Sadaļas Sadaļas

Liba Mellere: «Bella Figura» Liepājas teātrī – «Turi fasonu!»

Liepājas teātra 111.sezonas pirmās pirmizrādes anonsam daudzi kolēģi žurnālisti virsrakstā izvēlējās tādu vēstījumu kā “franču šarms”. Aizrautīgais skatītājs ™, kurš ir redzējis pirmizrādi un ir gatavs padalīties iespaidos, taču neies atkārtoties! Bet sākumam, pamatīgi palauzījis galvu par savas “tā kā recenzijas” virsrakstu, nolēma mazliet paintriģēt ar lugas nosaukumu.

Reiz vakarā

...Nakts. Iela. Laterna. Nu, jā, tā gandrīz arī bija. Uz tumšās un tukšās skatuves uzbrauca maziņš elektromobilis. Pie stūres – uzņēmējs un solīds precējies kungs Boriss (Edgars Pujāts), līdzās – viņa gados jaunā mīļākā Andrea (Agnese Jēkabsone). Viņa drūmi skatās logā. Boriss apiet apkārt mašīnai un paziņo, acīmredzot, turpinot monologu: “…Bet var noīrēt numuriņu “Ibisā” un es tevi vienkārši izdrāzīšu… Man tā labāk patiks!”

Andrea aizsmēķē, Boriss lūdzoši pieprasa nesmēķēt viņa sievas mašīnā, mīļākā tīšām izpūš dūmus salonā, bet, mazliet pagaidījusi, uzsprāgst – tā teikt, vai tev šķiet normāli, ka tu mani uzaicini vakariņot restorānā, kuru ieteikusi tava sieva?! Seko vētraina apmaiņa replikām (nav jēgas pārstāstīt, taču pāris minūšu laikā parādās pašas galvenās attiecību “precēts vīrietis + mīļākā” problēmas). Procesa gaitā Andrea paziņo, ka nesen pārgulējusi ar gados jaunu darba kolēģi, bet Boriss, izsalcis pēc līdzjūtības, atzīstas, ka viņam draud bankrots. Mēģinājums salabt ne pārāk izdodas, viņi jau gatavojas braukt prom, tā arī nepavakariņojuši, taču Boriss, braucot ārā no stāvvietas atpakaļgaitā, notriec no kājām padzīvojušu kundzi. Troksnis, kņada, dāma it kā nav cietusi…

Taču Ivonna (Anda Albuže) nav viena, viņa kompānijā ar dēlu Ēriku (Kaspars Gods) un viņa draudzeni Fransuāzu (Inese Kučinska) atbraukusi atzīmēt savu dzimšanas dienu. Turklāt – pārsteigums, pārsteigums! – Fransuāza izrādās sena - vēl no skolas laikiem – draudzene Patrīcijai, Borisa sievai. Tik muļķīgi iekrist…

Boriss mēģina pēc iespējas ātrāk aizbraukt, taču Ēriks uzaicina pārīti iedzert pa glāzītei. Un tad sākas!... Publika tik tikko spēj izsekot varoņu replikām. Pat pauzes sarunā ir “runājošas”. Nē, nepārstāstīšu – citādi kāda gan interese pēc tam skatīties? Vienīgi piebildīšu, ka restorāna ēdienkartē ir daudz jūras velšu, un autore ne velti to ir akcentējusi – darbības gaitā varoņi izlien no savām čaulām un bruņām. Nu gluži kā austeres. Bet jūras ežu sezona vēl nav sākusies, norāda Ēriks. Tāpēc aizvāciet savas adatiņas.

Pelnīti aplausi

Autore un luga

Lugas “Bella Figura” autore ir franču teātra un kino aktrise, rakstniece, dramaturģe un scenāriste Jasmīna Rezā. Viņas lugas spēlē uz skatuvēm visā pasaulē, pēc viņas scenārijiem tiek uzņemtas filmas, kuras kļūst par hitiem (piemēram, Romāna Polaņska “Asinspirts” pēc viņas lugas “Slaktiņa dievs”). Par saviem darbiem viņa ir saņēmusi daudz balvu.

Pēc lugas “Slaktiņa dievs”, kas tika uzrakstīta 2006.gadā, Jasmīna Rezā ieturēja diezgan būtisku pauzi dramaturģijā, un 2015.gadā to pārtrauca, radot lugu “Bella Figura” īpaši Berlīnes teātrim “Schaubühne” un režisoram Tomasam Ostermeieram. Tajā pašā gadā notika lugas pasaules pirmizrāde, bet šo divu gadu laikā lugu ir paspējuši iestudēt daudzi pasaules teātri.

