Katru no mums bērnībā audzina ne tikai vecāki, bet arī vieta, no kurienes mēs nākam. Es nāku no mazas lauku pilsētas, tādēļ apzinos, kādus vilinājumus sniedz lielpilsēta un ko nozīmē smags darbs laukos. Tieši tādēļ vēlējos atrast jaunieti, kurš šo procesu uztver kā pašsaprotamu un dzīvi laukos uzskata par savu aicinājumu.
Latviju bez lauksaimniecības iedomāties ir grūti. Tajā pat laikā pēdējos gados tiek slēgts liels skaits saimniecību un skolēni labprātīgi reti dodas apgūt ar lauksaimniecību saistītas profesijas. Par iemeslu tam, pirmkārt, ir tas, ka samazinās jauniešu skaits Latvijā, bet otrs iemesls, manuprāt, varētu būt tas, ka jaunieši aizvien vairāk baidās vai izvairās no fiziska darba.
Situāciju, kura, manuprāt, ļoti labi raksturo Arvi, bija 1. septembrī. Filmējām mācību gada sākumu Priekuļu tehnikumā. Pēc svinīgās ceremonijas dzirdējām apkārt jauniešus runājam par to, kā vakarā varētu šos svētkus nosvinēt, kamēr Arvis mums jautāja, cik ilgi plānojam vēl filmēt, jo viņš vēlas doties atpakaļ uz Kārķiem un pabeigt novākt siena ruļļus no lauka.
2018. Latvijas Hronika. Matīss Spaile
Matīsa Spailes veidotā "2018. Latvijas hronika" būs skatāma otrdien, 15.oktobrī, LTV 1 22.05 un replay.lv. Visas hronikas un to režisoru stāsti skatāmi un lasāmi LSM.lv sadaļā.
Visnogurdinošākā diena Arvim bija tā septembra diena, kad braucām uz Rīgu - tur Arvis ar kursa biedru piedalījās lielpasākumā „Lauki ienāk pilsētā”.
Jautāju Arvim, kāpēc tā, uz ko viņš man atbildēja: "Nezinu, pilsēta mani vienkārši nogurdina. Tad es labāk visu dienu darbojos pa mājām.".
Bet nebija velti braukts, jo Arvja komanda izcīnīja godpilno 2. vietu jauno speciālistu konkursā un pasākumā bija iespēja aplūkot jaunāko lauksaimniecības tehniku un modernākos traktorus.
Arvis mani pārsteidza ne tikai ar to, ka viņam patīk tas, ko dara, bet arī ar to, ka uz lauksaimniecību viņam ir ilgtermiņa plāni. Viņš vēlas attīstīt savu vecāku loloto saimniecību, lai tā kļūtu modernāka un efektīvāka.
Vienreiz mans kaimiņš no Ērgļiem man teica: “Laukos tu nevari paslēpties, visi visu zina un redz. Pilsētā tu iesper tantiņai pa dibenu, aizskrien aiz stūra un esi atkal labais puika.”. Šis teksts man palika atmiņā, jo, manuprāt, tas ir tas, kas laukos strādā par labu jauniešiem. Ja darīsi labas lietas, tas tiks pamanīts un novērtēts.
Novēlu visiem atrast savu vietu un mērķi dzīvē, kā to jau ir izdarījis filmas galvenais varonis, būdams tikai 18 gadus jauns.
