Tomēr tagad, kad izskatīšanai Saeimas komisijās ir nodoti Ingunas Sudrabas vadītās partijas ”No sirds Latvijai” sagatavotie Satversmes grozījumi, kas arī paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu vispārīgās vēlēšanās, kas notiktu reizi piecos gados, SKDS aptaujas rezultātus būtu vērts paturēt prātā.
Atbilstoši šai aptaujai, 17,4% respondentu par labāko Valsts prezidenta amata kandidātu uzskata Lembergu, 15,1% dotu priekšroku Ušakovam, bet vēl 10,1% Valsts prezidenta amatu atkal uzticētu eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.
Aptaujāto uzrādītais Valsts prezidenta amata pretendentu pirmais trijnieks nepārsteidz.
Vīķes-Freibergas nenoliedzamās harismas spožumu, neapšaubāmi, ir vairojis viņas pēctečiem – Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam – piemītošais harismas deficīts.
Savukārt Lembergs un Ušakovs jau sen ir pierādījuši, ka drusciņa harismas kombinācijā ar prefekti izkoptu prasmi izmantot administratīvos resursus ļauj viņiem pretendēt teju uz jebkuru amatu. Vienmēr atradīsies krietni daudz vēlētāju, kas šos kungus uzskatīs par pašiem piemērotākajiem kā premjerministra, tā Valsts prezidenta amatam. Ja vēlētājiem būtu tiesības izvēlēties ķēniņu vai dižkunigaiti, Lembergs un Ušakovs tāpat tiktu atzīti par pašiem atbilstošākajiem.
Tādas nianses kā vecuma slieksnis (Satversme noteic, ka Valsts prezidentam jābūt vismaz 40 gadus vecam), iespēja saņemt augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, svešvalodu prasmes un nevainojama reputācija, Lemberga un Ušakova faniem šķiet otršķirīgas.
Konstitucionālo tiesību eksperti un politiķi var daudz un plaši diskutēt par to, cik ilgam jābūt tautas vēlētā prezidenta pilnvaru termiņam un cik plašām jābūt viņa pilnvarām, bet ar ierindas vēlētājiem tīkamāko kandidātu faktoru Latvijas realitātē ir jārēķinās.
