pirmajos metros, taču nejauši kļūt par čempionu tomēr nevar. Saprotams, te vajadzīga gan meistarība, gan ātrums un psiholoģija, gan arī veiksme.
Caur astotdaļfinālu vai ceturtdaļfinālu sietu gan labam meistaram tā kā vajadzētu izsisties - ir vairāki braucieni, pusfinālā jau grūtāk, bet finālā nervu spriedze ir maksimālā. Startējot labākajiem astoņiem, brauciens trasē parasti ilgst vien nedaudz ilgāk par pusminūti un otras iespējas vairs nav. Finālā tu esi viens pret visiem pārējiem, runāt par kaut kādu vienas valsts sportistu sadarbību var tikai abstrakti, tad ir jāsakrīt arī visiem pārējiem apstākļiem. Vislabākā recepte uzvarai un arī drošākais veids, kā izvairīties no sadursmēm, ir aizbraukt pēc starta pirmajam. Tas parasti arī bijis Māra Štromberga lielākais trumpis. Finālā jābūt labākajam tieši tobrīd, tajā vienā vienīgajā braucienā. Viss pārējais jau ir aiz muguras un varbūt tikai zemapziņā – cik viegli vai grūti līdz finālam nokļūts...
Māris Štrombergs divreiz jau sevi teicami pierādījis olimpiskajās spēlēs, kaut Londonā līdz pat pusfinālam viņam gāja ļoti smagi. Toties tad viņš atkal bija savā elementā un finālā tika pie otrās olimpiskās zelta medaļas karjerā. Tur jau tā māka - saņemties īstajā brīdī, māka arī trenerim atrast īstos vārdus pirms starta. Cits jānomierina, cits, gluži otrādi, jāsapurina, un to lieliski pieprot Ivo Lakučs. Štrombergam ir daudz arī citu titulu karjerā un noteikti viņš būs mūsu galvenais favorīts Roterdamā, taču ne vienīgais.
Šogad Latvijas čempionātā izdevās uzvarēt Edžum Treimanim, joprojām daudz tiek gaidīts no Riharda Veides, junioriem ļoti meistarīgs ir Kristens Krīgers. Galvenā vērība būs elites finālam, jādomā vīriešiem, jo sieviešu konkurencē tik labu panākumu vēl mums nav.
Latvijas sasniegtais BMX riteņbraukšanā tomēr ir likumsakarība, jo valstī ir daudz trašu un rodas arvien jaunas, turklāt tās ir visos reģionos. Nav tā, ka BMX koncentrētos tikai ap Rīgu, kā tas ir daudzos citos sporta veidos. Labi braucēji ir dažādos novados, kaut kopumā visvairāk sasniegumu, šķiet, ir Vidzemes sportistiem. Kopumā Latvija ir un paliek BMX riteņbraukšanas lielvalsts, ko apliecina arī reitings. Gan individuālais, gan arī valstu, un mums atkal jācenšas iegūt maksimāli daudz ceļazīmes nākamajām olimpiskajām spēlēm.
Māris Štrombergs neapšaubāmi ir vistitulētākais visā BMX saimē, jo divu olimpisko čempionu titulu vīriešiem nav nevienam citam (kādam citam vispār nav izdevies uzvarēt olimpiskajās spēlēs). Ir arī uzvaras pasaules un Eiropas čempionātos, Pasaules kausa Superkrosā, tāpat Ziemeļamerikas profesionālajās līgās. Ir pieredze, ir sava veida noslēpumi, kā noskaņoties tieši izšķirošajam braucienam. Tiesa, pasaules čempionātā pie zelta medaļas Māris pēdējoreiz tika pirms četriem gadiem. Daudz plusu, taču arī konkurenti nesnauž un pats Štrombergs pamazām savos 27 gados jau jāpieskaita BMX riteņbraukšanas veterāniem. Tas it kā nav daudz, taču Štrombergs ļoti agri ielauzās BMX elitē un tur jau ir daudzas sezonas. Skaidrs, ka viens otrs konkurents spēj atsevišķā posmā būt ātrāks, taču tas viss ir jāpierāda galvenajās šīs sezonas sacensībās. Eiropas čempionātā Māris šosezon jau uzvarējis, kaut te nebija dažu ļoti spēcīgu pretinieku - amerikāņu, austrāliešu, jaunzēlandiešu, kolumbiešu un ne tikai. Labi braucēji ir arī Dienvidamerikā un Āzijā. Ko bez mūsu līdera varētu pieskaitīt galvenajiem favorītiem Roterdamā ? Amerikāni Konoru Fīldsu, austrālieti Semu Vilobiju, noteikti mājinieku Tvanu van Gendtu, britu Laiamu Filipu. Noteikti būs interesanti un turēsim īkšķus par mūsējiem – viņi ir pelnījuši būt labāko vidū šajā atraktīvajā veidā ar bezbailīgajiem dalībniekiem. Garantijas gan panākumiem pirms mačiem nevar dot neviens, un ar to arī BMX ir tik interesants.
