Angļu versija
Oriģināls angļu valodā pieejams šeit.
Pieņēmums, uz kuru ideja balstās, - ka tas ierosinās ārzemju kompānijas uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā.
Šī iniciatīva izklausās progresīva, un tā iezīmētu vērā ņemamu pāreju no vienvalodīgās tradīcijas. Tomēr es šaubos, vai tas, kas ir uz spēles, ir tā vērts.
Katrā diskusijā par valodu un uzņēmējdarbību ir vērts atcerēties spīdošos Vācijas kanclera Villija Branta vārdus. Viņš pārraudzīja lielu daļu no Vācijas pēckara ekonomiskās renesanses:
"Ja es pārdodu jums, es runāju jūsu valodā. Ja es pērku, "dann müssen sie Deutsch sprechen"*."
Tāpēc pirmais, kas jāizlemj: kurš pērk un kurš pārdod? Kāda ir būtība šīm attiecībām starp Latvijas valsti un ārzemju uzņēmumiem? Ja Latvija "pārdod" sevi kā vietu, kurā izveidot starptautisku uzņēmumu, tad, protams, dodiet iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību starptautiskās valodās.
Taču uzņēmuma reģistrācija un nodokļu deklarācijas vien neveido starptautisku uzņēmējdarbības vidi. Svešvalodās vajadzētu tikt piedāvātiem daudz plašākiem pakalpojumiem un iespējām. Ir ļoti maz jēgas ļaut uzsākt uzņēmumu angļu valodā, un tad visu pārējo - dzīvesvietas deklarāciju, darbinieku līgumus, pensijas līgumus, atbildības apdrošināšanu, utt. - tāpat darīt latviski.
Nodokļi un reģistrācija angļu valodā nav liels pamudinājums. Jebkurai firmai, kas ir lielāka par individuālo komersantu, nebūs grūtību noalgot grāmatvedi vai juristu, kas tiktu galā ar šiem relatīvi vienkāršajiem uzdevumiem.
Kurš tieši uzņēmums izlemtu, ka Latvijā ir vērts dzīties pēc iespējām un peļņas, taču izvēlētos to nedarīt valodas barjeras dēļ? Varbūt ielu tirgotāji, kuriem varētu uzklupt baismīgais Valsts valodas centrs (VVC) par to, ka viņi sazinās ar klientiem angļu valodā? Katrā ziņā to neizlemtu neviens uzņēmums, kas varētu nodarbināt vairāk par diviem vai trijiem darbiniekiem.
Netiek apspriesti ierobežojumi VVC varai sodīt cilvēkus par svešvalodu lietošanu, tāpēc reģistrācijas atvieglošana varētu padarīt iespējamu vien pēcāku sodu apmaksu.
Ja jums vajag pierādījumus tam, ka pašreizējais regulējums svešvalodu lietošanai ir absurds, palūkojieties uz neseno lēmumu sodīt Jelgavas vilcienu staciju par vilcienu informācijas rādīšanu angliski un krieviski līdztekus latviešu valodai.
Jelgava ir viens no Latvijas galvenajiem ražošanas centriem, kurā jau ir diezgan daudz ārzemju uzņēmumu un kura vēlas pievilināt vēl citus. Taču to soda, jo VVC uzskata, ka tā nav tūristu galamērķis (kas pats par sevi ir smieklīgi - es nesen tur biju, tieši lai aplūkotu pili un Jelgavas akadēmisko ģimnāziju, un abas ir fascinējošas).
Varu tikai iedomāties, kādu jezgu saceltu VVC, ja tā izvēlētos apsekot Latvijas jaunuzņēmumu reklamēšanos angļu valodā tādos pasākumos kā "TechChill".
No otras puses, ja ārzemju uzņēmumi ir "pārdevēja" pozīcijā -- piemēram, firmas no Lielbritānijas, kas izmisīgi mēģina pārvietoties uz Eiropas Savienību, lai paturētu pieeju vienotajam tirgum -- tad tām vajadzētu spēlēt pēc vietējiem noteikumiem.
