Sadaļas Sadaļas

Mārcis Pļaviņš: Esi sveicināta, izslavētā Gruzija!

Pēc "Bayburt of yolu" – viena no pasaules bīstamākajiem ceļiem - šķērsošanas, tās pašas dienas vakarā ne bez pārsteigumiem šķērsojam arī Turcijas - Gruzijas robežu. Mārcis Gruzijā jau ir bijis, savukārt viss, ko es par šo valsti zinu, ir absolūti tikai un vienīgi labākās atsauksmes no draugiem un paziņām, kuri šeit pabijuši.

Uz robežas mani vēl pēdējo reizi pārsteidz Turcija – šoreiz gan nepatīkami, jo izrādās, ka Latvijas pilsoņi Turcijā drīkst uzturēties vien 30 dienas. Manā kontā – apaļa 31. Sods 150 eiro, un tas, ka trīs nedēļas no šīs 31 dienas aizvadīju slimnīcā, nevienu neinteresē. Plašas izvēles nav – samaksājam un dodamies tālāk.

Ir vēls. Saule norietējusi pār robežpunktu, tālāk pa Gruziju virzāmies tumsā. Pirms Batumi pilsētas piestājam pirmo reizi nobaudīt izslavētos milzu pelmeņus, šeit sauktus par hinkaļiem. Spēkus mazliet atjaunojuši, sēžamies uz močiem un dodamies austrumu virzienā pa Batumi – Akhaltsikhe ceļu. Ir pamatīgi tumšs un, lai arī turam acis vaļā un cenšamies atrast teltsvietu, nekas prātīgs no tā nesanāk.

Piestājam pie neliela restorāna. Mārcis pa stāvām metāla kāpnēm uzkāpj līdz tam un atgriežas ar labām ziņām – varam par simbolisku samaksu nakšņot nelielā istabiņā augšā, blakus restorānam. Vīrs ar iespaidīgu vēderiņu un mazliet ielīku degunu nonāk lejā apskatīt močus. Sāku tam stāstīt par Mušu, kad viņš mani apklusina: “Parunāsim par šo visu augšā”. Saprotu, ka neba jau dzersim tēju un runāsimies, jo Turcija jau aiz muguras.

Aptuveni pusstundu vēlāk esam nolikuši pie vietas močus un mantas. Sēžam pie galda, baudam mājas vīnu, sieru, dārzeņus, gardo gruzīnu maizi un mazliet stiprākus dzērienus. Klausamies tostus, ar Mārci nodziedam “Vecpiebalgas ūdensrozes” un Latvijas himnu, ko Sergejs mums par godu sameklē internetā un kā odziņa visam – noklausāmies dzīvajā Sergeja dziedātu Gruzīnu dziesmu sintezatora ritmu pavadībā. Izrādās, Sergejs šeit piestrādā par muzikantu.

Nākamajā rītā pateicamies par viesmīlību un dodamies tālāk. Ceļi ir līkumaini un asfalts vietām ir, vietām tā nav. Vienā no līkumiem nogriežamies nepareizajā virzienā. Navigācija uzskata, ka arī pa mūsu nepareizi izvēlēto ceļu iespējams izbraukt un vēlāk atgriezties uz lielā, pareizā ceļa. Galu galā pirmo reizi sastopos ar "Minskai" nepārvaramu stāvumu – Mārcis vairākkārt piepalīdz, pastumdams Mušu.

"Bayburt" ceļš salīdzinājumā ar šo ir bērnu spēlītes – šeit ceļš ir reizes divas sliktāks, bīstamāks, stāvāks un izaicinošāks.

Sajūgs svilinās, "Minska" sāpēs brēc, priekšējais rats vietām ceļas gaisā, uzsities uz lielākiem akmeņiem, bet kaut kā tiekam līdz augšai, tikai lai saprastu, ka turpinājumā gaida vēl stāvāki kāpumi. Mārcis aizbrauc izlūkos un atgriežas ar sliktām ziņām – kāpums "Minskai" būs nepārvarams, turklāt, pat ja izdotos tikt augšā, tālāk ceļš nekur neved. Navigācija kārtējo reizi ar mani paspēlējusi jociņus.

Nolaižam galvas kā nedarbos pieķerti puišeļi un kaunpilni apgriežamies un dodamies atpakaļ pa to pašu ceļu.

Atgriezušies uz lielā ceļa, braucam Boržomi virzienā – esam pazaudējuši pāris stundas un ir skaidrs, ka līdz turienei šodien netikt. Piestājam nelielā ciematā Diokisi. Mārcis ieiet veikalā pēc pārtikas un pajautāt, vai tuvumā ir vieta, kur uzsliet telti un pārnakšņot. Vietējie paspējuši izstrīdēties, pie kura no tiem mēs nakšņosim, uzspējuši saliet kausos alu. Mirkli vēlāk sēžam mazā veikaliņā pie galdiņa un šķietami iepazīstamies ar visiem ciemata vīriešiem. Brīžiem veikaliņā ir ap 10 cilvēkiem, visiem ir interesanti – mums satikt un iepazīt vietējos, viņiem – satikt brāļus latviešus un draudzīgi aprunāties.

Nākamās četras dienas pavadām šeit laiski “ščolkājot” saulespuķu sēklas, dzerot alu, vietējo čaču, braucot peldēties, tie, kuri ir spējīgi – spēlējot futbolu, sarunājoties, smejoties un baudot svaigo gaisu šajā nekurienes vidū. Nakšņojam pie Roina – jauna čaļa, kurš mums par nelaimi nerunā ne īsti angliski, ne krieviski, bet toties rūpējas par mums, kā par augstākās klases viesiem – nodrošina ar brokastīm un vakariņām, ar alu un visu, kas nepieciešams. Uz mūsu piedāvājumiem samaksāt par to visu dzirdam tikai strikti noraidošus “Nemaz nedomājiet – jūs esat viesi, savu naudu bāziet vien atpakaļ biksēs”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt