Maiks Koljers: Kaut kas līdzīgs uzvarai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc tam, kad esmu rakstījis par Leģionāru dienu 16.martā, ir nepārprotams pienākums darīt kaut ko līdzīgu saistībā ar padomju Uzvaras dienu 9.maijā. Tā varētu būt pat likumīga prasība.

Ko gan tie darītu viens bez otra - šie divi datumi, kad kaut kāda daļa iedzīvotāju var tik ļoti sajust, ka tiem ir pilnīga taisnība, un zināt, ka kaut kādai citai daļai tik ļoti nav taisnība? 16.marts un 9.maijs dzenā viens otru pa pavasara kalendāru kā draiski jēri, no kuriem vienam uz sāniem uz uzzīmēti SS zibeņi, bet otram – sarkana zvaigzne.

Ir daudz vērtējumu par 9.maija un 16.marta vēsturisko fonu, un no tiem neviens nav labāks par šo, kura autors ir Atis Lejiņš, tagadējais Saeimas deputāts. Oficiālā valdības nostāja ir lasāma šeit.

9.maija notikumu pamatscenārijs parasti ir šāds: gados veci veterāni, galvenokārt, bet ne tikai no Latvijas krievu minoritātes, svin, noliekot ziedus pie neglītā Uzvaras pieminekļa Uzvaras parkā (kas sākotnēji bija nosaukts par godu pilnīgi citai uzvarai).

Daži no šiem veterāniem lepni demonstrē savas medaļas – vai tās ir piešķīris kolhozs vai bruņotie spēki – izmantojot vienīgo dienu gadā, kad viņi zina, ka netiks par to aizturēti.

Ap šīm kara paliekām kūsā daudz kas: vecāki, kas mēģina tikt cauri cilvēku masām, nepazaudējot savus bērnus, nomocīta izskata darbaļaudis, kas, lai nokļūtu šeit un noliktu savu puķīti, lauzušies pārpildītos tramvajos un kam pēc tam tūlīt jādodas atpakaļ, simtiem Krievijas karogu, treniņtērpu, Sv.Jura lentīšu, taurējošu vieglo automašīnu un sarkanu ziedu, dzeltenu ziedu, sarkanu ziedu.

Ir arī klaunādes elementi, kas vairo cirka atmosfēru: Baltkrievijas militārā atašeja milzu platmale, kurā tā vien prasās maija saulē uzcept olu, bālas jaunās radikāles, sapucējušās „plaščpalatkās”, ar lūpukrāsu un rotaslietām, pārcepta šašlika smarža,  promaskaviskā politiķa Jakova Plinera cigarešu neatkārtojamais smārds, viņam stāvot maliņā un smēķējot tās citu pēc citas, cienīga izskata „babuškas”, kas operas falsetā sāk kara laika dziesmu, kuru nomāc pārāk skaļš krievu roka dārdiens no skatuves.  

Jā, ir daži ļaudis, kas uzņēmuši uz krūts pārāk daudz „vodkas” un streipuļo apkārt. Grūti pateikt, vai viņi to dara tāpēc, ka tieši šajā dienā jūtas tik vareni, vai tāpēc, ka jūtas tik neiederīgi. Bet tas nav dzertiņš, kā to patīk kariķēt dažiem oponentiem. Citi pasākuma dalībnieki piedzērušajiem parasti norāda, ka viņu klātbūtne nav vēlama, krietnu brīdi, pirms iesaistās policija.

Un viņi nav vienīgie, kam liek vākties prom. Par vienu no pēdējo gadu interesantākajiem momentiem jāpateicas Vladimiram Lindermanam, Latvijā dzīvojošam sarkanajam revolucionāram, tēlam, kurš, šķiet, nāk tieši no miskastē izmesta Džozefa Konrada romāna lappusēm.  

Konfliktam Ukrainā pieaugot spēkā, viņš redzēja iespēju provokācijai un ar savām garajām zirnekļa kājām devās pieminekļa virzienā, vicinot sarkandzeltenmelno jaunproklamētās „Doņeckas tautas republikas” karogu .

