Toreiz es vēl nezināju, uz kurieni šie lēmumi mani aizvedīs, bet kaut kāda balss no “iekšām” lika paņemt mugursomu, visus mūža iekrājumus (105 lati) un doties ceļā. Kopš tās dienas neesmu atskatījies atpakaļ.
Gada laikā ar stopiem izceļoju Eiropu,
nostopēju jahtu, ar kuru šķērsojām Atlantijas okeānu, karsēju pēdas Karību jūras smiltīs, uzkāpu savā pirmajā vulkānā, pirmo reizi sēdēju uz maiju piramīdu pakāpieniem un noslēgumā klausījos "Kings of Leon" koncertu Bonnaroo festivālā ASV,
skatījos zvaigžņotajās debesīs un ar skudriņām uz muguras nodomāju: “Kā, ellē ratā, man tas izdevās?”
Atgriežoties Latvijā, centos meklēt iespējas, kā turpināt savu ceļojumu – kā noturēt šo brīvības saldo garšu. Neizdevās. Atkal iepinos darbos – kāds patika vairāk, cits kā grābeklis ieblieza pa pieri un atgrieza realitātē. Atkal centos un meklēju iespējas, kā ceļot. Kompim pār malām plūda idejas, prezentācijas un garu garas ekseļa tabulas.
2013. gadā negaidīti uzvarēju "Havana Club" rīkotā konkursā "Gap Year" un balvā ieguvu iespēju piedalīties konkursa finālā Kubas galvaspilsētā Havanā, lai cīnītos par galveno balvu – ceļojumu gada garumā apkārt pasaulei. Neuzvarēju. Izbaudījis Kubu mēneša garumā un uzfilmējis 12 īsas sērijas par šo unikālo valsti - “Acis Kubā”, atgriezos Latvijā.
Nauda beigusies, nākamo ceļojumu plāni izgāzušies, devos uz Norvēģiju “sakārtot finanses”.
2014. gada pavasarī, atgriežoties no Norvēģijas, biju paredzējis doties ceļā ar "Minsk" motociklu uz Indiju. Motocikla remonts neparedzēti ievilkās, ceļojumam paredzētie līdzekļi izkusa, atkal nekas nesanāk. Iemetos jaunos darbos. Šoreiz vismaz bija prieks iet uz darbu un strādāt dienu un nakti, lai būtu labs rezultāts.
Šodien ir 2015. gada 18. aprīlis. "Minsk" motocikls ir braukšanas gatavībā, rit pēdējie sagatavošanas darbi, LTV7 25. aprīlī paredzēta pirmā sērija par gatavošanos ceļojumam. “Ar sapni mugursomā” ir šīs neatlaidīgās centības, ticības tam, ka viss izdosies, un roku nenolaišanas rezultāts. Ja būtu vēlreiz jāiet šim visam cauri – es ietu vēlreiz, jo tā vārdos neaprakstāmā brīvības sajūta ir tas, kā dēļ vispār dzīvē ir vērts kaut ko darīt. Vismaz man noteikti.
