"Grand Slam” līmenī teniss nepazīst krīzes – kopējais balvu fonds jau pieaudzis līdz 57,23 miljoniem dolāru, čempioni vienspēlēs saņem 3,85 miljonus, zaudētāji jau pirmajā kārtā arī dabū pienācīgu mierinājuma balvu – 58 tūkstošus dolāru. Milzu uzmanība visā pasaulē, klātienē tenisa arēnu Ņujorkā pērn šajās divās nedēļās apmeklēja 732 tūkstoši skatītāju. Vārdu sakot, lielās tenisa dzirnas maļ un gaidāmas aizraujošas spēles, ja esi uz tik lielas skatuves, pretiniekam laukumā nekas netiek dāvināts.
No Latvijas tenisistēm jau pirmajā dienā spēlēs Anastasija Sevastova,
kuras pretiniece ir kanādiete Eižēnija Bušāra. Kanādiete savulaik kā raķete ielauzās pasaules elitē, bija reitingā piektā, bet nu jau vairākus gadus agrāko sportisko formu tā arī nevar atgūt. Bušārai jau 24 gadi un vieta tikai otrā simtnieka sākumā, galvenokārt enerģija aiziet dažādos reklāmas pasākumos un pašas aktivitātēm sociālajos tīklos. Šajā ziņā Bušāra ir nepārspējama un par viņu vairāk pelna tikai dažas tenisistes pasaulē.
Sevastova pērn spēlēja ”US Open” pusfinālā, kur zaudēja Serenai Viljamsai. Pirms tam divus gadus tikusi līdz ceturtdaļfinālam un šis ir viņas mīļākais turnīrs no visiem ”Grand Slam”. Šogad Melburnā un Parīzē sasniegti astotdaļfināli, mazākā turnīrā Maljorkā pusfināls un, protams, uzvarēts Jūrmalā, ”Baltic Open”. Tie arī lielākie panākumi, pēdējās spēles nav bijušas veiksmīgas, kaut nupat viņa Sinsinati pirmajā kārtā spraigā mačā trijos setos zaudēja Svetlanai Kuzņecovai un krieviete vēlāk vēl pieveica trīs spēlētājas no pasaules pirmā desmitnieka un tika līdz finālam.
Aļona Ostapenko turnīru sāks otrdien,
tāpat sešos vakarā pēc mūsu laika kā Sevastova, tikai pretiniece ir cita – Aleksandra Kruniča. Reitingā serbiete ir pirmā simtnieka beigās, karjeras rekords bijusi 39 vieta. Šogad nevienā no ”Grand Slam” turnīriem viņa nav tikusi tālāk par otro kārtu.
Sieviešu turnīrā izteiktu favorītu nav, uzvarēt var daudzas. Grūti titulu būs aizstāvēt japānietei Naomi Osakai, grūti viņai arī būs nosargāt pirmo pozīciju reitingā. Daudz labākas izredzes atgūt pirmās raketes godu ir austrālietei Ešlijai Bārtijai vai čehietei Karolīnai Pliškovai. Osakas triumfs pērn Ņujorkā bija nedaudz negaidīts un tad janvārī sekoja arī panākums Melburnā – tas pārsteidza arī pašu sportisti nedaudz psiholoģiski nesagatavotu, nebija jau Osaka vairākus gadus grozījusies elitē. Ienākumi vien gadā ar reklāmām pieauga par vairāk nekā 10 miljoniem dolāru, vēl papildus pienākumi pret sponsoriem dažādās reklāmas sesijās un uz laukuma tik labi vairs neiet. Jā, bijuši arī daži nebūtiski savainojumi, bet ne tas ir izšķirošais.
Sadzīvot ar lielu panākumu un milzu naudu nemaz nav tik viegli,
mēs zinām arī vairākus citus līdzīgus piemērus tenisā. Spilgtākās zvaigznes pie panākumiem ir vairāk pieradušais, tai pašai Serenai Viljamsai vēl viena liela uzvara galvu nesagrozīs un arī viņas dzīves ritms īpaši nemainīsies. Šogad pirmajā kārtā Serena pret Mariju Šarapovu, un tas nepārprotami būs galvenais mačs sieviešu turnīra ievadā, jau pirmajā vakarā Artūra Eša stadionā. Abas tenisistes karjerā savstarpējās spēlēs tikušās jau 21 reizi (19 uzvaras Serenai), bet vēl nekad abas nav spēlējušas viena pret otru ”US Open” turnīrā un nu beidzot tas notiks. ”US Open” noteikti labi spēlēs vairākas amerikānietes – Medisona Kīsa, Sofija Kenina, varbūt arī Sloana Stīvensa, kurai gan arī nav viegli sadzīvot ar lielajām uzvarām. Vienmēr vērā jāņem Simona Halepa un Petra Kvitova, arīdzan jauna kanādiete Bianka Andreesku, tāpat divas jau pieminētās reālās pretendentes uz pirmās raketes godu reitingā Bārtija un Pliškova.
Aļona Ostapenko joprojām pieder tām tenisistēm, kas var vinnēt praktiski visas pretinieces, bet tikpat labi var zaudēt arī tādām, kas ne tuvu nepieder pasaules elitei. Kopš lielā triumfa Parīzē jau pagājuši divi gadi un līdzjutēji vairs neko dižu pagaidām vienspēlēs nav sagaidījuši. Reitingā vieta astotajā desmitniekā un jebkurā gadījumā cerēt uz viegli izlozi nevienā no turnīriem vairs nevar, pretim agri vai vēlu nāk izliktās spēlētājas. Iespējams, tā arī labāk, lielāka motivācija, potenciāls Aļonai joprojām ārkārtīgi liels. Jautājums tik, kas dominē konkrētajā mačā – uzvarētas izspēles vai pašas kļūdas, īpaši jau servēs.
Žēl, bet šogad ”US Open” nespēlēs talantīgā amerikāniete Amanda Aņisimova,
kas 17 gadu vecumā tā pārsteidza pasauli ”French Open” šogad. Patiesībā Aņisimovai bija visspraigākā cīņa pusfinālā pret nākamo uzvarētāju austrālieti Ešliju Bārtiju, tikai nedaudz pietrūka līdz panākumam mačā. Viņa īpaši gatavojās ”US Open”, kuras laikā sportistei apritētu 18 gadu. Jau pērn Aņisimova sasniedza trešo kārtu Ņujorkā. Kopā ar Amandu viņas komandā ir arī mūsu treneris Andis Juška. Viss noritēja sekmīgi, bet dzīve izdara savas korekcijas – Aņisimovai nupat nomira tēvs un tenisiste atsauca savu dalību ”US Open”. Ir lietas, ko mēs paši nevaram ietekmēt, tēvs Konstantīns bija ļoti tuvs un patiesībā tieši viņš kā treneris ieveda Amandu profesionālajā tenisā. Tēvam bija 52 gadi un viņa nāve ir negaidīta, pagaidām pat oficiāli netiek ziņots par cēloni. Jācer, psiholoģiski Aņisimova tiks pāri šim zaudējumam, viņa ir tiešām viena no labākajām jaunajām spēlētājām pasaulē, kas jau tagad sasniegusi 24. pozīciju pasaulē. Nākotnē būs interesanti pasekot līdzi viņas gaitām, vēl jo vairāk tādēļ, ka ar sportisti strādā Andis Juška, kaut pats galvenais treneris ir kolumbietis Heims Kortess.
Vīriešu turnīrā reālais pretendentu loks uz uzvaru ir mazāks un galvenie jau ir tie paši vecie -
Novāks Džokovičs, Rafaels Nadals un Rodžers Federers. No citiem šovasar vislabāk laukumā izskatās Krievijas tenisists Daniils Medvedevs, kas pasaules reitingā jau piektais. Tikko divi ”Masters” fināli pēc kārtas – vienā gan zaudēts Nadalam, toties Sinsinati Medvedevs kļuva par čempionu, pusfinālā apspēlējot arī Džokoviču. Medvedevs ir neapšaubāms talants, kas māk variēt savu spēli, turklāt viņam nekas jaunībā nav pienests klāt uz zelta paplātes un tālab viņš ir visai sīksts. Tikpat sīksts, kā Dominiks Tīms, tikai austrietim nav tāda auguma un serves, savukārt Aleksandrs Zverevs ir mentāli un fiziski tik nenoturīgs lielajos turnīros, ka viņa fani ”Grand Slam” turnīros joprojām gaida kaut cik vērā ņemamu sasniegumu.
”Grand Slam” visi spēlē kā uz dzīvību un nāvi, te vīriešiem jāuzvar trijos setos un neviens neko tāpat vien nedāvina. Ja gadījusies smaga spēle, pēc dienas vēl var būt tāda pati nākamā, ne visiem to ir pa spēkam izturēt. Pagaidām Zvereva liktenis ir arī Stefanosam Cicipam no Grieķijas. Ņujorkā var labi nospēlēt amerikāņi, vēl jau arī Stans Vavrinka, Karens Hačanovs, Kei Nišikori, Milošs Rēničs un vēl daži, taču kopumā ir liela atšķirība starp ”nospēlēt labi” un kļūt par ”Grand Slam” turnīra čempionu. Žēl, Ernests Gulbis šovasar spēlē tik slikti, ka nespēja kvalificēties turnīram, jau pirmajā kvalifikācijas kārtā bezierunu zaudējums japānim no trešā reitinga simtnieka. Ja paša pirmajās servēs uz cietā seguma var uzvarēt tikai 33% izspēļu, tad runāt par labu sportisko formu un ideālu veselību nevar.
