Sociālo mediju vidē – sevišķi man mīļajā tviterī šo “Tele 2 Latvija” soli sauca par divkosīgu un kampaņas motivāciju par melīgu. Redzot 2018.gada mobilo pakalpojumu kvalitātes pētījumu, kuru tieši šajās dienās prezentējis sabiedrisko pakalpojumu regulators – domāju, ka “Tele 2 Latvija” nekas nav jāpierāda – jau trīs gadus šo uzņēmumu atzīst par mobilo sakaru kvalitātes un ātruma jaudas līderi. Tātad – kampaņa ir korporatīvās atbildības, korporatīvās izjūtas un, es gribētu cerēt, nākotnes atbildīga biznesa stratēģijas daļa.
Mēs katrs savā ikdienā esam redzējuši ainiņas, kur ģimenē mazulim, lai tas “liktos mierā” iešķiebj planšeti, kurā zib multeņu tēli, mēs
esam redzējuši tos ārkārtīgi skumjos pārīšus, kuri uz romantisko randiņu restorānā ir nākuši kopā, bet ieurbušies katrs savā viedierīcē tā arī neieskatās viens otrā,
mēs esam redzējuši tādu darba kolēģi, kurš sapulces laikā glāsta ierīci, gan tādēļ, ka nespēj plānot savu laiku un atbild uz neskaitāmiem messenger un telegram, bet dažkārt pievēršas spēlītēm ekrānā.
Skaidrs, ka ar pieaugušu un nobriedušu personību, kuru ķer uz atkarības ēsmas dažādie sociālo mediju un saziņas kanāli, dažādā izklaide – ar to strādāt var vienīgi caur viņu bērniem. Un bērniem – par kuru uzmanības un koncentrēšanās trūkumu, jauna veida neirozēm un jauna veida atkarībām, tai skaitā – atkarības no ekrāna laika runā arvien vairāk un vairāk, vienīgais palīgs, lai pārvarētu šīs atkarības ir pieaugušais ģimenē.
Ko darīt?
“Svarīgi nepieļaut, ka viedierīces aizņem visu mūsu brīvo laiku. Signāls, ka piesaiste telefonam ir kļuvusi pārāk cieša, parādās brīdī, kad sākam melot sev un citiem par internetā pavadīto laiku. Pasliktinās attiecības ģimenē, jo izpaliek sarunas, zūd klātbūtnes sajūta. Laika pavadīšana telefonā ir veids, kā atpūšamies no saspringtas dienas: ekrānā varam izvēlēties saturu, ko skatīties, bet nepatīkamās ziņas ignorēt.
Ģimenē ir tieši otrādi – tuvinieku stāstīto, lūgumus, pārmetumus ignorēt nevaram.
Tie jāuzklausa un jārisina. Tādēļ nereti ērtāk ir būt kontaktā ar viedierīci, nevis vīru/sievu, bērniem vai saviem vecākiem. Risinājums, kā izvairīties no pārmērīgas telefona lietošanas, ir padomāt, kā savu atpūtu varam organizēt citādi. Piemēram, sastādīt sarakstu ar lietām, ko darīt, kad ir brīvs laika sprīdis – palasīt grāmatu vai satikt sen neredzētu draugu. Varbūt iespējams izvēlēties izklaidi, kurā labprāt iesaistītos visa ģimene,“ ar saviem ieteikumiem dalījās Dace Caica, psihoterapeite atkarību jautājumos, biedrības "Esi Brīvs" valdes priekšsēdētāja.
Man šķiet svarīgi ģimenē visiem sākt veidot uz sasniegumiem balstītās spēles – visi, kā pieaugušie, tā bērni noliek savas viedierīces kastītē priekšnamā un dodas pie maltītes galda kā brokastīs, tā pusdienās, tā arī vakariņās. Ģimene skaita “rezultātu” un cenšas palielināt kopābūšanas laiku ik mēnesi gadā. Cenšas aizbraukt pie vecvecākiem, izstaigāt jaunas purva takas un uzkāpt visi kopā skatu tornī..
Jā – skaidrs, ka mūsdienu ikdienas temps kļūst straujāks, sabiedrības pieprasījums ir sniegt atbildes uz kādiem elektroniskajā pastā sūtītājiem jautājumiem teju vai zibenīgi, taču mūsu izvēle un lielā mērā arī uzdevums ir kā pieaugušajiem ar savu rīcību skaidri parādīt bērniem, ka svarīgākā ir cilvēciskā saziņa, acu kontakts, klusuma pauze sarunā.
Mani personīgi, lai gan sociālo mediju vidē un digitālajā komunikācijā esmu kā “purvā” jau vairāk nekā desmit gadus šī atbildīga interneta lietošanas kampaņa ļoti uzrunā. Jo līdzās milzīgajām digitālās pasaules, digitālās kultūras pozitīvā fenomena šķautnēm es redzu tikpat baisus atsvešināšanās riskus, attiecību notrulināšanos un bažas par nespēju veidot sarunu ārpus virtualitātes.
Būs divkosīgi ar šīm pārdomām dalīties sociālo mediju vidē un tā rosināt vēl pāris minūtes dzīves veltīt ekrāna laikam. Bet pēc šīm pāris minūtēm es attālināšos no viedierīcēm un datora monitora uz krietnu pusstundu. Padomāt, malkot tasi tējas un plānot laiku ar mīļajiem klātienē, tuvajās nedēļas nogales brīvajās dienās.
