Energoresursu cenas un kopējā ekonomiskā situācija, nemainīgi mazā tirgus specifika turpina apdraudēt gan klubu, gan sporta spēļu līgu dzīvotspēju. Kādu pretimnākšanu dažādos līmeņos ir pamats gaidīt no valsts, vai bez pašvaldību būtiskas iesaistes klubi var pastāvēt un vai pašu klubu rīcība veicina tā iespējas nopelnīt? Par to "Sporta studija" podkāstā debatēja BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics, Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Arnis Tunte, HK "Kurbads" ģenerālmenedžeris Denijs Romanovskis, komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs.
Kaspars Gorkšs, vērtējot sporta klubu darbību uzsvēra, ka vispirms ir jādomā nevis par atbalstu no malas, bet par produkta radīšanu: "Ir jāņem vērā visas nianses – arī tas, kā jaunieši patērē informāciju. Tās ir trīs četras sekundes. Mēs šeit neizdomāsim mehānismu, kā ar sportu pelnīt, bet, neradot produktu, tas nenotiks."
Turklāt Gorkšs atzina, ka arī viņam tuvajā futbola laukā bez Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) un investoru ieguldījumiem situācija būtu tikpat sarežģīta kā citos sporta veidos.
Arnis Tunte piekrita, ka vēlētos just lielāku klubu aktivitāti, lai tie liktu par sevi runāt publiskajā telpā un volejbols nesaistītos tikai ar federācijas paveikto. Savukārt no sporta pārvaldes organizācijām un valsts viņš gribētu lielāku skaidrību ilgtermiņā:
"Es pieļauju, ka visi klubi pie sponsoriem iet gadu no gada, ņemot vērā apstākļus, ko piedāvā valsts. Tas jau būtu liels solis uz priekšu, ja zinātu, kādi būs noteikumi trīs gadu garumā. Ja būtu arī skaidri noteikumi, ko iegūsim par konkrētiem sportiskajiem sasniegumiem."
Volejbolā un basketbolā lielu finansējuma īpatsvaru – daudzās komandās virs 50% – veido pašvaldību devums, savukārt federācijas uztur valsts. Kaspars Gorkšs klubu un federāciju rīcībā vēlas iedot labāku makšķeri naudas piesaistei:
"Šobrīd līdz pat 95% federāciju finansējuma veido valsts līdzekļi. Būtu jārada mehānismi, lai veicinātu privāto līdzekļu ieplūšanu sportā."
Sporta sabiedrībā nu jau četrus gadus gluži kā mantra tiek atkārtota frāze, ka sporta dzīvotspēju Latvijā sagrāva 2018. gadā veiktās izmaiņas ziedojumu likumā. Tomēr diskusijas dalībnieki vienojās, ka dzīvotspējīgs klubs nedrīkst būt atkarīgs no ziedotājiem, bet gan tam ir jāpelna ar reklāmas līgumu palīdzību. Ja ir labs produkts, uzņēmēji vēlas savu vārdu saistīt ar komandu un tādā veidā reklamēties. Piemēram, Kauņas "Žalgiris" ieņēmumi no reklāmas līgumiem ir 3,8 miljoni eiro – aptuveni trešā daļa no sezonas budžeta.
Neizbēgami arī šajā reizē saruna noveda pie sporta jomas pārstāvju iespējām ietekmēt procesus politiskā līmenī un kādas tam ir sekas. IZM sporta departamentā ir septiņi darbinieki, bet kultūrai ir atsevišķa ministrija.
"Ar ko tad atšķiras Dailes teātris no basketbola kluba VEF?" jautāja Ralfs Pleinics. "Ne ar ko – abi izklaidē cilvēkus un, jo labāk strādā, jo vairāk cilvēku nāk. Tikai viens ir valsts SIA, otrs – privāts klubs. Viens saņem valsts dotāciju, otrs no valsts nesaņem neko un arī no pašvaldības tikpat kā neko. Es neaģitēju pret kultūru, bet norādu uz sistēmas problēmām."
Sporta klubi šobrīd krīzes apstākļos strādā īstermiņā un lokāli. Taču tas nenozīmē, ka šobrīd nav jāstrādā sistēmas uzlabošanai.
Pilns podkāsta ieraksts
