Ņujorkas „Knicks” kopā ar Porziņģi uz Dalasu aizsūtīja Timu Hārdaveju junioru, Kortniju Lī un Treju Burku, savukārt pretējā virzienā ceļoja Deandrē Džordans, Deniss Smits juniors, Veslijs Metjūzss, kā arī 2021. un 2023. gada 1. kārtas izvēles tiesības draftā.
Gadu vēlāk Ņujorkā no šīs kompānijas palicis tikai Smits juniors. Basketbolists Dalasā aizvadīja solīdu sezonu un bija cerības, ka Ņujorkā viņš varētu kļūt par kvalitatīvu un ilglaicīgu pamatsastāva saspēles vadītāju. Šādu lomu viņš jau sekmīgi pildīja Dalasā. Rezultāts gan ir mazliet cits – basketbolists regulāri ir traumēts un aizvada pārliecinoši sliktāko sezonu karjerā. Piemēram, pirms gada Smits juniors vidēji spēlē izcēlās ar 13,6 punktiem, bet šogad viņam tikai 5,6 punkti, 34,4% trāpītu metienu no spēles un 47,7% precīzu soda metienu, kas ir bēdīgi rādītāji.
Bet uz visu vēl varētu pievērt acis, ja būtu nostrādājusi „Knicks” plāna otrā daļa. Komanda Porziņģa maiņā atbrīvojās no Hārdaveja juniora un Lī, kuri ir pārmaksāti basketbolisti. Tādā veidā komanda sev atbrīvoja līdzekļus algu sarakstos, lai 2019. gada vasarā piesaistītu divas NBA superzvaigznes brīvo aģentu tirgū. Mērķis bija Kevins Durants un Kairijs Ērvings. Kā zinām, neviens no šiem kungiem „Knicks” formu tā arī nepielaikoja. Vēl sliktāk, Durants un Ērvings pievienojās Ņujorkas kluba „mazajiem un necilajiem brāļiem” – Bruklinas „Nets”.
Galu galā „Knicks” pagājušajā vasarā neieguva nevienu superzvaigzni, tā vietā piesaistot četrus viduvēji labus basketbolistus, kuri tehniski ir vienas pozīcijas spēlētāji, un neviens no viņiem nav liela zvaigzne.
Sausais atlikums pēc Porziņģa maiņas Ņujorkā izskatās visai slikti.
Atliek cerēt, ka iegūtās drafta izvēles kaut kad nākotnē dos labāku pienesumu…
Dalasā aina ir krietni vien patīkamāka.
Kortnijs Lī ar savu gandrīz 13 miljonu līgumu spēlējis tikai epizodiski, taču vasarā viņa līgums beidzas, kas Dalasai kaut nedaudz atbrīvos naudu algu sarakstos. Tims Hārdavejs juniors Ņujorkā neattaisnoja cerības (un arī savu algas čeku), taču Dalasā viņš spēlējis krietni efektīvāk, kļūstot par labu trešo opciju uzbrukumā aiz Lukas Dončiča un Kristapa Porziņģa, atsevišķās spēlēs esot arī komandas rezultatīvākais spēlētājs.
Šīs maiņas centrālais spēlētājs ir par vienradzi iesauktais Kristaps Porziņģis. Ir
ļoti svarīgi atcerēties, ka Kristaps šosezon atgriežas pēc krustenisko saišu plīsuma.
Tas prasa laiku ikvienam, kur nu vēl basketbolistam ar 2,21 metru staltu augumu. Kad Porziņģis devās laukumā savā pirmajā spēlē pēc traumas, bija pagājis vairāk nekā pusotrs gads kopš viņa iepriekšējās NBA spēles. Vasarā „Mavericks” mūsu basketbolistam nodemonstrēja lielu uzticību, piešķirot 5 gadu 158 miljonu maksimālo līgumu, kas pēc tādas traumas ir zināms risks.
Sezonas pirmajās spēlēs KP spēlēja ļoti labi, regulāri gūstot vairāk nekā 20 punktus. Taču tad
piezagās tendence, kas bija novērojama vēl „Knicks” laikos, proti, Porziņģis sezonu iesāk spīdoši, demonstrējot pat MVP jeb līgas vērtīgākā spēlētāja cienīgu spēli, bet ar laiku viņa sniegums kļūst arvien bālāks,
un beigu beigās basketbolistam nākas sēdēt malā traumas dēļ. Tā notika arī šoreiz – decembrī Latvijas basketbolistam bija virkne neizteiksmīgu spēļu, bet Vecgada vakarā Porziņģis palika malā ceļgala sāpju dēļ. Sākumā tika ziņots, ka problēma nav būtiska un spēlēšana ir dažu dienu jautājums. Beigu beigās Porziņģis izlaida 10 spēles un gandrīz visu janvāri. Turklāt, Porziņģa traumu vēsture ir krietni garāka nekā tikai nelaimīgais krustenisko saišu plīsums – viņam bijušas pleca, potītes un arī cirkšņa problēmas.
Statistikas ailītes rāda, ka Porziņģim šī ir otra pieticīgākā sezona viņa NBA karjerā.
