Salīdzinot ar kādu Eiropas vai ASV pasākumu, nākas teikt, ka dienas norisēs iztrūkst tāda šova kā, piemēram, somu "Slush". Telavivā viss ir piesātināti, taču DLD nav izcilākā no jaunuzņēmumu konferencēm, kurās gadījies būt klātesošam vairāk nekā sešu gadu ilgā laika posmā – tā ir lieliska, laba. Bet tā ir viena no daudzām līdzīgām, kā šķiet.
inovācijas tiek skaidrotas ikvienam interesentam, un valsts stārtapu gēns tiešām “dzīvo” starp Telavivas cilvēkiem.
Izraēla patiesi ir viena no pateicīgākajām teritorijām pasaulē, kurā kāds var dibināt savu jaunuzņēmumu – visi saprot, ka stārtapi ir reāla, peļņu nesoša uzņēmējdarbības forma ar ātru reakcijas spēju, uz rezultātu orientētu komandu un skaidriem mērķiem uzņēmējdarbībā. Te pašmāju jaunajiem censoņiem ir salīdzinoši viegli piesaistīt dažādas investīcijas, atbalsta mehānismi ir ilgākā laikā aprobēti, tie var tikt papildus pielāgoti konkrētai industrijai, jo valsts tiešā veidā, nodokļu ieņēmumos izjūt neskaitāmo pārpirkšanas darījumu nodokļu summu, kura iegulst Izraēlas budžetā (varat veikt kaut vai paviršu aplēsi, cik daudz vērtīga savai valstij atnes tāds "Mobileye" pārpirkšanas darījums 15 miljardu vērtībā).
Vakara sarunā domapmaiņā savu redzējumu par sociālās ietekmes investīcijām izteica trīs vadošo Izraēlas sociālo investīciju fondu vadošie partneri. Jau tas vien, ka šķietami necilā pasākumā pulcējas tik aizņemti un jaunzņēmumu meklēti cilvēki, kas ik dienas pieņem lēmumus par ievērojamu līdzekļu piešķīrumu, padarīja sarunu par vienu no saturā vērtīgākajiem DLD notikumiem. Tomēr lielākā pievienotā vērtība bija nevis šo cilvēku tituli, bet pieredzes stāsti un redzējumi nākotnei.
Viena no sarunas dalībniecēm, riska kapitāla fonda “Impact First investments” Sesīlija Blilova (Cecile Blilious) rosināja klātesošos būt objektīviem izvērtējot savas uzņēmējdarbības spējas un pienesumu tautsaimniecībā.
“Ja mēs (pievienotās sociālās vērtības riska kapitāla uzņēmums – aut.) ieguldīsim kļūdaini, mēs patiesībā pieļausim divas kļūmes. Vispirms, mēs, protams zaudēsim naudu, kuru būtu varējuši uzticēt citam projektam, tā realizācijai, bet otrām kārtām - un tas ir daudz būtiskāk – mēs nebūsim sasnieguši jaunuzņēmuma deklarēto sociālo mērķi, tādēļ esam piesardzīgi un ļoti rūpīgi izvērtējam mūsu ieguldījumu partnerus jaunuzņēmumos,” skaidroja Sesīlija Blilova.
Investori minēja, ka, viņuprāt,
tuvāko piecu gadu laikā attīstītajās ekonomiskajās telpās vairs nebūs jārunā par divu tipu jaunuzņēmu investīcijām, jo būtībā investīcijas ar pievienoto sociālo vērtību jau ir reālas, jēgpilnas un analītiskas investīcijas komerciāli dzīvotspējīgos un veiksmīgos uzņēmumos, kuri vēl papildus savā darbībā sniedz arī paliekošu iespaidu sabiedrībā.
Nav “parasto” investīciju, un tādās stabilās ekonomikās kā ASV, Izraēlā, Vācijā visi riska kapitāla uzņēmumi tuvāko gadu laikā pārorientēsies uz domāšanu, kur primāras ir idejas nevis tikai peļņai banku kontu ailēs, bet paliekošam rezultātam, kas seko līdz ar šo peļņu – dzīves kvalitātes uzlabošanos sabiedrībā, tās noteiktās grupās un segmentos.
“Protams, mēs katrs cilvēcīgi esam dažādi un dienas beigās mēs katrs domājam citādi, citādi pieņemam lēmumus par komunikāciju ar jaunuzņēmumiem, par īpašībām, kuras ir izšķirīgas, lai lemtu par finansējuma piešķiršanu, un mēs apzināti izvēlamies investēt Izraēlas ekosistēmas uzņēmumos, jo mēs šo vidi pārzinām vislabāk par jebkuru citu telpu pasaulē – tādēļ mēs pieņemam lēmumus, kas būtībā ir egoistiski – mēs esam gudri un labi informēti egoisti, kas padara vidi kurā dzīvojam labāku,” turpina Blilova.
Līdztekus DLD viesojas divdesmit valstu jaunuzņēmumu konkursa “Start TelAviv” dalībnieki, kuri vairāku dienu garumā iepazīstas cits ar citu, valstu situāciju sociālās uzņēmējdarbības jomā un visbeidzot veic savu uzņēmumu pitch (pašprezentācijas). Man, šo rindu autoram, kā Latvijas konkursa fināla otrās vietas ieguvējam bija iespēja klausīties vienu no pašprezentāciju sesijām, kurā
spoži ar savu uzņēmumu “Alina” un tā veikumiem un mērķiem iepazīstināja tā līdzdibinātāja Solvita Kostjukova – Latvijas “Start TelAviv” uzvarētāja.
Citu valstu kolēģu stāsti sociālās uzņēmējdarbības jomā bija pārsteidzoši savā daudzveidībā - gan medicīnas tehnoloģijās, gan risinājumos, kas ar datu analītiku spēj prognozēt lauksaimniecības ražotspēju piecgades garumā, gan veselīga uztura risinājumi jauniešiem ar interaktīvu spēļu palīdzību. Šo sarakstu varētu turpināt, un ceru drīzumā LSM slejās sagatavot vispārēju ieskatu par tām īpaši atlasītajām 20 valstīm, kurās Izraēlas Ārlietu ministrija kopā ar ekspertiem izvēlējās rīkot konkursu, balstoties uz konkrētās valsts jaunuzņēmumu potenciālu un konkurētspēju. Fakts, ka Latvija ir viena no šīm valstīm, lai ir pozitīvs vērtējums ikvienam mūsu valsts jaunuzņēmumam. Jau rīt – apkopojums un secinājumi par dienām Telavivā!