Vienkārši sakot, pašreizējie piedāvājumi ir tikai ņemšanās, nevis īsta pāreja uzņēmējdarbības vidē. Grūti saprast, kā tie varētu atstāt lielu iespaidu, tāpēc - pat ja tie tiks ieviesti, tie, visticamāk, pēc pāris gadiem beigsies ar ministru plecu paraustīšanu, sakot: "Nu, mēs mēģinājām, bet viņi nenāca."
Labāk neņemties nemaz, nekā veikt puskoka lēcēja mēģinājumu darīt kaut ko, par ko neskaidri tiek pieņemts, ka tas dos ekonomisku grūdienu.
Ir svarīgi šos valodas piedāvājumus savienot ar citām reformām, kas ļauj uzņēmumiem veikt savu darbību tiešsaistē.
Birokrātija un gumijas zīmodziņu tirānija vēl joprojām ir viens no nogurdinošākajiem uzņēmējdarbības aspektiem Latvijā.
Valdībā ir vēl vairāk neskaidras informācijas par 'oficiālu' e-pasta adrešu ieviešanu ikvienam valstī.
Pastāv e-paraksta sistēma, taču tās lietotāji ir mazskaitlīgi, jo tas ir maksas pakalpojums, kurš netiek aktīvi popularizēts. Dažos veidos to ir pārspējusi identifikācija ar i-bankas pakalpojumiem privātajā sektorā.
Savukārt e-veselības ieviešana, šķiet, ir vienkārši dārgi maksājis juceklis.
Dieva dēļ, pat angļu valodas versija Latvijas oficiālajam valsts portālam izmanto mašīntulkošanu. Vai pašreizējās iniciatīvas var uztvert nopietni, ja valstij pat nerūp nolīgt bilingvālu tulkotāju?
Īsāk sakot - viss ir vairāk vai mazāk putrā. Apkārt mētājas daudz iniciatīvu, taču neviena no tām nav sajūgta kopā. Tas ir gluži kā salikt gabaliņus no dažādām puzlēm uz galda un cerēt, ka tie saderēs cits ar citu.
Ça ne fonctionne pas**
Ja kāds varētu visas šīs iniciatīvas apvienot, tas būtu labi. Taču tad vajadzētu kādu, kuram deleģēt atbildību un varu vaktēt daudzas valsts iestādes skaidri definētā laika posmā.
Cits variants būtu iegādāties ko līdzīgu Igaunijas e-pārvaldes sistēmas "franšīzei" un darbināt to Latvijā. Šķiet, ka tā strādā. Vismaz visa izpēte un attīstība jau ir veikta. Igauņi, esmu pārliecināts, piekristu to pārdot Latvijai kā pirmajam klientam un izmantot "PR" nolūkos, lai pārdotu sistēmu citviet, un varbūt pat piedalītos tās darbināšanā.
Daži iebildīs nacionālā pašlepnuma dēļ. Var jau būt. No otras puses, Latvija varētu teikt, ka tā ir to pieņēmusi rekordātrumā. Un, tā kā valstis uzņemas pārdot cita citai augsti attīstītu tehnoloģiju - līdz pat kodolieročiem -, nacionālā pašlepnuma arguments ir pavājš. Vismaz var novelt atbildību (un, iespējams, tikt arī pie juridiska glābiņa), ja kaut kas noiet greizi.
Un vēl izdarīsim kaut ko, ko igauņi nedara. Padomāsim par digitalizācijas savienošanu ar uzņēmējdarbības vidi, kurā latvieši izmanto savas lieliskās valodas prasmes, un uzņēmumi var lietot vācu, franču, spāņu, nīderlandiešu, itāļu, zviedru, somu valodu -- ja tas tiek darīts ar abpusēju piekrišanu. Valsts iestādes var prasīt tulkojumu pēc nepieciešamības.
Kā vēl labāk apstiprināt to, ka Latvija dod priekšroku eiropeiskai nākotnei un ka tā vēlas būt līderis, nekā padarot visus Eiropas uzņēmējdarbības veidus iespējamus pēc Latvijas likumiem?
English is over-rated anyway. (Angļu valoda tāpat ir pārvērtēta.)
* No vācu valodas - tad jums jārunā vāciski.
** No franču valodas - tas nedarbojas.
