Liba Mellere: «Bella Figura» Liepājas teātrī – «Turi fasonu!»

Reiz vakarā

...Nakts. Iela. Laterna. Nu, jā, tā gandrīz arī bija. Uz tumšās un tukšās skatuves uzbrauca maziņš elektromobilis. Pie stūres – uzņēmējs un solīds precējies kungs Boriss (Edgars Pujāts), līdzās – viņa gados jaunā mīļākā Andrea (Agnese Jēkabsone). Viņa drūmi skatās logā. Boriss apiet apkārt mašīnai un paziņo, acīmredzot, turpinot monologu: “…Bet var noīrēt numuriņu “Ibisā” un es tevi vienkārši izdrāzīšu… Man tā labāk patiks!”

Andrea aizsmēķē, Boriss lūdzoši pieprasa nesmēķēt viņa sievas mašīnā, mīļākā tīšām izpūš dūmus salonā, bet, mazliet pagaidījusi, uzsprāgst – tā teikt, vai tev šķiet normāli, ka tu mani uzaicini vakariņot restorānā, kuru ieteikusi tava sieva?! Seko vētraina apmaiņa replikām (nav jēgas pārstāstīt, taču pāris minūšu laikā parādās pašas galvenās attiecību “precēts vīrietis + mīļākā” problēmas). Procesa gaitā Andrea paziņo, ka nesen pārgulējusi ar gados jaunu darba kolēģi, bet Boriss, izsalcis pēc līdzjūtības, atzīstas, ka viņam draud bankrots. Mēģinājums salabt ne pārāk izdodas, viņi jau gatavojas braukt prom, tā arī nepavakariņojuši, taču Boriss, braucot ārā no stāvvietas atpakaļgaitā, notriec no kājām padzīvojušu kundzi. Troksnis, kņada, dāma it kā nav cietusi…

Taču Ivonna (Anda Albuže) nav viena, viņa kompānijā ar dēlu Ēriku (Kaspars Gods) un viņa draudzeni Fransuāzu (Inese Kučinska) atbraukusi atzīmēt savu dzimšanas dienu. Turklāt – pārsteigums, pārsteigums! – Fransuāza izrādās sena - vēl no skolas laikiem – draudzene Patrīcijai, Borisa sievai. Tik muļķīgi iekrist…

Boriss mēģina pēc iespējas ātrāk aizbraukt, taču Ēriks uzaicina pārīti iedzert pa glāzītei. Un tad sākas!... Publika tik tikko spēj izsekot varoņu replikām. Pat pauzes sarunā ir “runājošas”. Nē, nepārstāstīšu – citādi kāda gan interese pēc tam skatīties? Vienīgi piebildīšu, ka restorāna ēdienkartē ir daudz jūras velšu, un autore ne velti to ir akcentējusi – darbības gaitā varoņi izlien no savām čaulām un bruņām. Nu gluži kā austeres. Bet jūras ežu sezona vēl nav sākusies, norāda Ēriks. Tāpēc aizvāciet savas adatiņas.

Pelnīti aplausi

Ne velti Jasmīna Rezā pati ir aktrise – luga ir ļoti aktieriska, ar vienkāršu, bet zemtekstiem pilnu tekstu, tajā ir papilnam sulīgu frāžu, daudz uzmanības tiek pievērsts pauzēm, dažās ainās pat ausīs džinkst! Un ne tikai no tā, kā sīc odi, kas ir sakoduši visus varoņus. Aktieru intonācija un mīmika arī ir ļoti svarīga un vairo zemtekstu nozīmi. Aktieri spēlē saliedēti, kā pēc notīm, lielisks ansamblis! Andrea tik centīgi tēlo skandālisti un provocē traci, lai gan viņai tas nemaz nav vajadzīgs. Līdz zobu šņirkstoņai tikumīgā Fransuāza tik cītīgi cenšas būt laba gan Ērikam, gan viņa mātei, bet patiesībā viņai metas nelabi… Boriss grib nosēdēt uz visiem krēsliem vienlaikus. Un arī Ērikam ir savi skeletiņi kaktos paslēpti. Bet Ivonna vienkārši nenovēršami noveco, viņas prāta spējas pavājinās, viņa to saprot un cīnās kā mācēdama. Tādās lugās ir svarīgi ieturēt pareizo toni… Lai nebūtu pārāk vienkārši un arī ne pārāk uzspēlēti. Režisoram Dž.Dž.Džilindzeram tas ir spoži izdevies – temps ir labs, pauzes iestudētas ar precizitāti gandrīz līdz sekundei, ir arī īsti francisks vieglums, tāpat kā erotisms, nenolaižoties līdz piedauzībai, nūģisma un moralizēšanas pat tuvumā nav. Gan nozīmes vairojas, gan bezdibeņi atveras… Katra aina ir jauna ilustrācija tam, ka jebkādas attiecības starp cilvēkiem (lai būtu tieši šis vārds) – tas ir diezgan sarežģīti. Bet varētu šķist – tāds ārēji vienkāršs stāsts par intridziņu. Publika to novērtēja – gan saspringts vai līdzjūtīgs klusums bija fiziski jūtams, gan smiekli skanēja, gan aplausi beigās bija draudzīgi un ilgi.   

Par scenogrāfiju parūpējies Kristians Brekte, par tērpiem – Anna Heinrihsone, savu ieguldījumu iestudējuma veidošanā devusi arī horeogrāfe Linda Kalniņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Kāpēc bella?

Un vēl par lugas nosaukumu. Kāpēc “Bella Figura”? Tas noskaidrojas tuvāk finālam. Lugas gaitā Andrea piemin savu mīlestību pret Romu, un tieši viņa lieto šo tipiski itālisko izteicienu. Viņa saka Borisam, kurš cieš, nojaušot gaidāmo bankrotu, ka, “ja jau tu esi nolēmis mesties Garonnā, tad tev savs pēdējais vakars ir jānodzīvo kā “bella figura”, kā tiem, kuri, nezaudējot eleganci, spēlē uz visu banku”. Tas ir – ja arī spēlē neveicas, saglabāt nesatricināmu sejas izteiksmi. Var pateikt arī vienkāršāk: “Kaut vai pārplīsti, bet turi fasonu.”

Un noslēgumā – nākamreiz izrādi “Bella Figura” Liepājas teātrī varēs redzēt 15.oktobrī. Tikmēr Laura Groza-Ķibere Liepājas teātrī pilnā sparā strādā pie iestudējuma “Heda Gablere” pēc Henrika Ibsena lugas, pirmizrāde notiks 7.oktobrī. Savukārt Džilis savā Dailes teātrī sācis darbu pie vienas no Jasmīnas Rezā populārākajām lugām ''ART'' (pirmizrāde 17.novembrī).

 

Rakstu oriģinālvaloda lasiet šeit!