Esmu ieradies Izraēlā jau krietni pirms DLD – kā īpašais ārpuskārtas dalībnieks pievienojos Izraēlas Ārlietu ministrijas jaunuzņēmumu konkursa “Start Telaviv” dalībniekiem, iepazīstot divdesmit izcilus sociālās uzņēmējdarbības jaunuzņēmumus, konkursa dalībniekus un spožus uzņēmējdarbības un inovāciju piemērus Izraēlā.
Lai iepazītu pilsētu daudz vairāk nekā ierasti ikdienā, pārvietojos kājām, un mani pārsteidz tas, kā viena kvartāla robežās Telaviva mainās teju vai līdz nepazīšanai. Greznas un modernas daudzstāvu celtnes un debesskrāpjus nomaina trīs stāvu dzīvojamie nami tikpat strauji kā industriālās zonas pilsētas šķietamā centrā, būvlaukumu teritorijas un – arī rajoni ar šaubīgu reputāciju. Telaviva ir pilsēta karuselis.
Skaidrojumu šai pilsētas dažādībai sniedz Telavivas vicemērs Assafs Zamirs (Assaf Zamir), kurš norāda – līdzās ļoti kolorītajam un dažādajam Telavivas iedzīvotāju sastāvam, to reliģiskajai piederībai, to seksuālajai orientācijai (Telavivā mājo teju 30 procenti GLBT komūnai piederīgo) pilsēta meklē attīstības ceļu tās dažādajās apkaimēs. Centrs un Rotšilda bulvāra spozme un šiks atrodas vien 600 metru attālu no punkta, kur risinās mūsu saruna Telavivas dienvidos, kādreizējās autostacijas ēkā, kas desmitiem gadu bija pamesta, taču tagad tajā sadzīvo vienuviet vietējais policijas iecirknis, bērnudārzs un vienā no ēkas stāviem arī jaunuzņēmumu centrs “6.platforma”.
Telavivas pašvaldība investē dažādos jaunuzņēmumu projektos, kas spētu piedāvāt dzīves kvalitātes izmaiņas tiem, kas mājo dažādajās apkaimēs – drošāku ikdienu, pieejamākas apmācības personīgajā finanšu plānošanā senioriem un vēl un vēl.
Jaunākā iecere ir veidot jauniešu stārtapu centru un tā ikdienas vadību arī uzticēt pašiem jauniešiem,
par kuriem mēra vietnieks, kura pārziņā ir pilsētas izglītības projekti smaidot saka – “viņi dažādās tehnoloģijās ir zinošāki par mums – ļausim viņiem būt radošiem un lūkosim, kā tas realizējas dzīvē”.
Līdztekus DLD Telavivā risinās pasaules pilsētu samits, kas pulcējis 100 ārvalstu delegācijas, tostarp arī no Latvijas. Jāpiebilst, ka
šī ir pirmā reize kopš neatkarības atjaunošanas, kad Latvijas ekonomikas ministrs ierodas Izraēlā – vēsturisks brīdis, kuru šejienieši uztver ar lielām cerībām, saredzot iespējas dziļākai sadarbībai, un jaunuzņēmumu videi tajā ir būtiska nozīme.
Pilsētu samita atklāšanā ostas teritorijā pie vēsturiskās bākas Telavivas mērs Rons Huldajs (Ron Huldai) uzsvēra tikšanās vietas simbolismu. “Mēs esam pie mūsu “brīvības statujas” – pie bākas, kura ar savu gaismu savulaik bija pirmais vēstījums tiem, kas tuvojās Izraēlai, ka sasniegts ilgais galamērķis”.
Naktī, atceļā no oficiālajiem pasākumiem un sarunām, pilsētā joprojām ir tveice. Dienā +30C, un, arī saulei sen norietot, pilsēta dveš karstumu. Kādā promenādē pie strūklakām rotaļājas bērni, laiski snauž suņi un kāds rokās sadevies mīlētāju pāris dungo viņu dziesmu. Un tepat blakus tiek realizēta kāda no tām idejām, kuras Izraēlu padarījušas par “stārtapnāciju”. Šejienieši lepojas par tūkstošiem patentu, kas likuši pamatu lieliem izgudrojumiem, par idejām un uzņēmumiem, kas, iemantojot pasaules slavu, vienmēr lepojas, ka radušies Izraēlā.
Viena no teorijām par to, kādēļ tieši tehnoloģiju jaunuzņēmumos Izraēla rāda savu spēku, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, ir tā, ka šeit spriedzes apstākļos, militārajā dienestā esot, cilvēki iemācās ātri pieņemt lēmumus, ir izlēmīgi.
Viena no visu laiku slavenākajām ir Izraēlas armijas nodaļa “8200” – elitārā pretizlūkošanas vienība, kuras dalībnieki, kas beidz militāro karjeru, dibina izcilus jaunuzņēmumus.
Militārais dienests ir obligāts viesiem Izraēlā un kombinācija – lieliska valsts izglītība un militārā dienesta laikā dibinātās patiesi ciešās saites kopumā veido vienu no valsts “stārtapnācijas” stāsta pīlāriem.
Starp citu – tieši elitārās vienības “8200” pārstāvji pirms vairākiem gadiem izveidojuši savu bezpeļnas akselerācijas programmu jaunajiem uzņēmējiem un viņu idejām sociālajā uzņēmējdarbībā. Man laimējās sastapties ar vienu no tās stipendiātiem, jaunuzņēmuma “Voiceitt” dibinātāju Daniju Vaisbergu (Danny Weissberg), kura sociālais uzņēmums darbojas balss atpazīšanas un pārveides lauciņā, ļaujot cilvēkiem ar runas invaliditāti atgūt balsi – datorprogramma pārveido balss un kakla muskulatūras vibrācijas saprotamā balss signālā. Danijs strādā jau vairākus gadus un kā sociālais uzņēmējs atzīst, ka,
lai arī cik cēls un labs būtu sociālā uzņēmuma mērķis, parasti investori atturas ieguldīt šāda veida uzņēmumos, jo peļņa atgriežas pie investora salīdzinoši daudz vēlāk nekā ieguldījums finanšu tehnoloģijās vai lietu interneta projektos.
