Jau iekļūšana ”Grand Slam” turnīra pusfinālā vienspēlēs ir līdz šim lielākais sasniegums Latvijas sieviešu tenisā. Māla seguma laukumos nozīmīgāku turnīru pasaulē nav un kopumā ikviens no četriem ”Grand Slam” turnīriem tenisā kotējas augstāk par olimpisko spēļu turnīru. Tas pamatoti, jo te lielāka konkurence – nav valstu kvotas, vienspēlēs pamatturnīrā spēlē labākās 128 tenisistes un tikpat pirms tam kvalifikācijā. Turnīrs divu nedēļu garumā ar savu īpašo auru un atmosfēru – ne tikai laukumā vien, bet arī tribīnēs un visā ”Roland Garros” kompleksā netālu no Buloņas meža.
Te dzimst leģendas, un te joprojām redzamas daudzas pasaules slavenības jebkurā sfērā tribīnēs.
Par gaidāmo spēli, pretiniecēm un aizkulisēm
Vēl nepilnu 20 gadu vecumā, t.i., tīneidžera gados kā pēdējā mūsdienu tenisā pusfinālā Parīzē līdz šim spēja iekļūt slavenā serbiete Ana Ivanoviča, un tas notika tieši pirms desmit gadiem. Zīmīgi, ka māla laukumos parasti sekmīgāk spēlē vairāk pieredzējuši spēlētāji, te vajadzīga pacietība. Ostapenko stils gluži pretēji ir agresīvs, viņa sit ļoti spēcīgi un negrib ielaisties ilgstošās izspēlēs, bet tik un tā ir tikusi jau līdz pusfinālam. Ostapenko ir lieliskā formā, un to pēc trešās kārtas mačiem atzina viņas pretiniece ukrainiete Lesja Curenko: ”Ja Aļona šādi spēlēs, viņa var uzvarēt arī visā turnīrā...”
Pēc zaudējuma ceturtdaļfinālā ar uzslavu neskopojās arī bijusi pasaules reitinga līdere dāniete Karolīna Vozņacki: ”Viņa sit ļoti spēcīgi, turklāt izvēlas nevis lielus mērķus, visu laukumu, bet trāpa pa līnijām. Ir grūti paredzēt viņas darbības, tāpēc nekad nevar justies komfortabli, nevar nolasīt spēli. Tāpēc arī tik grūti tikt visām bumbām klāt.”
Ostapenko iekļūšana pusfinālā Parīzē katrā ziņā ir pārsteigums, jo viņas spēles stils vairāk it kā piemērots ātrā seguma laukumiem vai zāles laukumiem Vimbldonā (te viņa kļuva arī par junioru čempioni).
Toties tagad vai ikviens saprot, ka Aļonas talants nav pārspīlēts un viņas slavinājumi pirms tam arīdzan. Jā, kopumā viņa vēl nav tik stabila, toties savās labākajās spēlēs var uzvarēt ikvienu. Parīzē faktiski no spēles uz spēli Aļona rāda labāku sniegumu, un tas arī pašai dod pārliecību par saviem spēkiem, ticību sev. Cīņasspara, azarta laukumā viņai nekad nav trūcis, un salīdzinoši tas, ko redzam tagad, ir tikai ziediņi, cik viņa bija emocionāla 12-14 gadu vecumā. Dažkārt par to pat nācās sarkt un bālēt tuviniekiem, taču tāds nu ir profesionālis sports,
paraugbērni reti kad gūst tādus panākumus.
Ostapenko noteikti ļoti daudz devusi nesen uzsāktā sadarbība ar spānieti Anabelu Medinu Garigesu, kura pati savulaik ļoti labi spēlēja māla seguma laukumos. Ieguvusi 11 titulus vienspēlēs un 28 dubultspēlēs, kas norāda, ka spāniete arī labi pieprata spēlēt agresīvi (dubultspēlēs). Dažreiz vajag it kā šķietami mazu stimulu, kādu nebijušu padomu no malas, lai būtu progress laukumā. Medinai šovasar paliks 35 gadi, un jādomā, viņu starpā ir arī labs cilvēciskais kontakts. Pirms tam Aļona mēģināja vēlreiz strādāt ar mūsu pašu Artūru Kazijevu, bet viņai aizsteidzās priekšā Miša Zverevs. Domāju, Medinas izvēle pašlaik ir gluži vai ideāla, māla laukumos jau nu noteikti.
