Šogad viņam nesen bija jauns karjeras rekords reitingā, atzīstama spēle vairākos turnīros, taču vairumam līdzjutēju ir neziņa par stabilitāti gaidāmajā turnīrā. Vēl šonedēļ Ernests spēlē mazākā turnīrā Nicā, taču tas ir kā sagatavošanās posms Parīzei, reitingā viņa pozīcija (19.) šonedēļ nemainīsies, un Gulbis būs izlikto spēlētāju vidū. Pamatturnīra izloze Parīzē piektdien.
Ko sagaidīt no Gulbja šogad Parīzē? Precīzi laikam gan nepateiks neviens gaišreģis, visveiksmīgākais ”French Open” turnīrs mūsu tolaik vēl 19-gadīgajam tenisistam bija 2008.gadā, kad viņš iekļuva ceturtdaļfinālā. Šogad Ernests jau piedalījies 11 turnīros un tikai divos zaudējis jau pirmajā kārtā. Kopumā sezona līdz šim bijusi veiksmīga, ko apliecina kāpums reitingā un vieta labāko divdesmit skaitā.
Protams, ir bijušas arī dažas visai samocītas uzvaras, bet... Labāk uzvara ne visai kvalitatīvā spēlē nekā skaists zaudējums.
Agrāk Gulbis pret daudziem tenisa pasaules varenajiem spēja cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu, taču visbiežāk tomēr vizuāli skaistā mačā zaudēja. Tagad viņš ir ticis klāt tenisa pasaules līderiem un vienīgi pret Dāvidu Fereru spēle pagaidām nevedas. Toties dažkārt pats Gulbis spējis lauzt cīņas gaitu pret ne tiem spēcīgākajiem spēlētājiem dienās, kad pašam ne īpaši labs sniegums. Tieši šis fakts apliecina, ka Gulbis ir nobriedis kā spēlētājs, tieši šī spēja mainīt cīņas gaitu ir tik raksturīga elitei.
Tenisā ikvienam sīkumam ir nozīme, tas laikam gan ir visindividuālākais profesionālais sporta veids. Laukumā neviens cits spēlētājam nevar palīdzēt, kā tikai viņš pats (izņemot retos gadījumus medicīniskās pauzes laikā, kaut šis jau tāpat nav nekāds priecīgais brīdis, ja draud savainojums). Spēlē viss var mainīties ļoti ātri. Viens uzvarēts sets un breiks par labu vēl negarantē uzvaruotrajā un arī otrādāk, cīņas gaitu var lauzt arī sev par labu.
Ņemot vērā Gulbja agresīvo spēles stilu, viņam piemērotāks ir cietais jeb hard segums, taču nevajag nosmādēt arī iespējas māla laukumos, t.i. Parīzē. Te ļoti daudz kas būs atkarīgs gan no paša spēles, stabilitātes, gan no veiksmes izlozē.
Kā izliktajam spēlētājam pirmajās kārtās Gulbim nedraud tikties ar pasaules līderiem, tomēr savā teritorijā ļoti bīstami ir pirmā simtnieka franču spēlētāji un tāpat Spānijas tenisisti. Tālāk, ja veiksmīgas pirmās spēles, tik un tā pretiniekos būs kāds no varenajiem, un ir liela starpība, vai tas būs Nadals, Džokovičs, Ferers vai Berdīhs, Del Potro, Federers.
Ja aplūkojam Gulbja spēli šajā sezonā, tad ir daži ļoti būtiski uzlabojumi. Pirmkārt, stabilāks kļuvis forhends jeb sitiens no labās puses. Mazāk kļūdu, lielāka jauda bumbas lidojumam. Bekhends Gulbim allaž bijis ļoti labs, tāpat arī serve. Kas vēl priecē? Noteikti labāka nu ir otrā serve, tāpat spēle pie tīkla. Mūsdienu tenisā ar milzīgo bumbas lidojuma ātrumu pie tīkla bieži neiziesi, bet šajās retajās reizēs Gulbja uzvarēto izspēļu skaits ir ļoti liels. Tas priecē, īpaši domājot par Vimbldonu jūnija beigās – spēle zālājā pie tīkla ir divtik svarīga, jo bumbas atlēciens īpatnējs, tā it kā noslīd un tādēļ sitieni no gaisa ir īpaši bīstami un neatvairāmi.
Starp citu, vēl nerēķinot šīs nedēļās punktus Nicā, šajā kalendārajā gadā Gulbis ir 11.labākais pasaulē (dalīta pozīcija ar Marinu Ciliču) un tieši pēc šā rādītāja tiek noteikta astoņu pasaules labāko dalība gada noslēguma finālturnīrā novembrī Londonā. Tas nav sapnis, pacensties kvalificēties lielajam finālam. Tiesa, šogad aizvadīts tikai viens no četriem ”Grand Slam” turnīriem (Austrālija) un katrā no tiem ir vislielākā punktu raža. Tas nozīmē tikai vienu – sekmīgi jānospēlē ”French Open”, Vimbldonā un ”US Open”. Sekmīgi - tas nozīmētu vismaz divreiz sasniegt ceturtdaļfinālu un vēl vienā reizē tikt vismaz līdz astotdaļfinālam. Ja izdodas kas lielāks, par skādi tas nenāktu, un patiesībā uz to arī cer daudzi mūsu līdzjutēji.
Ernests gan laikam nekad nebūs maratonists tādā tenisa izteiksmē, bet atsevišķos turnīros viņš var nospēlēt ļoti labi, ko šogad jau apliecināja triumfs Marseļā un noteikti arī spēle nesen Madrides ”Masters” turnīrā. Tagad visa uzmanība jāvelta spēlei Parīzē un māla laukumos jābūt pacietīgam - ”Grand Slam” ik mačā jāuzvar trīs setos, māla laukumos bez pacietības un izturības to grūti paveikt. Galvenie favorīti Parīzē noteikti būs spāņi Rafaels Nadals un Dāvids Ferers, tāpat serbs Novāks Džokovičs. Neizslēgsim arī pārsteiguma momentu, jo kurš gan pirms turnīra īpaši ticēja Staņislasa Vavrinkas triumfam Melburnā?