Izskatoties ļoti apmierināts ar sevi, viņš gaidīja ovācijas, taču viņa ceļu aizšķērsoja saniknota sieviete cienījamos gados.

„Kā tu uzdrošinies!” tā kliedza viņam sejā. „Kā tu uzdrošinies šeit ierasties ar Krievijas karogu, kurā ir melna, nevis balta krāsa!”

Lindermans steigšus atkāpās. Huligāniska paskata puiši, kas bija ap viņu, bija gatavi pagrūstīties ar policiju, taču apjuka, kad viņiem bija darīšana ar saniknotu pensionāri. Joprojām nolīdis maliņā, Pliners aizdedzināja cigareti, izskatoties atvieglots, ka nav stāvējis tik tuvu, lai tiktu saistīts ar šo sagrāvi.

Tie ir Lindermans, Pliners un viņiem līdzīgie, kuri uzskata 9.maiju par ideoloģisku iespēju, nevis personisku  piemiņas brīdi, un ir galvenā problēma, gluži kā ideologi, kas apgalvo, ka bija „labais” „Waffen-SS”, ir galvenā problēma saistībā ar 16.martu.

Nav nekā slikta, ja ģimenes vēlas pieminēt tēvoci vai vectētiņu, kas cīnījās karā. Aptuveni līdzīgs skaits latviešu cīnījās abās pusēs, un viņiem nebija iespējas izvēlēties, kurā no pusēm cīnīties.

Notika šausmīgas zvērības. Taču ne ikviens Sarkanajā Armijā bija izvarotājs, gluži tāpat kā ne ikviens latviešu leģionā bija uz genocīdu tendēts maniaks.

Lielākā daļa karavīru visās armijās visos vēsturē notikušajos karos negrib atrasties kaujas laukā. Viņi labprātāk būtu mājās, darot savas lietas. Vairākums vēlas būt tikai „tēvoči” vai varbūt kādu dienu „vectētiņi” pēc tam, kad būs izdarījuši, ko viņiem lika, vai arī ko viņi uzskatīja par iespējami pareizu.

Neviens nezina, kā vēsture viņus tiesās. Brutālie komisāri un no nāves atkarīgie psihopāti ir izņēmums, nevis likums.

Tas nekādi neatvieglo ciešanas tiem, kas tika izvaroti un nogalināti. Tas nenozīmē, ka to ģimenēm ir jāpieņem 16.marts vai 9.maijs. Bet tas nozīmē, ka, ja Latvija ir gatava pieļaut – pieļaut, nevis pieņemt – šādus pasākumus, tai ir zināmas reālas pretenzijas, ka tā ir pietiekami nobriedusi plurālistiska demokrātija, lai tiktu galā ar savas vēstures neērtajām sekām.

No Uzvaras dienas man nezūdoši atmiņā palicis brīdis, kad redzēju, kā jauns pāris pastumj savu mazo meitiņu pie gados vecas kundzes pabalējušā gaisa spēku formā, kuru greznoja virkne tikko nospodrinātu medaļu, pat lielāka nekā aizmirstajiem admirāļiem un ģenerāļiem, kas gāja garām.  

„Iedod puķi un pajautā, ko viņa darīja karā!” nočukstēja tēvs. Viņš runāja latviski.

Meitene nedroši paspēra soli uz priekšu.

„Lūdzu, sakiet,” viņa teica, pastiepusi sarkanu tulpi, „ko jūs darījāt karā?”

„Vadīju lidmašīnas,” sacīja vecā sieviete. „Paldies tev par ziedu, tu esi ļoti skaista meitene.”

Tēvs gribēja vēl. „Viņa vadīja lidmašīnas! Tam vajadzēja būt brīnišķīgi – cīnīties un uzvarēt. Pajautā, kā tas bija!” viņš mudināja.

Vecā sieviete uzlika roku uz mazās meitenes pleca un noliecās, lai ieskatītos viņai acīs.

„Bija šausmīgi mest bumbas uz savu dzimteni, briesmīgi. Lūdzu, dari tā, lai tu nepiedzīvotu jaunu karu. Tas ir svarīgākais, kas jāatceras. Lai nebūtu kara.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti