Raivis Pelšs lielo sporta pasākumu organizēšanā piedalās vairāk nekā 13 gadus. Pirmais forums bija Vankūveras ziemas olimpiskās spēles 2010. gadā Pēc tam sekoja Londonas olimpiskās spēles 2012. gadā, Soču ziemas olimpiskās spēles 2014. gadā, Eiropas spēles Azerbaidžānā 2015. gadā, rallijkrosa pasaules čempionāta posmi Rīgā un PK organizēšana Katarā.
Šobrīd Raivis strādā "Discovery Sports Events" un ir atbildīgs par spīdveja "Grand Prix" posmu loģistiku. Raivim jāplāno un jārealizē katru sacensību infrastruktūras pielāgošana un, lai to paveiktu, uz katru posmu dodas septiņas lielās kravas automašīnas. Šo darbu Pelšs ar prieku pieņēma, jo vismaz daļēji var strādāt no mājām.
Savukārt par pavadīto laiku Katarā Raivis ir tiešs. Viņš savām acīm pieredzējis ļoti spēcīgu sabiedrības noslāņošanos dažādos līmeņos. Vietējie ir ļoti turīgi cilvēki, bet praktiski visi strādnieki ievesti no Āzijas zemēm. Ārzemju strādnieki saņem ļoti mazas algas un pamanās daļu no tām sūtīt tuviniekiem. Ikdienā, strādājot birojā, Raivim pie galda bija ierīce, kurā, uzspiežot attiecīgajam attēlam, viesstrādnieks nekavējoties pienes klāt izvēlēto dzērienu.
Tieši necilvēcīgie viesstrādnieku apstākļi bijuši iemesls tam, kāpēc daudzviet Eiropā un citur pasaulē virkne cilvēku boikotēs PK izcīņu Katarā.
Tas lielākoties saistīts ar informāciju, ka stadionu būvniecībā bojā gājuši 6500 ārzemnieki. Katarieši gan apgalvo, ka skaitlis ir ļoti pārspīlēts un būvdarbos bojā gājuši 37 cilvēki.
Raivis, esot ļoti tuvu jauno stadionu būvniecībai, uzskata, ka taisnība ir kaut kur pa vidu.
"Ja mēs ņemam tos sešus tūkstošus, tad tas ir brutāli paņemts skaitlis par cilvēkiem, kuri tur ir nomiruši. Sirdskaišu, vēža vai citu iemeslu dēļ. Tur ir tāda vieta kā lielas smilšu kāpas. Tur viņi [katarieši] brauc ar saviem "Land Cruiser", ar saviem bagijiem, ar kvadracikliem, ar visu kaut ko. Strādnieki tur brauc izklaidēties katru piektdienu un sestdienu. Pa tumsu, naktī forši viņi tur plosās pa savām kāpām. Bet strādniekiem arī liekas, ka viņiem nav ko darīt, – aizbraucam uz turieni, labi aizbraucam. Viņi izkāpj no mašīnām un skatās. Tas viss nav organizēti, nav tā, ka tagad drīkst braukt šitā vai tā. Tur katru nedēļas nogali kāds aiziet bojā, jo tiek notriekts. Tajos sešos tūkstošos, par kuriem runā, visi šie negadījumi ir iekšā.
Tie seši tūkstoši [bojāgājušo] nav strādnieki, kuri stadionā nokrituši no jumta.
Es tur nodzīvoju trīsarpus gadus, un bija viens vai divi letāli gadījumi stadionos. Vai viens pat bija ceļu būvē un otrs bija stadionā. Ja nemaldos, tie bija tie divi gadījumi trīsarpus gadu laikā. Tā kā tie seši tūkstoši nav, nav tā, ka tur ir izrakts masu kaps un viņi visi tur no jumta krīt iekšā un iet bojā. Tā nav taisnība."
Vietējos cilvēkus piesaistīt sportam ir gana sarežģīti. Tas viņiem nav asinīs. Kaut gan pie futbola viņi spējuši pierast.
"Tagad viņiem interesē futbols, bet, ja tu viņiem atved kaut ko citu, viņiem tas neinteresē. Kopš viņi dabūja tiesības rīkot Pasaules kausu futbolā, viņi ir krietni pievērsušies, viņi iet uz futbolu un interesējās. Bet citi sporta veidi... Tas pats teniss tur aizbrauc, tas pats Moto GP. Kad aizbrauca Moto GP, sākumā pirmos gadus tas ir par brīvu, jo neviens uz to neiet. Es biju uz WTCR, tu vienkārši ej par brīvu, sēdi un tribīnes ir tukšas. Un tie ir pasaules līmeņa pasākumi. Labi, tās nav olimpiskās spēles vai Pasaules kauss futbolā, bet tas tomēr ir otrā, trešā, ceturtā līmeņa pasākums. Handbola pasaules čempionāts viņiem bija 2015. gadā. Viņi ved strādniekus iekšā, lai tur pēc kaut kā izskatās. Skaidrs, strādniekiem tā arī ir izklaide, bet tas viss ir tādā organizētā veidā. Cilvēkiem pašiem īsti nav intereses, viņi ar to nav uzauguši, viņiem ir citas intereses, cita domāšana. Viņiem nav intereses – tagad aizvadīsim basketbola spēli. Bet viņiem nebūs intereses iet skatīties basketbolu, jo tas nav viņu sports. Viņi tam neseko."
Raivis darbu ''PK 2022'' komandā beidza, sākoties Covid-19 krīzei, jo darba devējs neļāva viņam strādāt attālināti. Līdz ar to Pelšam nebija iespējas regulāri būt kopā ar ģimeni. Tieši tāpēc darba attiecības tika pārtrauktas. Bet tagad Raivis atkal dosies uz Kataru un būs ASV raidorganizācijas NBC atbildīgais par transportu. Pelšs uzsver, ka gribēja atgriezties Katarā, lai šim darbam būtu pabeigtības sajūta. Viņaprāt, Pasaules kauss futbolā ir lielākais pasākums, kur savā sfērā var strādāt.
"Pēc Pasaules kausa īsti nekas augstāks nav sporta vidē. Es nezinu, varbūt ir vairāki, bet ir viens pasākums, kas ir lielāks, bet es nezinu, vai tur īsti var nokļūt. Man liekas, ka es nemaz īsti tur negribētu nokļūt. Lielāks pasākums iespaidīguma, cilvēku masas ziņā ir hadžs, kas notiek Saūda Arābijā, Mekā. Kad tur sanāk milzīgs lērums svētceļotāju. Man liekas, ka tikai tas varētu būt lielāks pasākums par Pasaules kausu futbolā. Tieši tādēļ, ka tas ir koncentrēts vienā pilsētā, visi 8 stadioni ir vienā pilsētā, katru dienu notiek četras spēles ar trīs stundu starpību, ja nemaldos. Sportā nekas tāds tik koncentrēts nav bijis."
Raivis uzsver, ka Katarai kā valstij šīs vērienīgās būves, īpaši stadioni nav nepieciešami, jo jau pirms jauno stadionu būvniecības Dohā bija pietiekami daudz un lieli stadioni. Šeit stāsts ir par varenības parādīšanu un tieši eiropiešiem. Šobrīd organizatoriem nesokas ar biļešu tirdzniecību Eiropā, jo daudzi pasākumu boikotē cilvēktiesību dēļ, bet vēl vairāk valsts noteikumu dēļ. Piemēram, alkohola lietošanas aizliegums. Tagad gan pieņemts lēmums fanu zonās to atļaut darīt pēc plkst. 22. Biļetes gatavi izpirkt ir arābi, bet katariešiem ir svarīgi uz savu zemi atvest eiropiešus. Šobrīd šis plāns īsti nestrādā.
Ir cilvēki, kuri uz PK turnīru dosies no Latvijas, un Raivis padalījās ar pāris ieteikumiem. Galvenais – uzvesties pieklājīgi un ģērbties atbilstoši, jo nekad neredzēsi katarieti šortos. Nevajag fotografēt vietējos cilvēkus. Alkohols būs tikai viesnīcās un fanu zonās, kādreiz tas bija pieejams tikai viesnīcās. Raivis atceras, ka, lai to lietotu, bija jāsaņem speciāla licence. Tas tādēļ, lai strādniekiem nebūtu iespējas tikt pie alkohola. Vēl viens Pelša ieteikums – visur braukt savlaicīgi, jo būs problēmas ar satiksmi. Un galvenais ir aiziet uz tirgu, jo tā Katarā, pēc Raivja teiktā, ir autentiskākā vieta.
Pilns podkāsta ieraksts
