Diskusijas par nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā gan liecina, ka daudziem ir visai aptuvens priekšstats gan par iemesliem, kādēļ dažviet ir ieviests nolikto atslēgu princips, gan arī par to, kādēļ finansiālajās grūtībās esoši kredītņēmēji Latvijā (un arī daudzviet citur Eiropā) ir nonākuši tajā, ko politiķiem un kreisi noskaņotiem ekonomistiem patīk saukt par kredītu verdzību.
Pirmkārt, nolikto atslēgu principam nav nekāda sakara ar nesavtīgu palīdzību tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vairs nespēj segt savas hipotekārā kredīta saistības, vai banku sodīšanas ideju.
Gluži pretēji, šī principa pamatā ir saltu aprēķinātāju zināšanas par cilvēka dabu, proti, vērojums, ka vairums ļaužu ļoti pieķeras savam mājoklim.
Sava mitekļa zaudēšana cilvēkam ir milzīgs emocionāls trieciens. Attiecīgi, nolikto atslēgu principa ”izgudrotāju” galvenais apsvērums ir gaužām vienkāršs - cilvēki būs gatavi knapināties un pārtikt no rokas mutē, lai tikai samaksātu hipotekāro kredītu un nezaudētu savu vai dzimtas māju. Turklāt standarta situācijās, kad nekustamo īpašumu cenas nevis sarūk, bet pieaug, banka neko nezaudē – ieņēmumi no ķīlas realizēšanas var pat ar uzviju nosegt vēl neatmaksāto summu. Laikam jau ne velti 2000.gadu vidū, kad Latvija piedzīvoja hipotekārās kreditēšanas bumu un tā izraisīto nekustamo īpašumu tirgus burbuli, nevienam no tiem, kas lauzīja galvas par burbuļa ierobežošanu, nenāca prātā piedāvāt nolikto atslēgu principa attiecināšanu uz hipotekārajiem kredītiem…
Otrkārt, pie Latvijas un arī citu Eiropas valstu nonākšanas kredītu verdzībā, ar ko tiek saprasta situācija, kad pat pēc ķīlas realizēšanas jeb mājokļa zaudēšanas kredītņēmējs vēl arvien ir parādā bankai, vislielākajā mērā ir vainojams tieši nekustamo īpašumu burbulis. To gana spilgti ilustrē daži skaitļi. 2007.gada rudenī, īsi pēc tā dēvētās pretinflācijas likumu paketes pieņemšanas Saeimā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgā sasniedza 1466 eiro par kvadrātmetru. 2009.gada vasarā, kad Latvija piedzīvoja straujāko iekšzemes kopprodukta kritumu Eiropā, šī cena saruka līdz 494 eiro par kvadrātmetru. Līdzīga tendence bija vērojama arī, piemēram, Īrijā – galvaspilsētā Dublinā dzīvojamo māju cenas saruka par 56%, bet dzīvokļu cenas – pat par 62%. Tagad, piecus gadus pēc dižķibeles ”dziļākā” punkta”, sērijveida dzīvokļi Rīgā maksā ap 640 eiro kvadrātmetrā.
Tas nozīmē, ka gadījumā, kad banka realizē kredītņēmējam piederošo ķīlu – sērijveida dzīvokli (pat tad, ja dzīvoklis tiks pārdots par vidējo tirgus cenu), kredītņēmēja saistības pret banku vēl arvien būs visai ievērojamas.
Tomēr Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie Maksātnespējas likuma grozījumi šo kredītņēmēju problēmas nerisina. Iespējams, atsevišķos gadījumos šie grozījumi problēmas var pat padziļināt. Kāpēc? Tāpēc, ka bankas jau brīdinājušas, ka nolikto atslēgu principa ieviešana samazinās kredītu pieejamību.
Attiecīgi – vismaz kādu brīdi nolikto atslēgu principa ieviešana var atstāt negatīvu ietekmi uz pieprasījumu un nekustamo īpašumu cenām.
Tas savukārt nozīmē, ka patlaban grūtībās esošo kredītņēmēju ķīlas tiks realizētas par zemāku cenu, bet summa, ko pēc ķīlas pārdošanas kredītņēmējs paliks parādā bankai, būs lielāka, nekā tā varēja būt.
Turklāt pēc nolikto atslēgu principa ieviešanas banku kredītkomitejas, lemjot par kredītu izsniegšanu, vēl piekasīgāk attieksies pret ķīlas objekta nākotnes vērtību, kas nozīmē, ka reģionos, kur nekustamo īpašumu tirgus ir mazaktīvs, hipotekārie kredīti būs teju nepieejami.
Tādējādi vienīgais rezultāts, ko, pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus, būs panācis Saeimas vairākums, būs apgrūtināta iespēja saņemt hipotekāro kredītu.
Tas, protams, atsvabinās kādus hipotētiskus kredītņēmējus no nonākšanas kredītu verdzībā, bet nu nekādi nesasniegs deklarēto mērķi – palīdzēt tiem, kas jau nespēj nomaksāt savulaik paņemtos kredītus.
