Starptautiskā Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) jau pirmdien sāka izskatīt krievu sportistu apelācijas lietas par iespējamo dopingu Sočos. Apelāciju daudz, izskata kopā pa sporta veidiem, sāka pirmdien ar ātrslidošanu, otrdien turpināja ar skeletonu, un tā būs visu nedēļu pa dažādiem sporta veidiem. Galvenais apsūdzības liecinieks Grigorijs Rodčenkovs ātrslidotāju lietā liecināja videokonferencē, skeletonā – nē. Baidoties par savu drošību, Rodčenkovs uz Šveici nebrauks.
Tomēr pat šādā lietu izskatīšanas paātrinātā variantā gala verdikts vēl nav gaidāms uzreiz, to CAS sola ne ātrāk kā 31.janvārī un ne vēlāk kā 2.februārī. Pēc likuma, ja CAS atstāj spēkā visas apsūdzības un krievu sportistiem diskvalifikācijas paliek, tik un tā Krievija var pārsūdzēt šos lēmumus 30 dienu laikā Šveices Federālajā tiesā.
Lietu pārskatīšana aizņems vēl vairākus mēnešus un skaidrs, ka pārdalītās medaļas svinīgi Phjončhanā netiks pasniegtas.
Tieši tāds bija Starptautiskās Olimpiskās komitejas plāns (SOK) un arī paziņojums decembrī, lai kaut cik sagādātu sportistiem prieku svinīgā atmosfērā par piešķirtajām augstāka kaluma medaļām. Tomēr arī SOK nākas ieklausīties juristu spriedumos un pārsteidzošas rīcības nebūs, un tas nozīmē – nebūs arī nekādas skaidrības. Jā, SOK var neuzaicināt daudzus krievu sportistus uz Phjončhanu un nedot viņiem akreditācijas, galu galā tādas ir tiesības, jo
šo lielo balli jeb olimpiskās spēles tomēr rīko SOK un nevēlamus viesus var arī neielūgt.
Jau 19.janvārī SOK no krievu potenciālo olimpiešu vidus svītroja 111 cilvēkus – ne tikai sportistus, bet arī trenerus un funkcionārus. Kas tagad no krieviem startēs, var tikai zīlēt, jo pat spēļu laikā iespējamas ārkārtas CAS sēdes Phjončhanā, un tās notiek dažu dienu laikā pēc pieprasījuma. Var iznākt pat tā, ka daži Krievijas atlēti jau ieradušies Korejā, bet gaida akreditāciju un zaļo gaismu savam startam atkarībā no kārtējā CAS lēmuma jau ārkārtas sēdē. Pagaidām šo nevēlamo sportistu saraksts tikai papildinās.
Krievijā jau atkal runā par iespējamo spēļu boikotu un tīro sportistu atteikšanos startēt Krievijas olimpisko atlētu komandā. Visi gaida valsts prezidenta Vladimira Putina nostāju, kas dopinga sāgas sākumā tomēr bija par tīro sportistu startēšanu spēlēs. Krievu prese jau ziņo, ka kāds no prezidenta administrācijas Krievijas olimpiskajām federācijām un arī Nacionālajai olimpiskajai komitejai licis pārskatīt jautājumu par boikotu.
Krievijas Olimpiskā komiteja gan formāli ir atdalīta no valsts varas, bet tas tikai formāli, citādi tīri finansiāli būtu grūti pastāvēt.
Viņu Olimpiskās komitejas prezidents Aleksandrs Žukovs gan saglabā vēsu prātu un tik traki nerunā par visas pasaules sazvērestību pret Krieviju, viņš vienīgais arī decembrī ārkārtas SOK sēdē Lozannā atvainojās starptautiskajai sabiedrībai par Krievijas dopinga sāgas nodarīto kaitējumu pasaules sportam. Skāde tiešām ir liela, jo ticība tīram sportam ir stipri iedragāta, un to vēl vairāk iedragā neseni notikumi Irkutskā, - ieradās WADA antidopinga pārbaude un pat no vietēja līmeņa vieglatlētikas mačiem pēkšņi savu dalību atsauca 36 sportisti...
Krievijas mediji pēdējās dienās burtiski vārās. Tiek izmantoti viņu skaļākie un uzticamākie rupori, kā sporta komentētājs Dmitrijs Guberņijevs, kas ir arī "Vienotās Krievijas" Jaunās gvardes biedrs. Vienīgais no žurnālistiem, kas pēc Soču olimpiskajām spēlēm apbalvots ar augstāko valsts apbalvojumu – ceturtās pakāpes ordeni ”Par nopelniem pret Tēvzemi”. Tas pats žurnālists, kurš pirms gada vairākkārt nosauca tiešajā ēterā slaveno Francijas biatlonistu Martēnu Furkadu par cūku. Tas pats, kurš publiski brūk virsū čehu biatlonistei Gabrielai Koukalovai, jo tā apsveica SOK lēmumu par krievu sportistu diskvalifikāciju Sočos.
Absolūtais vairākums Krievijā tic sazvērestībām pret viņu sportistiem, savus grēkāžus ļaudis ceļ varoņu godā,
to pierāda dažādas aptaujas portālos. Reti, bet dažkārt var izlasīt arī pretējo. Viens no aktīvākajiem sava viedokļa paudējiem ir bijušais pasaules reitinga līderis tenisā Jevgēņijs Kafeļņikovs, kurš sociālajos tīklos nebaidās kritiski izteikties. Kafeļņikovs nesen retoriski vaicāja - ”Dopingu lieto visur, bet kā tas var būt, ka amerikāņi savus slavenos grēkāžus (Lenss Ārmstrongs, Meriona Džonsa) pēc tam nolād, bet mēs (krievi) padarām par varoņiem?”
Skaidrs, ka Krievija par savējiem cīnīsies līdz galam, resursu pietiek, bet ķīlis pasaules sportā būs iedzīts. Krievijā pat apsolīts visiem Phjončhanas olimpiskajās spēlēs nepielaistajiem sarīkot savas spēles ar tikpat dāsnām balvām kā bija paredzēts par godalgotajām vietām Phjončhanā. Absurds, bet tā laikam notiks.
Taisnības labad jāsaka, ka arī SOK nav konsekventa līdz galam un daudzas starptautiskās federācijas – vēl vairāk. Īpaši tas attiecas uz Starptautisko Bobsleja un skeletona federāciju un tās prezidentu Ivo Feriāni. Ir grūti, ja visu laiku jālaipo starp sirdsapziņu un dāsno Krievijas sponsoru naudu. Tad ir diskvalifikācijas, tad tūdaļ tās tiek atceltas un kāda noteikta rīcība tiek tikai imitēta. Lai vai kā beigtos visi šie dopinga skandāli, lai vai kā katra iesaistītā puse izkļūs no šīs situācijas, sporta imidžs tomēr kopumā būs iedragāts.
