Māris Rīmenis: Bobslejs Latvijā nemirst; konkurence uz ziemas olimpisko spēļu rīkošanu zūd

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ar pēdējo posmu Siguldā aizvadīta Pasaules kausa sezona bobslejā un skeletonā. Neparastāka kā līdz šim, jo skeletonā Latvijai nebija neviena pārstāvja šādā līmenī, pat ne Siguldas posmā, savukārt bobslejā nācās iztikt bez savainotā pēdējo gadu līdera Oskara Ķibermaņa.

Ja skeletonā ir pamatīga bedre, tad bobslejā vieta Latvijai nestāv tukša un pie sudraba medaļām pasaules čempionātā tika Emīla Cipuļa pilotētā ekipāža, arī kamaniņu sportā panākumi ir ļoti labi.

Latvijas bobslejā bija, ir un būs labas iestrādes, ko apliecina arī tikko aizvadītā sezona. Jauns federācijas prezidents, daudz jaunu vārdu pirmajā komandā, izlaisti Ziemeļamerikā notikušie pirmie trīs posmi, bet beigas cerīgākas, nekā sākumā izskatījās. Mūsdienās ir pietiekami daudz tādu, kas uzskata, ka šie sporta veidi ir pārāk dārgi Latvijai un tos nevajadzētu attīstīt, kur nu vēl piešķirt kādu valsts atbalstu. Jā, bobslejs nekad nebūs masveidīgs, taču

katra nācija sportā pieturas pie vēsturiskajiem sasniegumiem, izmanto savas iestrādes un līdz ar to iespējas kaut ko sasniegt.

Bobslejs nav un nebūs masveida nodarbošanās  – pārāk dārgs un specifisks (faktiski nav jaunatnes sporta, jābūt kaut tuvumā trasei utt.), bet tas joprojām ir ziemas olimpisko spēļu programmā un turklāt krietni paplašinājies ar sieviešu disciplīnām – divnieku mačiem un monobobu. Tas ir arīdzan krietni attīstīts parabobsleja līmenī, jo tieši parasportistiem šis no visiem ziemas sporta veidiem ir viens no piemērotākajiem.

F-1 arī nekad nebūs masveidīgs sporta veids, ir ļoti maz licencēto pilotu pasaulē. Daiļslidošana var būt populāra bērniem, bet nekad nebūs masveidīga profesionālā līmenī, jo arī dārgi un specifiski. Bet… F-1 ir gana liels TV reitings visā pasaulē, tāpat daiļslidošanai ziemas olimpiskajās spēlēs faktiski vislielākais, un arī bobslejam gana ievērojams.

Dažs atkal smīkņās, bet ziemas olimpiskajās spēlēs bobslejam pasaulē kopumā ir daudz lielāks reitings nekā Eiropā tik populārajam biatlonam. Jā, vecajā kontinentā biatlons ir lielā cieņā gan klātienē, gan pie TV ekrāniem, bet pasaules mērogā eiropiešu atbalsts izplēn. Esmu vērojis, cik skatītāju klātienē ir bijis biatlonā ziemas olimpiskajās spēlēs Ziemeļamerikā – Soltleiksitijā un Vankūverā, tāpat Āzijā – Dienvidkorejā un Ķīnā.

Secinājums tāds, ka klātienē ļoti maz, bet šīs ir pasaules daļas ar ļoti lielu auditoriju, ņemot vērā TV iespējas. Tas ļoti labi attiecināms uz bobsleju, jo Ziemeļamerikai un Āzijai klāt nāk daudzmiljonu Brazīlija, tāpat Lielbritānija un Austrālija. Skaitļi un fakti, patīk tie vai ne, bet,

ja esam uz šīs skatuves ar labām iestrādēm un panākumiem, tad laikam nav iemesla pārtraukt.

Viss minētais gan vairāk attiecas uz lielāko četrgades sarīkojumu – olimpiskajām spēlēm, kad interese par sportu ir daudz lielāka. Ikdiena ir tikai melnais darbs un gatavošanās, arī Pasaules kausā kāda lielāka interese ir tikai dažos posmos, piemēram, Siguldā, Altenbergā vai Sanktmoricā.  Jautājums par valsts finansējumu sportā un katrā atsevišķā sporta veidā vienmēr paliks atklāts, un te nekad nebūs tā, ka visi paliks gandarīti.

Skeletona pasaules līmenī mums vairs nav.

Līdz šim viss balstījās uz brāļiem Dukuriem un viņu sasniegto, vienubrīd arī Lelde Priedulēna bija labā pasaules līmenī, un viss. Var jau skaitīt kādas agrāk izcīnītās augstās vietas jauniešu un junioru konkurencē, bet šajā sporta veidā tas tāpat bija tālu no pasaules virsotnes. Sistēmas nebija.

Tagad vismaz ir radīta skeletona akadēmija bērniem un jauniešiem, taču tā nevar dot augļus uzreiz. Vairāki mūsu labākie speciālisti ir ārzemēs, Martins Dukurs pievienojies Lielbritānijas izlasei, kur jau strādāja Mareks Mezencevs. Britiem uzreiz ir panākumi – perspektīvi un ātri sportisti, jau tā nebija slikta tehnika, vēl nāca klāt Martina padoms braukšanā un tehnikas attīstībā (arī Matiass Gūgenbergers).

Britu treneru kolektīvs tagad ir viens no vislabākajiem skeletona pasaulē.

Plus vēl iespējas, jo Latvijā neviens tādu naudu par trenēšanu Martinam nemaksātu, turklāt arī valsts atbalsts britiem skeletonā vienmēr ir bijis ļoti liels katrā olimpiskajā ciklā. Ir panākumi, ir atbalsts, jo medaļas skaita arī briti, līdz pat Pekinai viņiem vienmēr izdevās tās iegūt, ieskaitot vairākus čempionu titulus sievietēm. Pēdējos divos ciklos britu valsts finansējuma atbalsts skeletonā sasniedza 5–6 miljonus mārciņu. Gana liela nauda, turklāt vēl lieliska treniņu bāze Bātas universitātē. Britiem nekad nav bijusi trase un nebūs, taču viņi ir skeletona un bobsleja aizsācēji pasaulē (Sanktmoricā) un ciena tradīcijas.

Ja par trešo ledus trašu veidu, tad kamaniņu sportā Latvijas sportisti joprojām ir tuvu pasaulē pašiem labākajiem un nereti arī plūc laurus. Jo īpaši savā vai vairāk neitrālās trasēs, kamēr Vācijā izteikti dominē mājinieki. Loģiski un saprotami. Kamaniņu sports sākas jau bērnībā, ir sporta skola, ir jauna un perspektīva nacionālā izlase, starptautiskās federācijas prezidents ir latvietis. Tas jau ir kā sava veida zīmols un tradīciju apliecinājums.

Sezonas kopvērtējumā mūsējie kamaniņu sportā ir labāko desmitniekā pilnīgi visās disciplīnās.

Ir panākumi, ir godalgotas vietas, ir uzvaras. Visaugstāk no mūsējiem šosezon kotējas Roboti jeb Mārtiņš Bots ar Robertu Plūmi, kuri divniekos kopvērtējumā ir trijniekā, tāpat arī Latvijas stafetes komanda. Visas ir olimpiskās disciplīnas, un kamaniņu sporta nākotne izskatās cerīga, tagadējie līderi ir vēl jauni, ar perspektīvu.

Cita lieta, ka nav īsti skaidrs, kurā trasē notiks 2026. gada Milānas-Kortīnas olimpiskās spēles. Kortīnā d’ Ampeco trases celtniecība vēl nav sākta, ir problēmas ar privāto zemesgabalu atgūšanu vecās trases apkārtnē. Būvniecības izmaksas pieaugušas divkārt, un tagad tās lēš aptuveni 82 miljonu eiro. Iespējams, ka Itālijā trasi neuzceļ.

Kēnigszē trase nopostīta 2021. gada vasaras šļūdonī. Vācijas Bavārijas federālā zeme bija piešķīrusi jau vairāk nekā 50 miljonus eiro tās atjaunošanai, bet viss apstājies pēc zaļo protestiem. Ir jābūvē diezgan milzīga aizsargsiena pret lavīnām un šļūdoņiem, citādi atkal var būt milzu  postījumi, bet pret to krasi iestājas zaļie, un viss aizkavējas. Sacensības varētu notikt Insbrukas pievārtē Austrijā, Īglsas trasē. Vēl iespējams Sanktmoricas variants, taču te nav absolūtas  garantijas pret dabas untumiem – siltu ziemu, jo tā ir dabīgā ledus trase, turklāt  pilsētiņas infrastruktūra tāda, ka grūti būs atrast vietu iesildīšanās hallei trases tuvumā, arī citām telpām – žurnālistiem, tiesnešiem, trases apkalpotājiem, drošībai utt.

Stokholma var iegūt tiesības sarīkot 2030. gada ziemas spēles, un tad ledus trases veidi iespējami Siguldā.

Vienreiz jau šāds plāns bija, bet Stokholma zaudēja Milānai-Kortīnai. Uz 2030. gada spēlēm reāli palikuši tikai divi pretendenti (arī Soltleiksitija ASV), turklāt amerikāņi priekšroku dotu iespējai sarīkot spēles 2034. gadā. Vēl bija pieteikusies Saporo Japānā, bet dažādu finanšu skandālu Tokijas spēļu sarīkošanā dēļ japāņi pagaidām savu pieteikumu apturējuši.

Septembrī vai oktobrī paredzēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) 104. sesija Indijā, kur sākotnēji vajadzēja nosaukt spēļu rīkotājpilsētu, taču šoreiz tā nenotiks. Pēdējais paziņošanas termiņš nu noteikts 2024. gada jūlijā, tātad līdz Parīzes spēlēm. Ja tā, tad paziņošana tikai piecarpus gadus pirms sarīkojuma būs īsākais termiņš, kas jebkad dots, lai sagatavotos spēlēm.  

SOK gaida galīgo Stokholmas pieteikumu, un zviedri tagad esot galvenie favorīti. Atkal ar Siguldu kā potenciālo bobsleja, kamaniņu sporta un skeletona sacensību vietu.

Iespējams, 2030. gada ziemas olimpiskās spēles būs pēdējās, kur ir brīva pieteikšanās rīkošanai. Viss iznāk pārāk dārgi vienreizējai sarīkošanai. Ir doma, ka nākotnē ziemas spēles varētu notikt kompakti tikai dažās vietās – Ziemeļamerikā tā būs Soltleiksitija un Vankūvera, Āziju pārstāvēs Phjončhana un Eiropu – Šveice, Itālija un Skandināvijas valstis. Nākotnē pamīšus spēles varētu notikt vienā no šiem ziemas centriem, citur vairs ne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti