Otrdiena šķiet tāda mierīgāka diena. Kalnos laukā apmācies, bet vējaināks un to uzreiz jūt. Pēc nesenās būvniecības un nepārtrauktajiem labošanas, labiekārtošanas darbiem visa zeme faktiski ir balta un putekļi iet pa gaisu. Jāsargā acis. Ļoti labi to var redzēt arī uz TV kameru un foto objektīviem. Pafilmēsi, pafotografēsi nedaudz un viss objektīvs klāts sīkiem smilšu graudiņiem un visādiem putekļiem. Aizstaigāju pa Estonskaja Ulicu līdz kalnu mediju centram, kas daudz mazāks nekā galvenais, Sočos ( faktiski pēc atrašanās – Adlerā). Toties pamatīgāk un kārtīgāk uzcelts, iekšā arī klusāks un mierīgāks.
Dāvis vakar taisīja garu garo sarakstu, kur viņam šodien jāaizbrauc, kas jāfilmē un kas jānointervē. Vakar viņš bija ļoti nikns par norvēģu TV komandas attieksmi filmēšanas vietā biatlonā, trīs vīri gluži vai iepletuši elkoņus stāvot, lai tikai pašiem vairāk vietas un netiekot citi klāt. Nav bijuši ar mieru piekāpties kaut par centimetru, lai mūsējiem būtu nedaudz vairāk rūmes tikai uz mirkli, kad finišā ieslēpo Andrejs Rastorgujevs un pēcāk uz interviju. Ja kas, tad Krievija iesniegusi prasību starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā pārskatīt lēmumu par iznākumu skiatlona finišā vīriešiem.Viņuprāt norvēģis pārkāpa noteikumus finišā, viņam tika bronza, Krievijas sportistam – ceturtā vieta svētdien. Sporta arbitrāžas tiesa ir augstākā instance, kas vēl ko var mainīt. Krievijas treneru izteicieni bija skarbi – ko citi slēpošanā nevar, to norvēģi drīkst. Moments gan bija ļoti strīdīgs un droši apgalvot, kam taisnība, neviens nevar.
Turpinot par mūsu filmēšanas grupu kalnos. Mēģināšu izstāstīt, kāda ir Dāvja un operatora Armanda darbadiena. Tātad vakarā – nākamās dienas sacensību un treniņu grafika izskatīšana, vajadzīgo cilvēku sazvanīšana un saraksta sastādīšana. Celšanās no rīta atkarīga no šī grafika. Šodien abi bija augšā ap septiņiem (gulēt vakar aizgājām ļoti laicīgi – vienos naktī). Dzirdēju tā kā šķendēšanos un man šķita, ka Dāvis atkal kaut ko pazaudējis (iespējams - sarakstu). Viņam viss pazūd bieži, taču vienmēr atrodas, tā jau kurās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. Rīta tualete, visas mantas plecos ( kamera un statīvs kopā vismaz 20 kg, paliela izmēra montāžas laptops, vairāki smagi akumulatori, mikrofons un vēl citi sīkumi). Pa ceļam jāieskrien un ātri jāiekož brokastis, tad autobuss, tālāk uz sacīkšu vietu. Reizēm vēl jāpārsēžas citā autobusā vai arī gaisa kabīnē, un tad sasniegta pirmā vieta. Filmēšana, intervijas, vietējā mediju centrā reportāžas montāža ( ja aktuāls materiāls). Vēl pirms tam jāizņem speciālas aproces vai vestes, citādi klāt nevienam netikt. Tad uz nākamo vietu. Dienā dažkārt jābraukā daudz, svētdien mūsējie izmantojuši 13 transporta vienības vien. Labi, ka te kalnos viss samērā kompakti, Soltleiksitijas vai Turīnas spēlēs tik daudz vietas apmeklēt dienas laikā nebūtu iespējams.
Vakarā brigāde ir atpakaļ ap desmitiem, vienpadsmitiem (atkarībā no sacensību grafika). Vēl montāža, un likties gulēt vienos ir ļoti veiksmīgi, ja ir kas lielāks jāsamontē, atpūta sākas ap trijiem. Vāveres ritenis, bet mūsējie to spēj, un faktiski jau tā olimpiskajās spēlēs strādā vairums. Ar mazāku skriešanu lielajām TV, tās var vairāk piestrādāt pie viena materiāla vai tēmas, bet kopumā tā ir. Smagi, bet interesanti, un laikam gan katrs kaut reizi dzīvē gribētu pabūt olimpiskajās spēlēs un izbaudīt šo gaisotni. Ir savi plusi, savi mīnusi. Mums, piemēram, aizbraukt uz hokeju Sočos ir nereāli. Citi darbi un laika trūkums, labākajā gadījumā ar vienu aci pasekosim spēlēm līdzi TV ekrānā vai kaut internetā.
Tikko „Rosija 24” kanālā plašāks sižets par Šveices hokejistiem, filmēšanas grupa ciemojusies pie viņiem ciematā. Esot labi, baro arī neslikti, kaut jau esot noilgojušies pēc savas Alpu ēdienkartes. Šveicieši ir Latvijas pirmie pretinieki jau rītvakar, viņu rindās pat astoņi NHL hokejisti, ieskaitot ļoti labo vārtsargu Jonasu Hilleru. Toties visiem astoņiem grūtāk ar aklimatizāciju, rīt būs trešā diena, viņiem tomēr 10–13 stundu starpība ar Sočiem, atkarībā no mājvietas Ziemeļamerikā.
Brāļiem Šiciem pēdējie oficiālie treniņi ne pārāk veiksmīgi, labāko astoņnieks. Nelaimīga diena, tā abi izteicās LTV filmēšanas grupai. Viens paslīdējis uz trepēm no paša rīta, tad atkal uzsēdies uz adatainajiem kamaniņu braucēju cimdiem utt. Jācer, rīt būs o.k, sacīkstēs divniekiem tikai divi braucieni, tāpēc katram sīkumam milzu nozīme.
P.S. Pirmās nedienas ar laika apstākļiem. Otrdienas rītā oficiālais treniņš nobraucienā dāmām atcelts. Slikta sniega kvalitāte - palicis siltāks, bet galvenais - vējš sanesis trasē smiltis un visādus putekļus, ko jau minēju sākumā. Trase kļuvusi nekvalitatīva un bīstama. Iespējams, vēlāk nenotiks arī treniņš vīriešiem.
Atkal nedienas ASV bobsleja stūmējam Džonijam Kvīnam. Nesen palicis ieslēgts savā vannas istabā olimpiskajā ciematā un izlauzis durvis, tagad ar vēl vienu citu sportistu iesprūdis liftā... Jācer, ka maču laikā neiesprūdīs bobā.