Pretiniece Timea Bačinski tāpat centīsies sev sagādāt lielisku dzimšanas dienas dāvanu pusfinālā. Vien tā starpība, ka viņai paliks 28 gadi un šveiciete jau vienreiz spēlējusi Parīzes pusfinālā, 2015.gadā tikai trijos setos zaudējot šī turnīra nākamajai uzvarētājai Serenai Viljamsai. Šveiciete Parīzē arī rāda lielisku sniegumu, kaut karjerā kopumā viņai dažādu savainojumu dēļ gājis visādi. Jau 2011.gadā radās problēmas ar kreiso kāju un potīti, vēlāk maijā tika veikta operācija. Nākamajā gadā atkal problēmas ar kreiso kāju un vēlāk vēdera muskuļu sastiepums, gada beigās reitingā ir tikai 185. pozīcija. Gadu vēlāk tas pats, un beigās tikai 285.vieta reitingā.
Timea jau grasījās atvadīties no profesionālā sporta, savainojumu laikā mācījās un gribēja turpināt strādāt viesnīcu menedžementa biznesā. Vēl pēdējais mēģinājums nākamgad un... Viss pagriezās uz labo pusi. Tagad viņa ir viena no stabilākajām spēlētājām māla laukumos, var miksēt savu spēles stilu – darboties laukumā gan ļoti pacietīgi, gan arī spēlēt agresīvi. Kopā ar Aļonu ir spēlējušas dubultspēli vienā pārī, ir trenējušās, bet vienspēlēs nav tikušās. Šveiciete ir labi pazīstama ar Aļonu, un abām savstarpēji ir draudzīgas attiecības. Patiesībā Bačinski pašai ir ungāru izcelsme, bet Šveices pilsonība, tenisā viņas elks bija Monika Seleša. Zināmā mērā spēles stils varbūt ir arī līdzīgs, ja neskaita abrocīgo sitienu no abām pusēm Selešai.
Prognozes un cerības
Pusfinālā mēs tiešām varam sagaidīt visu ko. Sākot no ļoti līdzīgas divu dažādu stilu pretinieču cīņas, līdz pat vienas vai otras pilnīgai dominancei laukumā.
Jāņem vērā arī abu psiholoģija tobrīd, māka tikt galā ar stresu, tāpat skatītāju simpātijas. Bačinski trumpis pret Ostapenko noteikti būs spēles variācija, daudz slīpo un nogriezto sitienu. Tas neļautu Ostapenko spēlēt savu tipisko uzbrukuma tenisu. No mūsu viedokļa atkal pretēji – nedrīkst ielaisties ilgstošās izspēlēs, jāspēlē agresīvi un pašai jāuzspiež savs spēles stils. Ir puslīdz skaidrs, ka Aļonai būs daudz vairāk tīri uzvarētu bumbu un arī daudz vairāk kļūdu, tas ir neizbēgami, bet svarīga ir šī kopējā tendence. Ja spēle ies no rokas, tad Bačinski ar visu savu pieredzi nebūs viegli dabūt atpakaļ laukumā Aļonas raidītās bumbiņas, turklāt ne augstu un ne tuvu tīklam.
Raksturs Aļonai ir tāds, ka viņa nenobīsies, un novēlam veiksmīgu spēli arī pusfinālā. Viņai vēl nav ko zaudēt, tas nav viņas pēdējais ”Grand Slam” turnīrs, un nākotne tenisā vēl priekšā. Savulaik tieši pirms 20 gadiem, tieši Aļonas dzimšanas dienā par ”French Open” čempionu kļuva pavisam jauns puikiņš no Brazīlijas. Viņam tolaik bija 20 gadu un vārds Gustavo Kuertēns jeb Guga. Vēlāk Guga kļuva par tādu kā publikas elku Parīzē, trīs reizes viņš ieguva titulu un iekaroja visu līdzjutēju simpātijas. Viņa pateicības žests atvadās vien apceļojis visu pasauli – Kuertēns ar raketi iezīmēja māla smiltīs milzu sirdi un iegūlās tajā (to visi vēlreiz redzēja Rio olimpisko spēļu atklāšanas laikā).
Kas zina, bet varbūt šogad Parīzē arī dzimst jauna leģenda, viss ir iespējams...
