Maiks Koljers: Putina tīņa plosīšanās

Vai mēs esam pilnīgi droši par to, ka Vladimirs Putins ir 62 gadus vecs? Es zinu - fakts, ka viņš vada Krievijas Federāciju savā neatdarināmajā stilā pēdējos piecpadsmit gadus, liek domāt, ka viņš varētu būt vīrs visnotaļ krietnos brieduma gados, taču man ir radušās aizdomas, ka patiesība ir pavisam cita: Vladimirs Putins īstenībā ir tikai piecpadsmit gadus vecs.

Neņemiet vērā tādu sīkumu, ka tas ir hronoloģiski neiespējami, un pierādījumi tam, ka Putins ir padsmitnieks, ir visnotaļ pārliecinoši: narcistiskā apsēstība ar savu fizisko izskatu, garastāvokļa maiņas, ādas problēmas, neveselīga interese par šaujamieročiem, motociklistu ādas tērpos un mačo kā tādu idealizēšana, tas, ka viņam patīk atgādināt savas prasmes cīņas sportā, pastāvīgie centieni pierādīt, ka viņš noteikti nav gejs.

Taču man vispārliecinošākais pierādījums tam, ka Putinam pašlaik ir šis īpaši sarežģītais pusaudža vecums, ir viņa atkārtotie draudi izmantot kodolieročus.

Mums visiem tā ir gadījies. Kāds autobusā pasmejas par tavu frizūru: tu draudi viņam uzmest atombumbu.

Meitene atsakās nākt uz randiņu: tu dislocē raķetes „Iskander” viņas dārzā. Bārmenis krogā atsakās ņemt par pilnu tavu neīsto personas dokumentu: tu nosūti pāris ar kodolieročiem bruņotu bumbvedēju „Tu-195”, lai tie palido virs autostāvvietas, līdz viņš pasniedz tev bundžiņu „Heineken” un glāzīti „Jagermeister” piedevām.

Tas ir saprotams. Tas liek justies labāk, justies kā īstam vīrietim un nevis kā ar pūtītēm klātam, kārnam, tādam kā neadekvātam prezidentam.

Protams, galu galā viss nonāk līdz seksam. Ar šo vismokošāko un šausminošāko no perspektīvām nav viegli tikt galā, kad esi pusaudzis. Par spīti kauna traipam, kas ar to ir saistīts, draudi lietot kodolieročus ir pilnīgi dabīgi, ja vien tas nekļūst par apsēstību. Pretēji tam, ko saka māņticīgie, tā dēļ uz rokām nesāk augt mati un nezūd redze. Droši vien tāpēc arī neviens nav pārtraucis augt. Arī es esmu augumā neliels, tāpat kā Putins, un tagad gandrīz nekad nevienam nedraudu ar atombumbu.

Man ir teikuši, ka mūsdienās internetā par kodolieročiem var redzēt visu ko: kā tos palaiž, kā tie eksplodē, kā tos ved parādē Sarkanajā laukumā. Ir iespējams pat redzēt, kā divi vai trīs kodolieroči tiek izmēģināti vienlaikus visās iespējamajās konfigurācijās.

Kad es biju padsmitnieks, mēs varējām tikai sapņot par šādām izvirtībām. Kāds reiz piesprauda raķetes „Polaris” attēlu pie skolas ziņojumu dēļa, un tas izraisīja diezgan lielu kņadu. Skolas direktors bija nikns. 200 kilotonnas – tas mums šķita neticami aizraujoši. Mūsdienās šāda kodoljauda nevienam neliktu pat pamirkšķināt aci.

Vecās skolas padomju līderi reti kādam draudēja ar kodolieročiem. Draudi bija netieši. Galu galā viņi bija precēti cilvēki. Mēs zinājām, ka viņiem bija ļoti daudz kaujas galviņu, bet ar tām nedraudēja, izņemot Kubas krīzi, kas būtībā bija karš starp diviem konkurējošu bandu padsmitniekiem: Hruščovu („Sharks”) un Kenediju („Jets”).

Un tā, pēc dažiem gadiem Putinam droši vien nebūs jāieslēdzas savā istabā četras vai piecas reizes nedēļā, lai atlaistu jostu un draudētu Baltijas valstīm ar kodoliznīcināšanu.

Viņš pieaugs, zaudēs nevainību un sapratīs, ka nejauši mājieni par miljoniem vīriešu, sieviešu un bērnu, tostarp miljoniem savas valsts pilsoņu, mokošu nāvi nepadara par stipro puisi.

Tie padara par nelgu.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti