Sevastovai šī pagaidām ir lieliska sezona. Par to liecina rezultāti un sasniegtais Latvijas un arī pašas spēlētājas rekords WTA reitingā. Kā nesen precīzi preses konferencē norādīja pati Sevastova, pat viņa nebija gaidījusi, ka pēc atgriešanās tenisā spēs sasniegt jaunu rekordu un būt labāko divdesmitniekā pasaulē. Patiesībā tas nav nejauši, jo Anastasija ir viena no stabilākajām spēlētājām tūrē, kas māk laukumā uzspiest pretiniecei savu spēles stilu un neitralizēt oponentes trumpjus.
Sevastova reti kad zaudē reitingā daudz zemāk esošām tenisistēm nozīmīgos turnīros.
Tiesa, viņas sniegumā arī ir sava veida ”griesti”– un kā lakmusa papīrs ir Simona Halepa savstarpējās cīņās. Ja rumāniete ir labākajā formā, tad viņas ieroči laukumā ir daudz spēcīgāki un faktiski liepājnieces izredzes ir minimālas.
Pavisam citādi ar Ostapenko – veiksmīgā dienā viņa spējīga vinnēt ikvienu, taču pati Ostapenko nav tik stabila savā sniegumā un daudzkārt piekāpjas potenciāli vājākām pretiniecēm. Ostapenko nav arī tādas pacietības laukumā kā Sevastovai, toties daudz agresīvāka spēle gan.
Pēc tagadējā reitinga un patiesajām spējām Sevastovai Parīzē vajadzētu pārvarēt divas kārtas un iekļūt labāko 32 skaitā. Tas tīri matemātiski, taču izloze Nastjai nav bijusi labvēlīga – Annika Beka ir viena no neparocīgākajām pretiniecēm māla seguma laukumos, vāciete vispār ir viena no bīstamākajām ”neizsētajām” tenisistēm. Būs ļoti grūti, bet jācer, ka Sevastova pārvarēs šo barjeru. Ja tā notiks, tālāk jau viss atkarīgs no iespējamām pretiniecēm, sportiskās formas un pašas veselības.
Māla segums pacietīgai spēlei ir pats piemērotākais, jo Nastjai laikam gan nekad nebūs graujošu sitienu no gala līnijas, tāpat graujošas serves.
Toties šosezon viņa krietni uzlabojusi serves trāpījumu precizitāti un turklāt reizēm tās ir tik precīzas, pašā stūrī, ka pretiniece pat netiek bumbai klāt, neraugoties uz nepavisam ne grandiozu bumbas lidojuma ātrumu. Liepājniece zina savus trumpjus un tos lieliski izmato, - ass uzbrūkošais sitiens no labāks puses, bieži vien īsi raidīta bumba pa diagonāli. Lieliska situācijas izjūta un saīsinātās bumbas izspēlēs, kas tā izsit no ritma daudzas pretinieces. Plus treneris un draugs vienā personā Ronalds Šmits, jo faktiski viņi ir kopā visu laiku un tāpēc arī ļoti labi var izanalizēt nākamās pretinieces spēli.
Interesanta personība ir arī pats Šmits – ne pārāk izcils kā bijušais tenisists, toties sekmīgs kā treneris, ko apliecināja jau pirms sadarbības ar Sevastovu. Turklāt laikam arī gana māņticīgs, jo ikreiz turnīros tribīnēs redzams beisbola cepurītē ar uzrakstu ”I love Liepāja”. Ja reiz esi uzlicis tādu cepurīti galvā un turnīrs ir bijis Anastasijai veiksmīgs, tad tradīcija jāievēro. Vienlaikus lieliska reklāma Liepājai, jo faktiski tagad divi vadošie sportisti profesionālajā sportā nāk no šīs pilsētas – vīriešiem Kristaps Porziņģis NBA basketbolā un sievietēm Anastasija Sevastova.
Pēc šīgada snieguma reitingā Sevastova ir pat 14.labākā pasaulē un arī Aļona Ostapenko ir gana augstu – 21. Tas nozīmē, ka mūsu cerības sieviešu turnīrā nu nebūt nav pārspīlētas.
Sevastovas bilance šogad 16 uzvaras un 12 zaudējumi vienspēlēs, neveiksmju vairāk bija pašā gada sākumā, labākais turnīrs nesen ”Premier” Madridē, kad tika apspēlētas tādas tenisistes kā Karolīna Pliškova un Kiki Bertensa, un Sevastova tika līdz pusfinālam pret Halepu.
Ostapenko savā sniegumā nav tik noturīga, un teorētiski viņas trumpis ir agresīva spēle ātrā seguma laukumos. Viņa aizvadījusi daudz vairāk spēļu šogad, bilance 22 uzvaras un 11 zaudējumi, taču Aļona daudz spēlējusi arī kvalifikācijas turnīros pret ne tik spēcīgām pretiniecēm. Pusfināls Oklendā un Prāgā, fināls Čarlstonā un pēdējie divi šie turnīri māla seguma laukumos. Vairākas ļoti labi aizvadītas spēles un jācer, ka ar laiku tenisiste kļūs vēl stabilāka, ar lielāku pieredzi un psiholoģisko noturību laukumā. Austrālietes Samantas Stozūras ieteikums par aukstu dušu reizēm joprojām ir spēkā, emocijas dažkārt ir pārlieku lielas. Ja tās palīdz, viss ir kārtībā, bet, ja šo emociju dēļ nākas zaudēt vairākus punktus, tad labuma nekāda. Parasti tenisā ir otrais variants, kaut vēsturē bijuši arī pretēji gadījumi. Vislabākais piemērs leģendārais Džons Makinrojs – viņš varēja necenzētiem vārdiem nolamāt kādu tribīnēs vai pat tiesnesi, saņem uzreiz brīdinājumu (un naudas sodu) un tūdaļ nākamajā izspēlē nospēlēt izcili. Par spīti visam un visiem, tāds bija Makinrojs. Kaut kas līdzīgs ir arī Aļonai, viņa ir cīnītāja, emocionāla, taču pagaidām pārlieku lielā sevis uzkurināšana traucē. Māla seguma laukumos, ja nevari pretinieci sagraut ar vienu diviem sitieniem, jāspēlē pacietīgi. Pirmā pretiniece Parīzē – amerikāniete Luīza Čiriko ir gandrīz vai ideāls variants, lai ieietu turnīra ritmā.
Par turnīru un tā favorītiem kopumā
Vīriešiem galvenais pretendents uz uzvaru joprojām ir Rafaels Nadals. Atkal lieliska sezona māla laukumos, kaut Romā 17 uzvaru spēļu sērija pārtrūka pusfinālā pret Dominiku Tīmu. Austrietis arī Parīzē varētu tālu tikt – bijušais Ernesta Gulbja treniņu partneris ir fiziski ļoti izturīgs, pacietīgs laukumā, arī emocionāli noturīgs, pret Grigoru Dimitrovu vien viņš spēja atspēlēt piecas mačbumbas. Tomēr diezin vai Tīms tik labu sniegumu var parādīt ”Grand Slam” turnīra izšķirīgajās spēlēs. Bīstams joprojām ir Novāks Džokovičs, taču viņš vairs nav tik labs kā pirms gadiem diviem. Rodžers Federers nespēlēs, vēl jau ir pasaules reitinga līderis Endijs Marejs, taču pavasara turnīri viņam nav tik veiksmīgi un māla segums kā tāds nav Mareja stihija.
Par Ernestu Gulbi nezināmā ir krietni vairāk, nekā iespējams prognozēt.
Sacensību prakses šogad praktiski nekādas, piecu setu formātā vispār nav spēlēts. Nesen kā saderinājies ar savu draudzeni modeli Tamāru Kopalu (īstajā uzvārdā Kopaleišvili), bet dažādas veselības likstas Ernestu vajājušas jau vairākas sezonas. Pirms Parīzes kādu laiciņu bija Latvijā, te trenējās pats un piedalījās arī dažādos publiskos tenisa pasākumos ar jaunajiem censoņiem. Marins Ciličs būtu ļoti smags pārbaudījums arī ikvienam citam tenisistam.
Sievietēm grūti ko prognozēt. Serena Viljamsa ir gaidībās, un viņa nespēlēs. Var uzvarēt faktiski daudzas – Kerbere, Halepa, Muguruza, Svitolina, Mladenoviča, Cibuļkova, Kuzņecova, arī Karolīna Pliškova. Varbūt zvaigžņu stunda sitīs dānietei Karolīnai Vozņacki – viņa savulaik bijusi visai ilgi pirmā pasaulē reitingā, bet tā arī nekad nav ieguvusi nevienu titulu ”Grand Slam” turnīros.
Divas nedēļas tenisa cienītājiem paies gluži vai nemanot. ”Roland Garros” tenisa kompleksā parasti ir lieliska atmosfēra tribīnēs un arī ārpus laukumiem. Daudz slavenību, daudz jaunumu, uzlabojumi arī infrastruktūrā. Lieliska vieta netālu no Buloņas meža, kur pavadīt laiku un dažiem arī – parādīt sevi. Unikāli arī paši laukumi, kas raksturīgi laikam gan tikai un vienīgi šai arēnai. Māla segums, bet tomēr nedaudz atšķirīgs no pierastā – virsējā (redzamā) kārtā mums labi zināmais tenisits jeb izsijāta sasmalcinātu ķieģeļu masa, biezumā tikai ap diviem milimetriem. Tālāk nāk sešu septiņu centimetru bieza baltā sasmalcinātā kaļķakmens kārta. Vēl dziļāk septiņu astoņu centimetru izdedžu kārta, zemāk grants (vismaz 30 cm), pašā apakšā šķembas. Kopumā tas viss veido lielisku segumu, kas labi kopts, nav ne pārlieku sauss, ne mitrs, un spēle māla laukumos joprojām ir tenisa klasika, gluži kā zāles laukumos Vimbldonā.