Basketbolists šobrīd gūst 17,8 punktus spēlē, kas nebūt nav slikti, taču mazāk bija tikai viņa pirmajā gadā. Tomēr satraukumu rada metienu precizitāte – 40,7% ir sliktākais rezultāts Porziņģa līdzšinējā karjerā (debitanta gadā 42,1% no spēles, labākajā sezonā 45%, pēdējā sezonā „Knicks” līdz traumai 43,9%). Ja skatāmies uz pozitīvo statistikā – Porziņģis krietni labāk vāc atlēkušās bumbas - šogad viņam 9,1 atlēkusī bumba vidēji spēlē, iepriekš labākais rādītājs bija 7,3 bumbas. Līdz ar to raiti krājas double-double.
Arī Porziņģa „usage rate” jeb tas, cik daudz viņš tiek izmantots uzbrukumā, ir otrs lielākais komandā tikai aiz Dončiča. Viņa izmantošanas biežums samazinājies, ja salīdzinām ar pēdējo gadu „Knicks”, taču Porziņģis Dalasā šogad tik un tā tiek izmantots vairāk nekā pirmajos divos gados Ņujorkā.
Tomēr Porziņģis šosezon daudz kritizēts par pārlieku lielu paļaušanos uz tālmetieniem –
šogad viņš izmet vidēji 6,5 trejačus spēlē (iepriekš 4,8 vidēji spēlē), bet grozā krīt 34,6% trīspunktnieku, kas ir stipri viduvējs sniegums. Mūsu basketbolistu asi kritizējušas NBA leģendas Čārlzs Bārklijs un Šakils O’Nīls, sakot, ka Porziņģim daudz agresīvāk jāizmanto savs auguma pārsvars un jāspēlē krietni agresīvāk, nevis jāsamierinās ar samocītiem pustālajiem vai tālajiem metieniem. Savu spēlētāju gan aizstāvēja Dalasas galvenais treneris Riks Kārlails, sakot, ka tāda spēle nav efektīva.
Porziņģis nonācis situācijā, kur viņam nav jābūt pirmajai vijolei komandā. „Mavericks” ir Dončiča komanda, un tā tam būs būt, ar to nāksies samierināties gan Porziņģim, gan līdzjutējiem. Tomēr,
lai komanda varētu pretendēt uz kaut ko lielu, Porziņģim būs jāspēlē labāk un pats galvenais – stabili labāk.
Vai KP joprojām var spēlēt superzvaigznes līmenī? Absolūti noteikti! To viņš nodemonstrējis savās pēdējās divās spēlēs, gūstot 35 punktus pret Hjūstonas „Rockets” un 38 punktus pret Indiānas „Pacers”. Ja pret „Rockets” viņu sedza daudz īsāki spēlētāji, tad pret Indiānas komandu Porziņģim bija darīšana ar diviem ļoti kvalitatīviem garajiem Mailza Tērnera un Domanta Saboņa personā.
„Mavericks” šosezon netika pieskaitīta play-off pretendentēm, tomēr izskatās, ka Teksasas klubs gana droši soļo pretī vietai izslēgšanas spēlēs un varbūt pat mājas spēļu priekšrocībām 1. kārtā. Porziņģis NBA play-off mačos vēl nav piedalījies. Arī Dončičs ne, tomēr viņš pierādījis, ka spēj uzvarēt gan ar Madrides „Real”, gan Slovēnijas izlasi, tāpēc par viņa spējām sezonas svarīgākajos brīžos nevajadzētu šaubīties. Tiesa, ne „Real”, ne izlasē Dončičam vispirms nebija jāaizvada tik gara sezona.
Abu „Mavericks” līderu sadarbība laukumā varētu būt labāka, Dončičs brīžiem cenšas izdarīt pārāk daudz, kamēr Porziņģis laukumā mēdz „pazust”.
Taču slovēnim ir tikai 20 gadi un visas iespējas progresēt. Un Dončičs jau tagad ir Zvaigžņu spēles cienīgā līmenī un tiek pieskaitīts MVP kandidātiem… Arī Kobe Braients un Šakils O’Nīls savulaik nekļuva par labāko „mazā-garā” spēlētāja duetu vienā sezonā. Sadarbības noslīpēšanai vajadzēs laiku. Daudz darba būs galvenajam trenerim Rikam Kārlailam, kuram jāatrod veids, kā vislabāk izmantot abu savu līderu stiprās puses. Arī pašiem basketbolistiem jāatrod sava īstā spēle, bet Porziņģim jāturpina izprast Kārlaila spēles sistēma. Iekļūšana play-off jau šogad būs kā labs bonuss, taču cerēt uz ko vairāk ir grūti, bet ne neiespējami – konkurence rietumos ir mežonīga. Šī pieredze gan lieti noderēs nākotnē. „Mavericks” nav komanda, kurai jāuzvar tituli tagad – viņu laiks būs pēc dažiem gadiem.
Gadu pēc skaļās Porziņģa maiņas varam secināt, ka mūsu basketbolists un Dalasa no situācijas izgājuši kā uzvarētāji, bet Ņujorka - kārtējo reizi - palikusi „jaņos”.
