Sezona sākusies neparasti agri – uz Dienvidkoreju mūsējie devās gandrīz pirms divām nedēļām, mājās uz īsu brīdi būs tikai pēc Ziemeļamerikas novembra beigās. Tieši tagad Leikplesidas apkaimē ASV esot ļoti silts un trases saimnieki nevienam nepiedāvā veikt maksas treniņus brīvajā nedēļā, lai saglabātu pietiekami labu ledus kvalitāti uz pirmo Pasaules kausa posmu, kas sāksies nedēļā no 6.novembra. Līdz ar to
mūsējiem vairāk atliks laika tehnikas uzlabošanai, kaut kas vēl jāpieslīpē, tāpat fiziskās sagatavotības treniņiem. Tas gan šoreiz laikam nav optimālais variants -
vasarā Tomass Dukurs hroniska kājas savainojuma dēļ nevarēja trenēties ar pilnu jaudu, iekaisis ceļgals arī Martinam, bet Lelde Priedulēna vasarā sarāva ceļgala krusteniskās saites un līdz ar to visu fizisko treniņu apjomu nevar veikt arī tagad. Vēl jau jākvalificējas olimpiskajām spēlēm, laika pauzei vairs nav, un tā Leldei nāksies startēt līdz pat olimpiskajām spēlēm.
Nelaime nenāk viena, Phjončhanas treniņos ledus vietām nebija tik ļoti kvalitatīvs, reizēm par biezu un Leldei sāpīga atsišanās pret virāžas augšas koka konstrukciju maksāja daudz – ieplīsis arī rokas kauls. Jāsakož zobi un jācer, ka drīzumā kļūs labāk. Traumēta kāja, traumēta roka un te tiešām vajadzīgs raksturs, lai tam tiktu pāri. Labi, ka ar mūsu skeletonistiem kopā arī mūsu lieliskais fizioterapeits Edvīns Lešenkovs, kurš var lieliski palīdzēt rehabilitācijas procesā (turklāt vēl ir arī teicams pavārs mūsu komandai pēdējos gados.)
Martins no Phjončhanas ziņo, ka trase tomēr esot stipri sakarīgāka, nekā pirmajās izmēģinājuma reizēs,
pat neraugoties uz ļoti silto laiku. (Krievijas skeletona vadība savukārt paziņojusi, ka ledus stāvoklis ir ļoti slikts). Tā kā ārā ir sauss, neesot tik traki, taču ar braukšanu vienalga daudziem neveicas, kā nekā oficiālā sezona vēl nav sākusies un tādā optimālā formā vēl nav neviens.
“Es pats esmu apmierināts ar savu jauno kamanu, kuru pirms tam pārtaisījām, šķiet, esam panākuši to, ko gribējām, braukšana gan vēl pieklibo, īpaši liela mīkla pašlaik vēl ir devītā virāža,” teica Martins Dukurs.
Tomasam arī slīdējis Dienvidkorejā labi, taču braukšanas ziņā esot vēl patālu no vēlamā. Šoruden pat Siguldas trasē braukts visai maz, jo galvenā vērība veltīta tehnikas sagatavošanai, gan jau braukšanas izjūtas trasē ar laiku atgriezīsies. Martins no pārējo vidus izceļ Ņikitu Tregubovu no Krievijas, viņam sokoties labi un arī fiziskajā ziņā šis jaunais skeletonists ir krietni pielicis. Pārējie braucot visai līdzīgi, te labāk, te sliktāk, un kādus nopietnākus secinājumus vēl izdarīt nevar, ledus trasē līdz olimpiskajām spēlēm mainīsies, trase februārī būs kvalitatīvāka un ātrāka. Lai vai kā, tagad gūtās iemaņas šajā trasē tā arī paliks līdz pat olimpisko spēļu oficiālajiem treniņiem februārī.
”Kopumā jau nu nomocījāmies ar to devīto virāžu un vairāk nesanāca, kā sanāca, tā gan visiem grūtības sagādā,” rezumē Martins.
Vai pilnīgi visiem, grūti teikt, jo labākais korejietis, viens no olimpisko spēļu favorītiem Sunbins Juns tagad nemaz šajā trasē nebrauca, bet trenējās Ziemeļamerikā – Leikplesidā un Vistlerā (tāpat darīja arī labākie korejiešu bobslejisti). Viņam ir visas iespējas izvēlēties – nav nekādas jēgas burzmā kopā ar pārējiem braukt pa rudenī ne pārāk kvalitatīvo ledu, bet pārējiem citu iespēju vienkārši nav. Toties korejietis pavisam droši piebrauks šo trasi gadu mijā, kad sezonā pārtraukums un arī īsi pirms olimpiskajām spēlēm. Spriežat kā gribat, bet viņam būs par vismaz 50 braucieniem vairāk šosezon šajā trasē, un tas var izrādīties nozīmīgs faktors.
Starp citu, Vācijas skeletona izlases galvenais treneris Jens Millers arī publiski atzinis, ka trase oktobrī sagādājusi grūtības laikam gan pilnīgi visiem. Viņaprāt, galvenie favorīti olimpiskajās spēlēs būs tieši Martins un korejiešu līderis, vācieši būšot priecīgi arī par vienu medaļu vīriešu konkurencē, sievietēm gan viņu cerības ir lielākas. Jens Millers arī vēlreiz apstiprinājis atslēgas vietas: ”Trīs vietas trasē ir visnozīmīgākās. Vispirms jau otrā virāža pašā augšā, kas ir ļoti svarīga. Vidējā trases daļā svarīgākā ir piektās, sestās un septītās virāžas kombinācija un tikai pēc sekmīgas izbraukšanas no tām var veiksmīgi iebraukt sarežģītajā devītajā virāžā. Vēl nedrīkst aizmirst par 12. un 13.virāžu, tās visas ir atslēgas vietas.”
Pašlaik ir tā, ka labāk no prognozēm atturēties, turklāt tās izdarīt uzreiz pēc trim posmiem Ziemeļamerikā arī būs pāragri.
Sezona kopumā parādīs, kurš tad spēs būt vislabākajā formā, ar vislielāko pārliecību tieši februārī, tieši četriem braucieniem olimpiskajās spēlēs. Eksperimentu laiks līdz tam turpināsies daudziem, olimpisko spēļu labad tiks upurēts kāds no posmiem. Protams, ir jācīnās par vietu pirmajā starta grupā. Ir jābūt līderu vidū, ir jābūt kopā ar galvenajiem konkurentiem. Visu izšķirs pati braukšana, starta ieskrējiens, slidas un arī sportista psiholoģiskā sagatavotība olimpiskajās spēlēs. Tehnikas jomā mūsējie ir pastrādājuši godam – ir uzbūvētas jaunas kamanas, ir pārtaisītas līdzšinējās, ir strādāts ar slidām, noteikti galvenie konkurenti darījuši tāpat. Vācieši turklāt pabijuši arī BMW auto rūpnīcas speciālajā gaisa tunelī, lai atrastu pēc iespējas labāku aerodinamisko risinājumu.
Brāļiem Dukuriem jāizcīna ceļazīme uz olimpiskajām spēlēm, to varētu liegt tikai fatāla neveiksme, smags savainojums. Trešo ceļazīmi Latvijai vēl mēģinās iegūt Ivo Šteinbergs, kurš viens pats startēs pēc līmeņa otros nozīmīgākajos mačos – ICC kausa izcīņā. Par ceļazīmi vēl nāksies pacīnīties Leldei Priedulēnai – viņa gan iepriekšējā sezonā bija stabila pirmā desmitnieka braucēja, bet šosezon nāksies startēt ar hroniski savainoto kāju un sezonas sākumā arī ar traumētu roku. Visiem pārējiem starti Eiropas kausa seriālā un janvārī pasaules čempionātā Sanktmoricā. Ceram, ka mūsējiem arī šī būs veiksmīga sezona. Brāļi Dukuri pēdējā desmitgadē ir bijuši kā fenomens visas pasaules skeletona mērogā, īpaši jau Martins ar savām daudzajām uzvarām. Martins noteikti ir pelnījis iegūt vēl kādu titulu, taču pretinieki viņam neko tāpat nedāvās. Spilgti ieraksti skeletona vēsturē (pat Ginesa rekordi), pagaidām neizpildīta faktiski ir tikai viena rindiņa Martina biogrāfijā – lai izdodas!
