Kristīne Želve: Februāris – karnevālu un kinofestivālu mēnesis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Šī sleja top otrdienas vakarā, tādā kā starpstāvoklī – tikko ir beigusies 100 g kultūras studijas saruna ar Aīdu Rancāni un Arti Sveci par februāri – maskošanās un karnevālu mēnesi - un tiek kravāta soma, lai rīt dotos uz Berlīnes 63. starptautisko kinofestivālu. 

Tur četras dienas varēšu justies kā normāls, parasts Eiropas režisors, kas dzīvo un strādā Eiropas kultūrtelpā. Jo Latvijā, diemžēl, tā justies ir ļoti grūti, lai neteiktu – gandrīz neiespējami. Interesanti, cik no tām 400 jaunākajām filmām, kas divas nedēļas koncentrējas Berlīnē, lai pēc tam gada garumā ceļotu pa Eiropas kinoteātriem, nonāks arī Latvijas kino izplatīšanas tīklā? Divas, trīs, ja paveiksies – varbūt piecas?... Un cik jaunas latviešu filmas šogad taps par tiem kino nozarei atmestajiem 679 000 latiem, kas nesedz pat vienas aktierfilmas tapšanu, bet ir paredzēti visam, visam, visam – animācijai, dokumentālajām un spēlfilmām, scenārijiem, filmēšanai, pabeigšanai?

Februāris ir karnevālu mēnesis, un pēc viduslaiku karnevāla tradīcijas caur farsu un ākstību bieži runā rūgtā, nepatīkamā patiesība. Tieši tā es uztveru Kino producentu asociācijas (diemžēl ne pārāk skaļi izskanējušo) atklāto vēstuli, aicinot kultūras ministri un Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieku nākt par kino ekspertiem un mēģināt godam veikt neiespējamo misiju - sadalīt minēto naudiņu pēc šim tika, tam tika principiem, pēc kādiem visus pēckrīzes gadus notiek lāpīšanās un knapināšanā.

Starp citu, šajās dienās aprit gads, kopš sākās ņemšanās ar nacionālo pasūtījumu kino; ūdeņi un mēles ir kulstīti, situācija nav mainījusies, kā smejies, ne par piecām kapeikām. Pat ne par latu, ne piecīti. Bet februāris ir karnevālu un kinofestivālu mēnesis, un iedomājieties tikai, ja kāds asprātīgs budēlis izdomātu nomaskēties Briseles ierēdņa ādā, izsauktu uz kafiju mūsu politiķus un bargi teiktu: „Ziniet ko, kas jums tur Latvijā notiek – mums Eiropā šis būs kino gads, a nu ka ātri atrodiet vienu miljonu nozarei – jaunām filmām, kopprodukcijām, kino izplatīšanai laukos un mazpilsētās! Citādi būs eirožagari...” Vai tad tas miljons (ieklausieties – miljons, viens vienīgs miljons) neatrastos? Uzminējāt – atrastos, atrastos jau nākamajā dienā, kā mīļais būtu kino nozares budžetā.
Bet, diemžēl, neviens cits, izņemot mūs pašus, tādā maskā nelīdīs un mūsu valdību gudri neāzēs.

Februāris, karnevālu un Berlīnes kinofestivāla mēnesis beigsies, un sāksies gavēnis. Atkal.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti