Sadaļas Sadaļas

Māris Rīmenis: Divi čempionāti beigušies, medaļas gaidām trešajā

Nupat divi pasaules čempionāti ziemas sporta veidos ar Latvijas sportistu līdzdalību beigušies. Šonedēļ Kēnigszē kulminācija skeletonā un bobslejā četrinieku ekipāžām. Līdz šim vislabākās sekmes  mūsu bobslejistiem, kamēr biatlonā sezonas atbildīgākajos mačos fiasko, faktiski pat prestižāki rezultāti mūsu labākajiem kalnu slēpotājiem.

Biatlona pasaules čempionāts bija aizraujošs kopumā, taču nekādā ziņā neattaisnoja mūsu līdzjutēju cerības. Protams, var jau katrreiz  prognozēt, kāds tad Andrejs Rastorgujevs būtu, ja veiksmīgāk šautu, tomēr... Biatlonā visu izsaka rezultāts finišā – gan šaušanā, gan slēpošanā kopā. Ziemeļu divcīņā arī medaļu nedod tikai par lēkšanu ar slēpēm vai tikai par slēpošanu.

Dažādas likstas pirms sezonas var kalpot kā attaisnojums, tomēr kopumā iemesla priecāties nebija.

Par slēpošanas ātrumu tāpat – palūkojat, kāds tas ir vadošajiem biatlonistiem posmos pirms šaušanas un kāds – pašās beigās, kad spēki vairs nav jātaupa un pareizi jāsadala. Vēl sezonā trīs posmi, parasti pēc pasaules čempionāta notiek  pārsteigumi un tad jācer vismaz uz kaut ko patīkamu.

Pagaidām Rastorgujevs 28 gadu vecumā pasaules kausu un čempionātu līmenī tomēr uz pjedestāla nav stāvējis. Labā ziņa – šajā vecumā vēl nekas biatlonā nav beidzies. Tas pats Lovels Beilijs neko dižu līdz šim nebija sasniedzis, taču Hohfilcenē 35 gadu vecumā amerikānis kļuva par pasaules čempionu.

Par pārējiem mūsu atlētiem – vai nu par lēnu, vai pārāk neprecīzi šaušanā un īsta progresa  nav. Baibai Bendikai gan labi padevās iedzīšana, absolūti precīza šaušana, taču sprintā zaudēts pārāk daudz, lai paceltos vēl augstāk par 27.vietu. Hohfilcenē galvenie varoņi bija vācieši un sevišķi Laura Dālmeijere, mums vēl atliek cerēt uz Pasaules kausa posmiem Phjončhanā, Holmenkollenā un Kontiolahti.

Kalnu slēpošanā vietas iznāca nedaudz zemākas kā biatlonā, bet te jāņem vērā šī sporta veida milzīgā popularitāte un tāpat konkurence.

32. vieta slalomā Kristapam Zvejniekam ar sāpošu celi  tomēr ir atzīstams panākums, tāpat kā Agneses Āboltiņas vieta labāko 40 skaitā šajā disciplīnā un Leldes Gasūnas veikums milzu slalomā. Kalnu slēpošanā jau kvalificēšanās finālam jāuzskata par solīdu sniegumu, galu galā pašu mājās ir iespēja trenēties ja nu vienīgi slalomā un arī tad nosacīti. Ja tādās valstīs kā Austrija un Šveice kalnu slēpošana pat daudzviet ir skolu programmā, tad komentāri par viņu (un daudzu citu valstu) meistarību ir lieki. Žurnālista gaitās man savulaik iznācis  pabūt vairākos pasaules čempionātos ziemas sporta veidos, un kalnu slēpošana savā ažiotāžā tomēr pārspēj visus pārējos, arī biatlonu. Kalnu slēpošana, lēkšana ar slēpēm ir ziemas individuālie topa veidi, kur arī atalgojums labākajiem vislielākais un konkurence milzīga.

Bobslejs un skeletons, protams, masveidībā nestāv līdzi kalnu slēpošanai vai biatlonam, un tas arī saprotams. Tehniski sarežģīti, dārgi un specifiski veidi tādi nekad nebūs, toties olimpiskajās spēlēs medaļas skaita visi un tikpat nozīmīgas tās līdz ar to ir šajos veidos.

Cīņa par virsotni ir tikpat sīva, un lielvalstis investē milzu naudu tehnikā un savos sportistos, tāpēc jo lielāks brīnums ir Latvijas sportistu spēja ilgtermiņā būt labāko vidū.

Kēnigszē mūsu bobslejistiem ir un paliek tā neparocīgākā trase, taču divniekos tik un tā divas mūsu ekipāžas bija labāko sešiniekā. Būtībā mēs zaudējām tikai mājiniekiem vāciešiem un kanādiešiem. Krietni aiz mums pat tādas ziemas sporta lielvalstis kā Šveice un Krievija, mazliet atpalika arī ASV. Tagad ir jauni noteikumi slidu pārbaudē, žūrija vairs tām pirms starta nepārbrauc ar noteikta raupjuma smilšpapīru un šī izmaiņa nākusi krietni par labu kanādiešiem. Pat grūti spriest, vai kopumā jaunums nāk par labu bobslejam vai nenāk, bet slidas tādējādi netiek sabojātas. Iespējams, pirms tam slidas necieta tikai tām valstīm, kas izmanto kādas īpašas ultramodernas cietināšanas tehnoloģijas, visiem pārējiem nopulētā virsma nedaudz tika sabojāta. Lai vai kā, divniekos gluži nepieklājīgs pārsvars vācietim Frančesko Frīdriham, pārējie cīnījās tikai par otro un tālākajām vietām.

Dainis Dukurs atzīst, ka žūrijas metodes ir mainījušās, bet palikušas tikpat subjektīvas kā iepriekš. Par Tomasa slidu diskvalifikāciju Īglsā viņam formāli iebildumu neesot, bet...

Tāda paša cietība esot uzrādīta arī vairākām citām konkurentu slidām un nekas, turklāt Tomass tieši ar šo slidu pirms tam treniņos izgājis priekškontroli. Žūrijai ir speciāls aparāts, kas mēra cietību, un šogad tas rādītājs nedrīkst būt zemāks par 280 (iepriekš 300), taču arī pats mēraparāts ir tik jutīgs un subjektīvs, ka divos mērījumos vienai slidai var uzrādīt pat par simts vienībām atšķirīgus lielumus. Lai kaut kā sekotu tam līdzi, arī mūsējie tagad nopirkuši šādu cietības noteikšanas aparātu, taču, kaut piecas reizes  mērot slidas cietību, neizdodas panākt vienādus rādījumus.

Dainis Dukurs: ”Es redzēju, ka arī kādam konkurentam rādīja cietību 275, kas neatbilst normai, bet žūrijas loceklis paņem un ieraksta to otru mērījumu, kas rāda atļauto. Rādījumi arī atkarīgi no gaisa temperatūras, es nekādi nevainoju mūsu slidu meistaru, jo šveicietis Hansuli Šīss māk izpulēt iepriekš sabojāto slidu tā, kā mēs līdz šim nespējām, bet subjektīvais moments mērījumos paliek, aparāts ir tik ļoti jutīgs, ka tur pat elpot blakus nevar, katrreiz ir savs rādījums...”

Šonedēļ mēs ceram uz mūsu četrinieku ekipāžām, tāpat arī mūsu skeletonistiem.

Martins Dukurs ir un paliek viens no galvenajiem favorītiem, tāpat arī Oskara Melbārža ekipāža bobslejā, arī Oskars Ķibermanis šogad ir ļoti progresējis. Daži joprojām var vīpsnāt par konkurenci, bet tik un tā – visas ziemas sporta lielvalstis (izņemot Norvēģiju) piedalās šajos veidos un daudzas to attīstībā investē miljonus. Bobslejā vai skeletonā jau nobraukt sveikam un veselam nav viegli, kur nu vēl nobraukt filigrāni un vēl būt izcilā fiziskā formā. Starp citu, daži fakti – beidzamajos  posmos Sanktmoricā un Īglsā četriniekos startēja 32 ekipāžas, un tas jau ir kopā 128 sportisti. Vai tad mūsdienu biatlonā kādā disciplīnā startē vairāk un vai stafetē šosezon kaut vienā posmā bijušas 32 komandas? Salīdzināšana līdz ar to ir nosacīta un subjektīva, abos nupat  pieminētajos posmos bobslejā triumfēja tieši Latvijas ekipāžas.

Negribu prognozēt cik, bet līdz kādai medaļai šīs nedēļas nogalē Latvijai vajadzētu tikt, un tas būtu tikai objektīvi. Skeletonā nebrauks labākais korejietis Jungbins Suns, kas jau devies piebraukt jauno olimpisko trasi savās mājās. Toties ļoti spēcīgi būs vācieši un noteikti vismaz viens no viņiem tēmēs uz medaļu, tāpat arī krievi. Bobslejā četriniekos papildus divnieku līderiem favorītu pulkā noteikti  jāieskaita arī krievi, amerikāņi, briti un austrietis Maijers, līdz ar to konkurence būs vēl lielāka. Latvija cīnīsies, un lielā konkurence tikai uzdzīs azartu.

Mums ir izcili sportisti, ir labas iestrādes un speciālisti – kā nekā mūsējie par treneriem strādā arī citu valstu nacionālajās izlasēs, savukārt bobu ražotāji  radījuši konkurētspējīgas kamanas, ko izmanto ne tikai mūsējie vien. Mūsu pašu BTC centrs Pārdaugavā un Sanda Prūša šķūnītis Ugālē pret BMW, 'Hyundai", "Ferrari" un citu gigantu tehnoloģijām!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt