Beļģu dramatiskā uzvara (3:2) mača pēdējās sekundēs pār Japānu tiks ierakstīta Pasaules kausa zelta fondos, jo pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā Pasaules kausa izslēgšanas mačos kāda komanda uzvarēja pamatlaikā, cīņas gaitā atspēlējot divu vārtu deficītu – 1966. gadā ceturtdaļfinālā Portugāle jau pirmā puslaika vidū ar 0:3 zaudēja Ziemeļkorejai, taču tad leģendārais Eisebio guva četrus vārtus, nodrošinot uzvaru 5:3. Arī brazīliešiem spēle ar Meksiku nebija viegla pastaiga, taču Viliana un Neimara individuālā meistarība ļāva svinēt uzvaru 2:0.
Jau piektdien pieckārtējie pasaules čempioni ar “Sarkanajiem velniem” tiksies ceturtdaļfinālā.
Šodien vēsturisku panākumu var gūt Zviedrijas vai Šveices futbolisti – abas komandas sen nav spēlējušas Pasaules kausa ceturtdaļfinālā. Zviedrijas futbola lielākais panākums ir dalība Pasaules kausa finālmačā 1958. gadā, kad čempionāts risinājās pašu mājās, bet pēdējo reizi zviedri astotdaļfināla barjeru pārvarējuši pirms 24 gadiem, kad ASV notikušajā finālturnīrā dzeltenzilie negaidīti tika pie bronzas godalgām. Toties iepriekšējos divos Pasaules kausos Zviedrijas izlase nemaz neiekļuva finālturnīrā.
Savukārt Šveices valstsvienība Pasaules kausa ceturtdaļfinālā nav spēlējusi kopš 1954. gada, kad čempionāts notika savās mājās, bet pēc tam šveicieši trīs reizes paklupuši astotdaļfinālā, ieskaitot arī pagājušo čempionātu.
Zviedrijas izlases stiprā puse ir aizsardzība, kur īpaši jāizceļ pieredzējušais komandas kapteinis Andreass Grankvists, kurš abos uzvarētajos mačos arī aukstasinīgi realizēja 11 m soda sitienus.
Zīmīgi, ka tieši šajās dienās Grankvista kundzei paredzēta viņu otrā bērnu piedzimšana, taču zviedru aizsardzības balsts palicis kopā ar komandu.
Nekādā gadījumā gan nevar teikt, ka Zviedrijas izlase tikai sēž dziļos ierakumos pie saviem vārtiem – visos mačos zviedri ar labiem panākumiem ir veidojuši ātrus uzbrukumus, kur liela loma ir pussargiem Viktoram Klāsonam un Emīlam Forsbergam. Jo īpaši skarbi to izjuta meksikāņi, kurus zviedri grupu turnīra izšķirošajā mačā sagrāva ar 3:0.
Šveices valstsvienība arī ir ciets rieksts, par ko grupu turnīrā pārliecinājās arī Brazīlija, nospēlējot neizšķirti 1:1. Pēc tam šveicieši izšķirošo panākumu guva mačā ar Serbiju (2:0), kur ar gūtajiem vārtiem izcēlās abas Alpu zemes galvenās zvaigznes – albāņu izcelsmes pussargi Granits Džaka un Džerdans Šačiri. Viņi abi ikdienā naudu pelna Anglijas premjerlīgā, bet puse Šveices izlases futbolistu spēlē Vācijas bundeslīgā.
Abām komandām diskvalifikācijas dēļ astotdaļfinālā būs iztrūkumi sastāvā – zviedriem nespēlēs pieredzējušais pussargs Sebastians Larsons, bet šveiciešiem malā jāpaliek diviem pamata aizsargiem Fabianam Šēram un Stefanam Lihtštaineram.
Ļoti intriģējoša solās būt Anglijas un Kolumbijas futbolistu tikšanās. Lai gan pirms čempionāta Anglijā visai pieticīgi vērtēja savas komandas izredzes, pietika angļiem sagraut nabaga Panamu, kad briti jau atkal sāka sapņot par čempionu titulu.
Optimismu vairo tas, ka Anglijas izlase tikusi teorētiski vieglākā izslēgšanas spēļu “zarā”, tāpēc ar Brazīliju vai Franciju var tikties ne ātrāk par finālu.
Tiesa, vispirms gan ir jāuzvar Kolumbija, bet vēsture māca, ka angļiem ar to uzvarēšanu nemaz tik viegli neklājas – pasaules un Eiropas čempionātos Anglijas izlase ir triumfējusi tikai deviņos no 24 izslēgšanas mačiem, turklāt četras no šīm uzvarām ir svinētas, spēlējot savās mājās. Pēdējo reizi lielajos turnīros Anglijas izlase izslēgšanas spēlēs triumfēja 2006. gadā, uzvarot Ekvadoru, bet vēl visiem labā atmiņā noteikti ir pagājušais Eiropas čempionāts, kur astotdaļfinālā angļi negaidīti zaudēja mazajai Islandei. “Trīs lauvām” noteikti arī nevajadzētu vilkt garumā līdz pēcspēles 11 m sitienu sērijai, jo pasaules vai Eiropas čempionātos angļi “pendelēs” zaudējuši sešos no septiņiem šādiem gadījumiem.
Tā gan ir tikai vēsture, bet šogad Anglijai ir pavisam jauna komanda, kas varbūt vēl nav iedzīvojusies nekādos kompleksos – tikai četri no šā sastāva futbolistiem piedalījās iepriekšējā Pasaules kausa finālturnīrā, kur Anglijas izlase pat netika ārā no grupas.
Anglijas lielā cerība ir izlases kapteinis un uzbrukuma līderis Harijs Keins, kurš ar pieciem gūtajiem vārtiem ir šā čempionāta labākais snaiperis.
Keins arī kļuva par pirmo futbolistu kopš 1974. gada Pasaules kausa (pēc poļa Gžegoža Ļato), kurš savās pirmajās divās finālturnīra spēlēs guva vismaz pa diviem vārtiem. Mačā ar Panamu Anglijas izlase svinēja savu lielāko uzvaru pasaules vai Eiropas čempionātu vēsturē (6:1), gūstot tikpat vārtu, cik iepriekšējos septiņos Pasaules kausa mačos kopā. Šajā mačā savu vārdu Anglijas futbola vēsturē ierakstīja arī Džons Stounss, kļūstot par pirmo angļu aizsargu, kurš Pasaules kausa finālturnīrā vienā mačā guvis divus vārtus. Pēc savainojuma sadziedēšanas pret kolumbiešiem atkal gatavs spēlēt ir Anglijas vidējās līnijas līderis Dele Alli.
Lai gan šodien angļi ir favorīti, Gareta Sautgeita trenētajai komandai pretī stāsies ļoti sīksts pretinieks – šajā čempionātā Kolumbija bija vienīgā komanda, kas pēc zaudējuma pirmajā spēlē (1:2 Japānai, kad jau trešajā minūtē no laukuma tika noraidīts kolumbiešu pussargs Karloss Sančess) tomēr prata atgūties un pārvarēt grupu turnīra barjeru (ar 3:0 uzvarot Poliju un 1:0 Senegālu). Šī ir tikai trešā reize, kad Kolumbijas izlase ir iekļuvusi Pasaules kausa izslēgšanas spēlēs, labāko panākumu gūstot pirms četriem gadiem, kad kolumbieši tika ceturtdaļfinālā.
Par šā čempionāta Kolumbijas jauno zvaigzni kļuvis Eiropas granda “Barcelona” aizsargs Jerri Mina, kurš jau guvis divus uzvaras vārtus.
Svarīgas figūras kolumbiešiem ir arī pussargs Huans Kvadrado un uzbrucējs Radamels Falkao, bet daudz kas būs atkarīgs, vai spēlei būs gatavs pagājušā Pasaules kausa labākais snaiperis Hamess Rodrigess, kurš iepriekšējā mačā ar Senegālu traumas dēļ tika nomainīts jau pirmajā puslaikā.
Katrā ziņā ceram redzēt aizraujošu maču, jo Kolumbijas izlase vēl nekad vēsturē Pasaules kausa finālturnīros 21 spēlē nav spēlējusi neizšķirti 0:0.
