Uzdevums padarīt saturu pieejamu personām ar invaliditāti, jo īpaši cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, ir noteikts Sabiedriskajā pasūtījumā, 2022. gada mērķis – nodrošināt ar zīmju valodas tulkojumu vai titriem 31% no kopējā LTV raidapjoma. Mērķa izpildi uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju ir dažādas pakāpes dzirdes traucējumi vai pilnīgs dzirdes zudums, Latvijā tie varētu būt apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju.
LTV primāri atbalsta titru, nevis zīmju valodas tulkojuma nodrošināšanu, jo tādējādi palielinās satura pieejamība plašākai sabiedrības daļai, kas zīmju valodu nepārzina un dod priekšroku audiovizuālā satura "lasīšanai", tomēr jāņem vērā satura specifika: vairums ziņu raidījumu un diskusiju notiek tiešraidē. Ildze Kiršteine, LTV surdotulkojumu un subtitrēšanas projekta vadītāja, norāda: "Šobrīd LTV vēl nav tehnoloģisko iespēju titrēt pārraides tiešraides režīmā, tomēr piedalāmies pilotprojektā un ceram divu trīs gadu laikā ieviest šādu jauninājumu."
Zīmju valodas tulkojums pieejams ziņu un informatīvi analītiskajiem raidījumiem (piem., "Dienas ziņas", "Kultūras ziņas", "Sporta ziņas", "4. studija"), valsts svētku un sabiedriski nozīmīgu pasākumu pārraidēm, savukārt subtitri – informatīvi analītisko raidījumu atkārtojumiem, kā arī filmām, seriāliem, izzinošiem un dzīvesstila raidījumiem. I. Kiršteine: "Diemžēl titrēšana ir laikietilpīgs process, tāpēc subtitrēti aktuālo informatīvo raidījumu atkārtojumi līdz cilvēkiem nonāk ar laika nobīdi: divas trīs dienas pēc ētera. Ja domājam par aktuālās informācijas apriti, tad, protams, zīmju valodas tulkojums šobrīd ir labāks – to iespējams nodrošināt uzreiz notikuma vietā un brīdī."
"Augustā no LNS saņēmām komentāru, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem būtu gribējuši, lai zīmju valodā tiktu tulkota pieminekļa Uzvaras parkā nojaukšanas tiešraide, kas ilga gandrīz sešas stundas. Diemžēl līdz pēdējam brīdim no atbildīgajām institūcijām tika saņemta ļoti pretrunīga informācija, nezinājām, vai piemineklis tiešām tiks demontēts un ziņu speciālizlaidums varēs notikt, tāpēc šoreiz neizdevās mobilizēt zīmju tulkošanai vajadzīgos resursus. Lai reaģētu, nepieciešams ne tikai uzaicināt tulku, bet arī piesaistīt tehnisko personālu un sagatavot studiju, tāpēc atbildīgo institūciju spējai laicīgi sniegt informāciju ir ļoti liela nozīme. Pandēmijas laikā, saņemot no Ministru kabineta informāciju par plānotajām preses konferencēm, varējām ar zīmju valodas tulkojumu nodrošināt tolaik ļoti svarīgos speciālizlaidumus."
Diemžēl ar sabiedriskajam medijam pieejamajiem budžeta līdzekļiem straujš zīmju valodā tulkotā un titrētā satura pieaugums šobrīd nav iespējams. LTV pakāpeniski veicina satura pielāgošanu personām ar invaliditāti, šī gada pirmajā pusgadā sasniedzot 39% no raidapjoma.
Tomēr LNS valdes priekšsēdētājs-prezidents Edgars Vorslovs teic: "30% pielāgota satura ir maz. Bērnu un izklaidējošo saturu vajadzētu vairāk. Visu laiku tikai politika, politika – ir cilvēki, kuriem apnicis un kuri gribētu ko mierīgāku." Savukārt valdes priekšsēdētāja vietnieks-viceprezidents Ivars Kalniņš norāda: "Nedzirdīgo cilvēku intereses ir ļoti dažādas, tāpat kā citās sabiedrībās. Cenšamies elastīgi atrast vidusceļu, lai visi varētu saņemt vēlamo informāciju.
Esmu pamanījis, ka dažādos darbos aizņemtie vienmēr skatās "Dienas ziņas", un ir man jautājuši, vai būtu iespējams arī "Rīta Panorāmai" nodrošināt zīmju valodas tulkojumu."
Ildze Kiršteine: "Mums ir ļoti svarīgi saprast LNS intereses, par pielāgojamā satura izvēli vienojamies ar savienību. Tā, piemēram, šogad pirmoreiz tika tulkotas pasaules čempionāta hokejā un olimpisko spēļu studijas."
LTV satura atskaņotājā REplay.lv pieejama atsevišķa sadaļa "Nedzirdīgajiem", kurā izvieto un uzkrāj saturu ar zīmju valodas tulkojumu vai titriem. 2021. gadā 28% no visa LTV satura tika titrēti, 3% – tulkoti zīmju valodā. Arī šogad titrē filmas bērniem, dokumentālās un mākslas filmas, detektīvseriālus un romantiskos seriālus, latviešu filmas, "Latvijas kods" dokumentālās īsfilmas un citu saturu.
Starptautiskajā nedzirdīgo dienā, 25. septembrī, LTV1 visas dienas garumā bija skatāmi raidījumi ar tulkojumu zīmju valodā vai subtitriem. Informāciju par aktuālo saturu un pārraidīšanas kanāliem LTV nodod LNS anotāciju, video, baneru u.c. materiālu veidā, lai tā tālāk to izplata saviem biedriem.
Smalkajām kustībām un iezīmēm jābūt saskatāmām
Zīmju valodā smalkām kustībām un iezīmēm ir ļoti liela nozīme, nelielas izmaiņas roku, pirkstu, mutes, galvas vai ķermeņa kustībās var mainīt teiktā nozīmi, līdz ar to visām niansēm televīzijā jābūt skaidri saskatāmām. Edgars Vorslovs norāda, ka tulkam LTV pārraidēs būtu jābūt lielāka formāta, piemēram, kā Zviedrijas televīzijās, lai var saskatīt arī tie, kuriem sliktāka redze vai pieejams neliela ekrāna televizors.
Ildze Kiršteine: "Ziņās un speciālizlaidumos bieži tiek izmantoti dalītie ekrāni, logi, grafikas, slīdošās līnijas, līdz ar to noteikta daļa auditorijas uzskata, ka zīmju tulka lauks traucē uztvert visu tekstuālo un grafisko informāciju. Kā risinājumu šādiem gadījumiem izvēlamies tulkojumu nodrošināt tikai interneta vidē."
Ideālajā situācijā, protams, visām aktuālo notikumu tiešraidēm ar zīmju valodas tulkojumu būtu jābūt pieejamām gan lineārajā televīzijā, gan internetā.
LNS norāda, ka savienības biedri mēdz apjukt, kur konkrētais raidījums skatāms – televīzijā vai internetā. Diemžēl daudzi arī neprot vai nevēlas pārraides skatīties internetā, visbiežāk grūtības ir vecākiem cilvēkiem.
LTV tuvāko nedēļu laikā sāks darboties atsevišķa studija, kurā strādās tikai zīmju valodas tulki. "Līdz ar šo brīdi tiks uzlabota arī tulkojuma tehnoloģiskā un vizuālā kvalitāte. Internetā tulkam atvēlēto ekrāna laukumu būs iespēja proporcionāli būtiski palielināt, viņiem būs iespēja stāvēt kājās (līdzīgi kā "Supernovas" finālā), līdz ar to tulkojums kļūs labāk saskatāms un uztverams. Turklāt jaunajā studijā varēs strādāt divi tulki, nepieciešamības gadījumā vienlaikus tulkojot divus dažādus raidījumus. Jaunā studija dos iespēju uzturēt vienotu vizuālo standartu visās pārraidēs."
Sarunu noslēdzot, Ildze Kiršteine teic: "Man šķiet svarīgi atcerēties – satura pielāgošana nav stāsts tikai par mums, kas visu redz un visu dzird. Šis ir stāsts par to, cik iekļaujoši un empātiski mēs kā sabiedrība esam."
