Agrāk ilgus gadus bija tradīcija (no 1974. līdz 2002. gadam), ka Pasaules kausa atklāšanas mačā spēlēja esošie pasaules čempioni, bet nu jau ceturto čempionātu pēc kārtas turnīra atklāšana tiek uzticēta laukuma saimniekiem. Šoreiz gan tā sanācis, ka pirmajā spēlē tiksies abas čempionāta FIFA ranga vājākās komandas (Saūda Arābija – 67. vieta, Krievija – 70.). Prestižo atklāšanas maču tiesās argentīniešu arbitru brigāde ar Nestoru Pitanju priekšgalā.
Jau FIFA rangs norāda, ka Krievijas izlase šobrīd pārdzīvo ne tos labākos laikus. Lai gan krieviem nereti lielajos turnīros ir trāpījušās salīdzinoši vieglas grupas, tas tāpat nav glābis no izgāšanās.
Pēc PSRS sabrukuma Krievijai šis būs tikai ceturtais Pasaules kauss un tā vēl nekad nav tikusi ārā no grupas.
Lielākais Krievijas futbola panākums ir iekļūšana “Euro 2008” pusfinālā - tā arī ir vienīgā reize, kad krievi pārvarējuši Eiropas čempionāta finālturnīra pirmo kārtu. Toreiz Krievijas izlase pārsteidza Eiropu slavenā nīderlandiešu trenera Gūsa Hidinka vadībā, pēc tam krievi ir tērējuši lielu naudu, lai pievilinātu citus slavenus trenerus – Hidinka tautieti Diku Advokātu, itālieti Fabio Kapello, taču nekādu dižo atdevi tas nedeva, tāpēc šajā čempionātā Krievijas valstsvienību trenēs vietējais speciālists – bijušais izlases un Maskavas “Spartak” vārtsargs Staņislavs Čerčesovs.
Starp citu, Krievijas izlases treneru korpusā ir arī viens mums labi pazīstams lietuvietis – vārtsargu treneris Gintars Stauče savulaik vairākas sezonas aizvadīja Latvijas virslīgā FK “Jūrmala” rindās.
Traumu dēļ pasaules čempionāts ies secen vairākiem potenciālajiem Krievijas izlases pamatsastāva spēlētājiem –
aizsargiem Viktoram Vasinam, Georgijam Džikijam un uzbrucējam Aleksandram Kokorinam, tomēr komandā joprojām spēlē “Euro 2008” veterāni Igors Akinfejevs, Sergejs Ignaševičs, Jurijs Žirkovs, sastāvā iekļauts arī viens naturalizēts brazīlietis – Maskavas CSKA aizsargs Mariu Fernandešs.
Krievijas izlases futbolisti jau sen nespēlē Eiropas vadošajos klubos
(komandas pieteikumā ir tikai divi ārzemēs spēlējoši futbolisti – rezerves vārtsargs Vladimirs Gabulovs no Beļģijas čempionvienības “Club Brugge” un spāņu “Villarreal” pussargs Deniss Čeriševs, kurš jau no agras bērnības dzīvo Spānijā). Taču komandā ir vairāki ārpus valsts robežām varbūt vēl ne tik labi pazīstami jaunie futbolisti, kuriem ir visas iespējas sevi parādīt uz lielās skatuves – dvīņubrāļi Antons un Aleksejs Mirančuki no jaunās Krievijas čempionvienības Maskavas “Lokomotiv”, Aleksandrs Golovins no CSKA.
Krievijas izlasei paveicās ar izlozi, un pirmie pretinieki pēc idejas ir "ņemami" – Saūda Arābijas izlase sen ne ar ko īpašu nav izcēlusies. Saūda Arābija nekvalificējās iepriekšējiem diviem Pasaules kausa finālturnīriem, bet kopumā šī arābu karaliste pasaules galvenajā futbola forumā piedalās piekto reizi.
Iespējams, futbola līdzjutēji ar stāžu vēl atceras Saūda Arābijas debiju pasaules čempionātos 1994. gadā, kad arābi negaidīti izkļuva no grupas, bet Saids al Ovairans guva vienus no visu laiku skaistākajiem Pasaules kausa vārtiem, ar iespaidīgu reidu no savas laukuma puses apspēlējot pusi Beļģijas izlases spēlētāju.
Tagadējo Saūda Arābijas izlases spēlētāju vārdi mums gan neko daudz neizteiks,
jo visi komandas futbolisti pārstāv nacionālo čempionātu. Toties labi pazīstams ir Saūda Arābijas izlases galvenais treneris – spānis Huans Antonio Pici, kurš vēl pirms gada aizveda Čīles izlasi līdz Konfederāciju kausa finālam, taču pēc čīliešu nekvalificēšanās Pasaules kausa finālturnīram bija spiests meklēt jaunu darbu. Interesanti, ka kvalifikācijas turnīrā Saūda Arābijas izlasi vadīja nīderlandiešu treneris Berts van Mārvijks, taču uzreiz pēc veiksmīgā atlases cikla viņa un arābu ceļi šķīrās. Pēc tam, kā izrādījās, tikai uz pāris mēnešiem izlases vadības grožus pārņēma argentīnietis Edgardo Bauza (tieši viņa vadībā pagājušajā novembrī Saūda Arābija pārbaudes spēlē ar 2:0 pārspēja Latvijas izlasi), bet tad jau pienāca Pici laiks.
Lai gan Saūda Arābijas futbolisti skaitās A grupas pastarīši, kam būtu jāpriecājas par katru punktu, šī ir tā reize, kad ir vērts atcerēties mūsu izlases bijušo treneru iemīļotos vārdus, ka mūsdienās visi prot spēlēt futbolu, tāpēc nekas nav neiespējams.
