Madara Peipiņa: Mūsu iekšējais «pret»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Mēs visi esam par tiesisku un demokrātisku valsti, par mieru un labklājību, par pārtikušākām ģimenēm un skolotiem bērniem. Mēs esam par godīgiem un atbildīgiem politiķiem, par efektīvu un profesionālu valsts pārvaldi, par tīru dabu, salabotiem ceļiem un augšupejošu valsts ekonomiku. Mēs esam par saliedētu sabiedrību, par savu un līdzcilvēku tiesību ievērošanu, par iespējām veidot labāku dzīvi Latvijā. Par tām visām labajām lietām, ko nu katrs ir iedomājies ideālā valstī esam. 

Kurš gan to negribētu? Un, šķiet, ikviens politiķis no jebkuras partijas visus savus darbus kā zem omītes lietussarga varētu iebīdīt apakšā zem kādas no šīm jaukajām lietām. Kamēr mēs runājām abstraktos un vispārīgos terminos, mēs visi esam „par”. Abām rokām, neatskatoties, divreiz nedomājot.

Taču ikviena lielā lieta prasa simtiem konkrētu soļu, un tieši konkrētajos soļos ieslēdzas mūsu klusējošā opozicionāru daba. Iekšējais “nē” izlaužas ne vien ar ilgi krātu enerģiju, bet arī to pasīvo agresivitāti, kas bieži tā vien gaida savu zvaigžņu stundu. Pēkšņi izrādās, ka tik daudzi mēs esam “pret”! Mēs esam pret ministru algu celšanu, nodokļu paaugstināšanu un jauniem pienākumiem. Mēs esam pret krasām reformām izglītības sistēmā un satiksmes ierobežojumiem noteiktos ceļu posmos. Pret konkrētu personu iekļūšanu noteiktos amatos, pret valsts īpašumu nepārdošanu, un arī – pret valsts īpašumu pārdošanu.  Mēs esam pret to un pret šo, pret sabiedrībā zināmu cilvēku matu krāsu un pret lēmumiem kaut ko teikt vai neteikt par savu privāto dzīvi.

Mūsu iekšējais „pret” plosās tā, it kā rītdienas nebūtu, un spītīgi iestājas par to, lai viss paliek, kā ir.

Jo izrādās, ka ikviena no ilgtermiņa labajām lietām prasa konkrētas pārmaiņas. Tagad. Šobrīd. Un nevis vienu reizi, bet nepārtraukti. Nozīmīgas, dramatiskas, krasas, reizēm – sāpīgas un dārgas pārmaiņas. Konkrētas un „darām to tagad!” pārmaiņas. „Mums visiem ir jāsametas pa pārsimts eiro” pārmaiņas. Pārmaiņas, kuras var būt riskantas, kuras biedē, kuras var neizdoties. Un tāpēc tik bieži daudz vieglāk ir uzreiz būt “pret”, nekā būt “par”, tādējādi uzņemoties līdzatbildību par to, kāds būs rezultāts. Gan ikdienas virtuves sarunās, gan publiskajā telpā reti kad ir dzirdams skaļi pausts atbalsts, iedrošinājums, formā un saturā pārdomāti ierosinājumi un piedāvājumi palīdzēt, iesaistīties, atbalstīt. Kritika un nemitīgie norādījumi uz kļūdām un neveiksmēm ir kļuvuši par galveno straumi, par galveno viedokļa paušanas veidu, kurš nemanot parauj līdzi visus un visus.

Nepārprotiet, veselīgai opozīcijai nav ne vainas. Tā var būtiski un kvalitatīvi uzlabot lēmumu pieņēmēju un izpildītāju darbu! Negribētu arī noniecināt spēju īstajā brīdī pateikt pārliecinātu “nē” nelietībām, negodprātībai un mantkārībai individuālā un kopienu līmenī. Ir nepieciešams patiess un reāls skatījums uz to, kas esam, un kas mūsu valstī notiek. Taču šī publiskā „pret” kultūra – kritizētāju, skeptiķu un konservatīvisma kultūra – drīz noēdīs visu to labo, ko kopā vairāk nekā divdesmit gadu laikā esam izdarījuši, un neatstās ne vēlmi, ne spēku veidot to nākotnes labo, par ko visi sapņojam. Ja neviena saruna par valsti vai tās vadītājiem nevar sākties bez indīgiem komentāriem par to, “ko tad šī valsts man ir devusi?” un “viņi visi ir zagļi un nelieši”, tad ir jāšaubās, vai tiešām tā ir tikai mistiskās Valsts vaina, ka mūsu katra realitāte ir tāda, kāda tā ir.

Taču ir arī labā ziņa - ikvienu “pret” var pārveidot par “par”. Kritiku ir iespējams turpināt ar uzlabojumu ierosinājumiem. Neizdošanos likt kā stūrakmeni un pamatu veiksmīgam rezultātam. Ikvienu kļūdu ir iespējams izmantot, lai pilnveidotu un attīstītu. Ikvienu negatīvu komentāru var pārveidot par pozitīvi vērstu iedrošinājumu strādāt labāk. Tas ir gribas, attieksmes un sadarbības kultūras jautājums.

Arī mums, iniciatīvu portālam „ManaBalss.lv” bieži vien jautā - kad portālā varēs balsot “pret” kādu ideju vai kāda cilvēka atrašanos amatā? Mēs atbildam vienā vārdā. Nekad. Nekad mēs neļausim nocirst kādu ideju pašā saknē, bez diskusijas un iespējas tai vismaz izskanēt, pat ja kādam šī ideja nešķiet īpaši spoža. Mēs gribam radīt vietu risinājumiem un izaugsmei, nevis pasīvi agresīviem komentāriem, kuru autori nav gribējuši vai spējuši izdomāt neko labāku, ko likt vietā.

Un tādu mēs labprāt redzētu arī šo valsti. Kā vietu risinājumiem un izaugsmei, kurā kopā tiek meklētas iespējas, kāpēc “jā”, kāpēc mēs varam, kā mēs to kopā izdarīsim. Vietu, kurā mēs reālistiski esam spējīgi paskatīties ne vien uz to, kas nav izdevies, bet arī uz to, kas ir labi un veiksmīgi izdarīts. Latviju kā vietu, kurā katru “pret” aizstāj vismaz trīs “par”.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti