Par brāļiem Šiciem jau vakar vakarā runāts daudz. Emocijas mazliet noplakušas, šovakar vēl jāgatavojas pēdējam veidam kamaniņu sportā – komandu stafetei. Latvijai sestais starta numurs, visi galvenie favorīti aiz mūsējiem, kopā 12 vienības. Gribētos, lai rītvakar uz Sočiem, uz medaļu pasniegšanu, no mūsējiem brauktu ne tikai brāļi Šici vien, bet arī visa komanda. Reāli? Gan jā, gan nē. Par medaļām var pacīnīties pat septiņas komandas, kaut izteikti favorīti ir vācieši, un galvenie viņu konkurenti būs krievi.
Trešdien pašā vakarā emocionāls brīdis bija lielajā preses konferencē, kur mūsu duetu pārstāvja Juris Šics. Viņš atcerējās lielo autoavāriju 2011.gada pavasarī un stāstīja, ka līdz ar to patiesībā šīm spēlēm viņi gatavojušies tikai divus gadus. Reti kurš ticējis, ka Juris vispār spēšot atgriezties kamaniņu sportā - četrarpus mēnešus uz kruķiem, uzreiz pēc negadījuma faktiski cīņa par dzīvību. Juris atgriezās un par to pateicās tuvākajiem. Par šādu stāstu uzreiz ieinteresēti bija vairāki pasaulē ietekmīgu izdevumu un mediju pārstāvji, kas veidoja savu stāstu. Vēlāk, kad pats Juris jau bija aizgājis un izrunājies arī aci pret aci ar vairākiem rietumniekiem, kolēģi vēl mums taujāja dažādus faktus. Amerikāņiem vispār patīk šāda veida stāsti, kas pierāda cilvēka gribasspēku.
Ilgi priecāties gan nav laika. Ceturtdien pirmie treniņi bobsleja divniekiem. Satiku visu mūsu komandu piestātnē pie trases autobusiņa. Puiši apģērbti vasarīgi, un kā nu ne, ja te pa dienu kalnos jau ēnā virs plus desmit, bet saulītē vēl krietni siltāks. Bobslejisti bija labā garastāvoklī un jokojās, kā vienmēr asprātīgs galvenais treneris Sandis Prūsis. Mūsējie devās uz starta zonu, tur glabājas viņu bobi, un drīz vien pirmie treniņbraucieni. Kāds būs ledus pēc smagajiem bobiem trasē, grūti zīlēt. Jācer, ka uz kamaniņu stafeti pēc astoņiem vakarā kvalitāte būs laba. Kaut varbūt arī mums to tik ļoti nevajag... Drīzāk jau Vācijai.
Skeletonā pēc pirmajiem diviem braucieniem sievietēm - vētra! Iesniegts oficiāls protests, sākumā pat Dainim Dukuram nebija skaidrs, par ko. Iespējams, kādam nepatika amerikāņu slidas un lielie ātrumi, tāpat mēļoja par līderes britu skeletonistes Elizabetes Jarnoldas īpatnējo ķiveri un tādām kā austiņām, izaugumiem, kas varētu aerodinamiski palīdzēt attīstīt lielāku ātrumu. Neziņa ieilga, rezultātus neapstiprināja vismaz stundu, un tikai tad uzzinājām būtību. Izrādās - to iesniedza Austrālijas delegācija pret Krievijas skeletonistēm. Iemesls – Krievija spēļu laikā (ietilpst arī oficiālie treniņi) izmantojuši te uzbūvēto mākslīgo starta estakādi, bet pārējām nācijām tas bijis liegts. Kā vēlāk piebilda Dainis Dukurs, krievi arī treniņos pirms braucieniem esot ik pa laikam pametuši starta zonu, ko pēc noteikumiem nedrīkst darīt. Krievu skeletonistēm bija labi starta laiki un trešā, piektā un sestā vieta divu braucienu summā. Protests izskatīts, bet prasība noraidīta. Ja apstiprinātu, tikpat labi jau tagad būtu jānoņem no starta visi krievu bobslejisti un vīriešu skeletonisti. Tas laikam gan būtu pārāk liels trieciens spēļu organizatoriem.
Leldei Priedulēnai pēc pirmās dienas 15. rezultāts, nav slikti. Sezonā viņai pat tik labi negāja, galvenajos mačos pagaidām liels progress. Īpaši otrajā braucienā, kad izdevās gan labi uzskriet startā (sestais laiks), gan aizvadīt solīdu braucienu. Pati Lelde tūdaļ pēc finiša sarunā ar mūsu filmēšanas grupu arī bija priecīga.
Vīriešu skeletonā neziņas plīvurs nu kritis – zināma starta secība rīt pirmajam braucienam. Bez lieliem pārsteigumiem. Martinam bija pirmā izvēle un viņš paņēma trešo starta numuru, Tomass – ceturto. Pēcāk bija kārta amerikānim Metjū Antuānam, un viņš izvēlējās startēt otrais, Aleksandrs Tretjakovs – piektais. Franks Rommels nedaudz riskēja un brauks pirmais, tas par galvenajiem favorītiem. Nekādu lielu aizkulišu spēļu tomēr nebūs, tik siltā laikā Tretjakovs neriskēja ņemt starta numuru beigās, ja arī tad krietni piesaldētu ledu, veidotos sarma, un tāpat nekā laba nebūtu.
Laiks būs silts, īpaši pirmajā braucienā, un būs svarīgi izvēlēties pareizās slidas. Par laimi, mūsējiem pēdējā laikā labāk slīd tieši siltā laikā, ne lielā aukstumā. Mūsējie nodrošinājušies pret visu - vēl pēdējā brīdī pirms došanās prom Liepājas „Metālmeistarā” radīti jauni slidu pāri, lai ir iespējas variēt. Par pašām skeletona kamanām izvēle jau izdarīta sezonas laikā, un mūsējie startēs ar tām pašām kamanām, ar ko janvārī Pasaules kausa posmos.
Liela atbildība būs arī treneriem sekot līdzi slidu temperatūrai – siltas slīd labāk, bet tādā saulē jābūt uzmanīgiem, saulīte var tās arī uzkarsēt virs pieļaujamās temperatūras un tad ir trīs burtu kombinācija, būtībā traģēdija – DSQ rezultātu listē. Slidu temperatūra no žūrijas izliktās slidas brīvā dabā (ēnā) drīkst atšķirties ne vairāk kā par pieciem grādiem. Nāksies krietni uzmanīt un varbūt lietot saulessargus, lai nenotiktu neparedzētais. Protams, noteikumi attiecas uz visiem, ne tikai mūsējiem.
Šodien brāļi Dukuri palika olimpiskajā ciematā, gatavojas rītdienas startam, saveda kārtībā sacensību tērpus, pielika numurus, vakarā lielā slidu gatavošana. Jau pa dienu dažādos darbos palīdz treneris Mareks Mezencevs, kurš tādēļ pat nedevās uz Leldes Priedulēnas startu.
P.S. Siltais laiks atstāj arī iespaidu uz apģērbu un modi, it īpaši sievietēm slēpošanā. Amerikāniete Bjornsena trasē devās pilnīgi atkailinātām rokām. Tik tādā kā topiņā un numuru pāri. Slēpošanā vēl kaut kas neredzēts, un te varētu būt arī sekotāji!
