Madara Fridrihsone: Kā teroristi ietekmējuši bagāžas saturu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Londona. 2006. gada augusts. Getvikas lidostā, no kuras tolaik uz Rīgu lidoja gan "airBaltic", gan "British Airways" valda tveice. Tūkstošiem cilvēku stāv rindās, gaidot drošības kontroli. Vairāki desmiti lidostas darbinieku apstaigā rindās stāvošos, bez žēlastības liekot izmest maisos jebkuru rokas bagāžā esošu neatļautu priekšmetu.

Maisos krājas lēta un dārga kosmētika, smaržu un losjonu pudeles, zobu pastas tūbiņas, līdz galam neizdzertas un pat neatvērtas minerālūdens pudeles un sulu pakas, jogurta iepakojumi, medikamenti. Drošības kontroli gaidošie pasažieri kurn, dažs nīgri joko, bet gandrīz visi bez īpašām ierunām pakļaujas lidostas darbinieku prasībām izmest visus šķidrumus un krēmveida konsistences produktus. Pirms aptuveni desmit dienām Lielbritānijas drošības dienesti ir arestējuši vairāk nekā 20 cilvēkus, kas, izmantojot no lidmašīnās ienestiem šķidrumiem pagatavotas bumbas, bija plānojuši uzspridzināt vairākas transatlantisko reisu lidmašīnas.

Šī augusta diena un tūkstošiem pacietīgu pasažieru ataust atmiņā reizēs, kad pēc tepat Eiropā notikušiem terora aktiem medijos lasām, dzirdam un redzam ekspertu diskusijas par to, vai reaģējot uz notikušo, nepieciešams ieviest kādus pasākumus, kas, no vienas puses, varētu mazināt terora draudus, bet no otras – apgrūtināt mierīgo pilsoņu ikdienas dzīvi.

Dažas nedēļas pēc 2006. gada 9. augusta, dienas, kad izdevās novērst terora aktus, Lielbritānija Eiropas transporta drošības amatpersonu sanāksmē ierosināja harmonizēt Eiropas Savienībā (ES) noteiktos lidostu drošības standartus. Vēl pirms tam pastiprinātas drošības pārbaudes lidostās jau bija ieviesušas vairākas citas Eiropas valstis, bet 2006. gada novembrī ierobežojumi šķidrumu pārvadāšanai rokas bagāžā jau tika ieviesti visā ES. Nepilnus desmit gadus vēlāk ar tiem, kravājot bagāžu pirms lidojuma, vairums no mums vairs pat neaizdomājoties un īpaši nesūrojoties par šķidrumu pārvadāšanas ierobežojumiem, lielās šampūna pudeles un krēmu tūbas atstāj mājās.

Šķidrumu pārvadāšanas ierobežojumi, kuru saglabāšanas lietderība vairākkārt ir apspriesta Eiropas Parlamentā (pirms trim gadiem toreizējais Eiropas Parlamenta Transporta komitejas vadītājs Braiens Simpsons pat izteicies, ka tuvāko gadu laikā lidostās varētu tikt uzstādītas ierīces, kas ļauj noteikt sprāgstvielu klātbūtni šķidrumos un tad ierobežojumi varētu tikt atcelti pavisam), šķiet, ir visuzskatāmākais piemērs, kā terora draudu ietekmē ieviesti drošības pasākumi ietekmē ikdienas paražas. Vienlaikus tie arī pietiekami uzskatāmi demonstrē, ka samērīgi un nepārspīlēti (te vietā būtu atgādināt, ka sākotnēji vismaz Lielbritānijā lidmašīnās nedrīkstēja ienest nekādus šķidrumus, pat ne dažus mililitrus, bet atsevišķas aviokompānijas pasažieriem lidmašīnu salonos atļāva ņemt līdzi tikai pases un naudas makus), bet saprotamu sabiedrības drošības mērķu vārdā ieviesti ierobežojumi ir ne īpaši patīkami, bet diezgan viegli pieciešami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti