Latvijas Radio šoreiz piekrīt Rainim. Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Un mēs vēlamies pastāvēt, augt, attīstīties un kalpot Latvijas sabiedrības interesēm.
Latvijas Radio darbinieki iebilst:
- pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkojumu Pieci.lv nodrošināt 80% Latvijas mūzikas. Mūsu acīs šis ir populisms un demagoģija, kas maskējas kā rūpes par Latvijas Radio un Latvijas mūzikas nozari. Kādēļ šāds lēmums, visticamāk, nevienam nelīdzēs, runāts jau vairākkārt. Bet tikpat lielas bažas rada veids, kā šādas pseido pārmaiņas top – veikli līkumojot ap Sabiedriskās konsultatīvās padomes ieteikumiem, nesarunājoties ar cilvēkiem, kuri jau gadiem veido Pieci.lv un ir trīs pudus sāls apēduši, meklējot veidus, kā uzrunāt auditoriju, kam svarīgāks izklaides putukrējums, nevis ziņu un informācijas rupjmaize. Tas, ka zem "Latvijas Radio sakārtošanas" karoga tiek palikts mēģinājums ierādīt, ka radio būtu jāpieņem un smaidot jāpilda rīkojumi no NEPLP par radio saturu, nav pieņemams. Nedrīkst radīt precedentu, ka ar papīrīti no padomes var panākt radio satura veidotāju bezierunu paklausību rīkojumiem, kas tapuši, balstoties uz "mums tā liekas".
- pret Latvijas Radio reputācijas graušanu. Ja mūsu pārraugošās iestādes locekļi var brīvi medijos noniecināt un apmelot Latvijas Radio, sējot šaubu sēklu, ka esam puspolitiski ielikteņi, kuri nevēlas strādāt un veicināt radio izaugsmi, tad mums, kā Latvijas Radio darbiniekiem ir pienākums iebilst. Mēs neesam politiski, puspolitiski vai pat mazliet politiski ielikteņi. Un, kas svarīgi, situācija Latvijas Radio ne tuvu nav tik dramatiska, kā padome to zīmē. Par to liecina arī daudzkārt pieminētais Latvijas Radio audits.
Pēdējā laika notikumi ir radījuši iespaidu, ka šeit, Doma laukumā, sēžam kā tāda apsūnojošu akmeņu čupa, kas izmisīgi pretojas jebkādiem uzlabojumiem un izmaiņām. Tā nav.
Pēc sarunām radiomājas iekšienē var droši teikt, ka neviens Latvijas Radio darbinieks nav pret pārmaiņām, tajā skaitā tām, kas minētas daudzkārt piesauktajā Latvijas Radio auditā.
Vai mēs vēlamies, lai tiktu ieviestas lietas, kuru šobrīd nav? Piemēram, personāla vadība, kvalitātes kontrole, spēcīga multimediju daļa? Protams, ka vēlamies.
Šādas izmaiņas, kvalitatīvi veiktas, būtu lieliskas un ļautu labāk izpildīt sabiedrisko pasūtījumu un efektīvāk izmantot resursus, ko no mūsu visu makiem piešķir Latvijas Radio.
Var jautāt – ja tik ļoti vajag, kādēļ to nedarām jau tagad? Tādēļ, ka šo funkciju ieviešana nav par velti. Cik maksā labi personāla vadības speciālisti? Cik maksā kvalitātes sistēmas ieviešana uzņēmumā? Daudz. Un, lai atrastu šo naudu radio esošajā budžetā, jāmeklē, kam ņemt nost, no kura raidījuma atteikties.
Pieminēti arī dažnedažādi uzlabojumi radio darba organizācijā – sākot no iekšējās dokumentācijas precizēšanas līdz skaidrākai atalgojuma sistēmai visiem amatiem Latvijas Radio. Vai šādas pārmaiņas vēlamies? Noteikti! Tās nāks par labu visiem.
Auditā runāts arī par radio struktūras izmaiņām. Pašlaik katru radio kanālu veido sava komanda, vienīgi Ziņu dienesta veidotais saturs ikdienā parādās vairākos radio kanālos. Protams, kanāli savā starpā sadarbojas ikdienā un kopējos projektos, piemēram, labdarības maratonā "Dod pieci!" un pētnieciskās žurnālistikas sērijā "Sistēmas bērni".
Vai iebilstam pret idejām, kā mainīt struktūru un strādāt efektīvāk? Principā nē, ja šīs izmaiņas top reālā darba organizācijas uzlabošanai un redakcionālās neatkarības sargāšanai, nevis glītu shēmu zīmēšanai uz papīra.
Gribot negribot rodas jautājums – kādēļ tagad pēkšņi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pamanījusi šausmas un cītīgi cenšas radīt iespaidu, ka radiomājā "esošie stagnāti" kavē padomes mēģinājumus uzlabot Latvijas Radio?
Lai kāda būtu atbilde, Latvijas Radio darbinieku pozīcija ir vienprātīga.