Ne velti Jasmīna Rezā pati ir aktrise – luga ir ļoti aktieriska, ar vienkāršu, bet zemtekstiem pilnu tekstu, tajā ir papilnam sulīgu frāžu, daudz uzmanības tiek pievērsts pauzēm, dažās ainās pat ausīs džinkst! Un ne tikai no tā, kā sīc odi, kas ir sakoduši visus varoņus. Aktieru intonācija un mīmika arī ir ļoti svarīga un vairo zemtekstu nozīmi. Aktieri spēlē saliedēti, kā pēc notīm, lielisks ansamblis! Andrea tik centīgi tēlo skandālisti un provocē traci, lai gan viņai tas nemaz nav vajadzīgs. Līdz zobu šņirkstoņai tikumīgā Fransuāza tik cītīgi cenšas būt laba gan Ērikam, gan viņa mātei, bet patiesībā viņai metas nelabi… Boriss grib nosēdēt uz visiem krēsliem vienlaikus. Un arī Ērikam ir savi skeletiņi kaktos paslēpti. Bet Ivonna vienkārši nenovēršami noveco, viņas prāta spējas pavājinās, viņa to saprot un cīnās kā mācēdama. Tādās lugās ir svarīgi ieturēt pareizo toni… Lai nebūtu pārāk vienkārši un arī ne pārāk uzspēlēti. Režisoram Dž.Dž.Džilindzeram tas ir spoži izdevies – temps ir labs, pauzes iestudētas ar precizitāti gandrīz līdz sekundei, ir arī īsti francisks vieglums, tāpat kā erotisms, nenolaižoties līdz piedauzībai, nūģisma un moralizēšanas pat tuvumā nav. Gan nozīmes vairojas, gan bezdibeņi atveras… Katra aina ir jauna ilustrācija tam, ka jebkādas attiecības starp cilvēkiem (lai būtu tieši šis vārds) – tas ir diezgan sarežģīti. Bet varētu šķist – tāds ārēji vienkāršs stāsts par intridziņu. Publika to novērtēja – gan saspringts vai līdzjūtīgs klusums bija fiziski jūtams, gan smiekli skanēja, gan aplausi beigās bija draudzīgi un ilgi.   

Par scenogrāfiju parūpējies Kristians Brekte, par tērpiem – Anna Heinrihsone, savu ieguldījumu iestudējuma veidošanā devusi arī horeogrāfe Linda Kalniņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Kāpēc bella?

Tulkojuma smalkumi

Liepājas teātrī lugai dots apakšvirsraksts “Attiecību diskrētais šarms”. Par tulkojumu krievu valodā Aizrautīgajam skatītājam un Liepājas teātra direktoram Herbertam Laukšteinam izraisījās neliela diskusija. Herberts uzstāja, ka pareizi ir “Дискретный шарм отношений”, bet Aizrautīgais skatītājs piedāvāja citu vārdu kārtību “Шарм дискретных отношений” (Diskrēto attiecību šarms), argumentējot, ka runa ir par mīļākajiem, tas ir, attiecības viņiem nav pastāvīgas, bet diskrētas. Taču pēc izrādes Aizrautīgais skatītājs sliecas uz direktora tulkojuma leģitimitātes atzīšanu – starp visiem lugas varoņiem mutuļo tādas kaislības, un nepavisam ne vienmēr par tām var teikt “šarmanti”!

Un vēl par lugas nosaukumu. Kāpēc “Bella Figura”? Tas noskaidrojas tuvāk finālam. Lugas gaitā Andrea piemin savu mīlestību pret Romu, un tieši viņa lieto šo tipiski itālisko izteicienu. Viņa saka Borisam, kurš cieš, nojaušot gaidāmo bankrotu, ka, “ja jau tu esi nolēmis mesties Garonnā, tad tev savs pēdējais vakars ir jānodzīvo kā “bella figura”, kā tiem, kuri, nezaudējot eleganci, spēlē uz visu banku”. Tas ir – ja arī spēlē neveicas, saglabāt nesatricināmu sejas izteiksmi. Var pateikt arī vienkāršāk: “Kaut vai pārplīsti, bet turi fasonu.”

Un noslēgumā – nākamreiz izrādi “Bella Figura” Liepājas teātrī varēs redzēt 15.oktobrī. Tikmēr Laura Groza-Ķibere Liepājas teātrī pilnā sparā strādā pie iestudējuma “Heda Gablere” pēc Henrika Ibsena lugas, pirmizrāde notiks 7.oktobrī. Savukārt Džilis savā Dailes teātrī sācis darbu pie vienas no Jasmīnas Rezā populārākajām lugām ''ART'' (pirmizrāde 17.novembrī).

 

Rakstu oriģinālvaloda lasiet šeit!

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt