Pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārtapšanas ”Citadele” ir vienīgā universālā banka, kas vēl pieder Latvijas valstij ( precīzāk – valstij pieder gandrīz 75% ”Citadeles” akciju, 25% plus viena akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai). Līdz ar to finiša taisnē iegājušo ”Citadeles” pārdošanas procesu neizbēgami pavada kurnēšana, ka vienu banku valstij tomēr vajadzētu...
”Altum”, kas kūrē vairākas valsts atbalsta programmas, (galvenokārt paredzētas mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lauksaimnieku atbalstam,) kurnētāji, acīmredzot, neuzskata par gana nopietnu spēlētāju.
Tomēr žēlabainajās diskusijās par valsts bankas nepieciešamību teju nemaz neizskan pats būtiskākais jautājums: ”Kur valstij piederošā banka ņems līdzekļus, lai kreditētu Latvijas tautsaimniecību, lai izsniegtu kredītus, kas komersantiem nepieciešami, lai nodrošinātu, piemēram, pašu finansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem?” Nav noslēpums, ka bankas, vērtējot kreditējamos projektus, vēl arvien ir piesardzīgas – saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotajiem datiem, banku izsniegto kredītu kopapjoms turpina sarukt. Uz šā gada 30. jūniju tas bija par 8,2% mazāks nekā tajā pašā datumā pērn.
Pirmskrīzes periodā, kad tā dēvētās skandināvu bankas kreditēšanai nepieciešamos līdzekļus smēlās savu mātes banku ”kabatās”, valsts izglābtais ”Parex” un valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka tām centās turēt līdzi, kredītos izsniedzamo naudu piesaistot finanšu tirgos, proti, ņemot sindicētos kredītus. ”Parex bankai” nespēja pašu spēkiem pārfinansēt vai atmaksāt 775 miljonus eiro lielo sindicēto kredītu beidzās ar valstij adresētiem saucieniem pēc palīdzības. Bez sindicētā kredīta neiztika arī Latvijas Hipotēku un zemes banka, kā rezultātā tieši ekonomiskās krīzes laikā bankai nācās atmaksāt 480 miljonus eiro lielu aizdevumu. Protams, ne jau savu iegribu apmierināšanai bankas bija izmantojušas šos līdzekļus – tie tālāk tika izsniegti kredītos, kurus iedzīvotāji un uzņēmēji atmaksā vēl šobaltdien.
Tādēļ nelolosim ilūzijas: ar pašu peļņu (”Citadeles” banka pērn nopelnīja 15,2 miljonus eiro) vai ar piesaistītajiem noguldījumiem, no kuriem daļa ir terminēti, bet daļa – izsniedzami noguldītājam pēc pieprasījuma, nedz ”Citadele”, nedz kāda cita valstij piederoša banka nespētu panākt būtisku ”izrāvienu” tautsaimniecības kreditēšanā.
Vaimanas par vajadzību pēc valsts bankas ir tikai mirāža, kamēr vaimanātājs nespēj skaidri pateikt, kā valsts banka piesaistīs finanšu resursus kreditēšanas attīstībai.
Savukārt skaidri pateikt, visticamāk, nozīmētu atzīt, ka atbildība un garantijas par šo resursu atmaksu būs jāuzņemas nodokļu maksātājiem.
