Tradicionāli īpaši populāra Latvijā ir Anglijas premjerlīga, kur arī no Eiropas vadošajām līgām parasti ir visvairāk pretendentu uz čempionu titulu. Ļoti daiļrunīgs jau ir fakts, ka kopš 2009. gada nevienam klubam nav izdevies kļūt par Anglijas čempionu divas reizes pēc kārtas. Pagājušā sezona gan bija Anglijai diezgan netipiska, jo “Manchester City” premjerlīgā triumfēja vairāk nekā pārliecinoši, taču maz ticams, ka kaut kas tāds varētu atkārtoties arī šosezon.
Izcilais katalāņu treneris Peps Gvardiola Mančestrā izveidojis īstu uzvarētāju mašīnu, tāpēc “City” joprojām Anglijā ir favorīti Nr.1. Atšķirībā no pāris iepriekšējām Gvardiolas sezonām Mančestrā šogad gan “City” neaizrāvās ar jaunu futbolistu iepirkšanu, papildinot čempionu rindas vienīgi ar alžīriešu pussargu Rijādu Mahrezu, kura pāreja no “Leicester” izmaksāja 60 miljonus britu mārciņu.
Pagājušajā sezonā otro vietu Anglijas premjerlīgā izcīnīja visu laiku titulētākais premjerlīgas klubs “Manchester United”, tomēr atļaušos prognozēt, ka
šosezon “Sarkanajiem velniem” būs ļoti grūti nosargāt savas pozīcijas, nemaz nerunājot par pilsētas kaimiņu apsteigšanu.
“Manchester United” slavenais galvenais treneris Žuzē Mouriņju neslēpa savu vilšanos, ka kluba vadība neatvēra savus maciņus tik plaši, kā viņš bija vēlējies, reāli pastiprinot sastāvu vien ar brazīliešu pussargu Fredu, kura pāreja no Doņeckas “Šahtar” izmaksāja 47 miljonus mārciņu. Mouriņju rīcībā gan tāpat ir ļoti iespaidīgs futbolistu sastāvs, taču komandas spēle pārāk bieži rada vilšanos, liekot uzdot jautājumus, vai tik labākā futbola “autobusa vadītāja” Mouriņju labākie laiki nav jau palikuši pagātnē. Ne velti arī britu prese nekautrējas spriest, kas varētu būt nākamais “Manchester United” treneris.
Toties šovasar krietni patērējās otrs titulētākais Anglijas klubs “Liverpool”, kas par četriem futbolistiem samaksāja vairāk nekā 160 miljonus mārciņu (un tas neskaitot visādus bonusus, kas šo summu vēl palielinās). Galvenais pirkums ir Brazīlijas izlases pamatvārtsargs Alisons, jo tieši vārtsarga pozīcija pēdējā laikā bija vācieša Jirgena Klopa trenētās komandas vājā vieta.
Uz šā fona pieticīgi izskatās vēl vieni no čempionāta favorītiem Londonas “Tottenham Hotspur”, kas vasarā nenopirka nevienu jaunu spēlētāju. Mūslaikos tas ir kaut kas neredzēts, taču argentīniešu trenerim Maurisio Početīno jebkurā gadījumā ir ļoti talantīga komanda, kas var cīnīties par visaugstākā kaluma godalgām.
Lielas pārmaiņas piedzīvo divi citi Londonas superklubi “Chelsea” un “Arsenal”,
kas šosezon palikuši bez dalības Čempionu līgā un attiecīgi arī tikuši pie jauniem treneriem. Ļoti interesanta solās būt “Chelsea” sezona, jo itāliešu treneris Maurīzio Sarri pirms tam jau radīja lielu troksni dzimtenē, strādājot ar “Napoli”. Londonas “aristokrātiem” arī notikusi iespaidīga vārtsargu maiņa – beļģis Tibo Kurtuā devies prom uz Madrides “Real”, tāpēc “Chelsea” uzstādīja jaunu vārtsarga dārguma rekordu, par 72 miljoniem mārciņu no Bilbao “Athletic” nopērkot jauno Kepu Arisabalagu.
Savukārt “Arsenal” beigusies franču trenera Arsēna Vengera 22 gadus ilgā ēra, bet tagad jaunu dzīvi “lielgabalnieki” ir sākuši basku trenera Unai Emerī vadībā. Sezonas ievadā piedzīvotie zaudējumi “Manchester City” un “Chelsea” gan liecina, ka “Arsenal” būs ļoti grūti turēties līdzi premjerlīgas favorītiem.
Viss pa vecam ir Spānijas čempionātā, kur jau pēdējā laikā tradicionāli ir trīs pretendenti uz pirmo vietu – “Barcelona”, Madrides “Real” un “Atletico”.
Lielāko intrigu izraisa Čempionu līgas uzvarētāju “Real” pārvērtības, jo Madrides karaliskajam klubam būs ne tikai jāmācās iztikt bez sava ilggadējā līdera Krištianu Ronaldu, bet arī jāpierod pie jauna trenera – leģendāro francūzi Zinedinu Zidānu nomainījis Hulens Lopetegi, kurš vasarā ar skandālu atvadījās no darba Spānijas valstsvienībā. Daudz tika runāts, kurš Madridē varētu kļūt par Ronaldu aizstājēju, bet pagaidām dārgākais “Real” pirkums (45 miljoni eiro) ir astoņpadsmitgadīgais brazīliešu talants Vinisiuss Žuniors.
Savukārt “Barcelona” rindās vairs neredzēsim izcilo spāņu pussargu Andresu Injestu, kurš futbola vecumdienas pavadīs Japānā. Tomēr galvenais, ka Lionels Mesi joprojām ir ierindā, bet klāt piepirkti vēl divi jauni brazīlieši – Malkoms un Arturs Melo. Atšķirībā no Anglijas premjerlīgas Spānijā transfēru logs vēl nedēļu būs vaļā, tāpēc var būt jauni darījumi, bet līdz šim dārgāko pirkumu ir veikuši “Atletico”, par 70 miljoniem eiro no “Monaco” iegādājoties franču pussargu Tomasu Lemāru.
Ronaldu pārcelšanās uz Turīnas “Juventus” neapšaubāmi rada papildu interesi par Itālijas čempionātu,
lai gan tas arī nozīmē, ka konkurentiem būs vēl grūtāk gāzt no troņa “melnbaltos”, kas jau septiņus gadus pēc kārtas bijuši Itālijas čempionu godā.
Lieki teikt, ka Ronaldu ierašanās par 100 miljoniem eiro ir visu laiku dārgākais Itālijas klubu pirkums. Pēc gada prombūtnes Turīnā atgriezies arī pieredzējušais aizsargs Leonardo Bonuči, bet pretējā virzienā uz AC "Milan” devies agrākais turīniešu uzbrukuma līderis Gonsalo Igvains. Neierasti, ka “Juventus” vārtos vairs neredzēsim leģendāro Džanluidži Bufonu, kurš pārcēlies uz Parīzi. “Juventus” galvenie konkurenti acīmredzot joprojām būs vicečempioni “Napoli”, kas gan nomainījuši treneri – Sarri vietā atnācis viens no pasaules titulētākajiem treneriem Karlo Ančeloti. Ļoti solīds sastāvs ir arī Milānas “Inter”, uz kurieni no “Roma” pārcēlies kolorītais beļģu pussargs Radža Naingolans, bet arī “Roma” pēdējā laikā allaž ir A sērijas trijniekā.
Grūti iedomāties, ka sīva konkurence par čempionu titulu varētu izvērsties Vācijas un Francijas čempionātos, jo abās valstīs ir ļoti izteikti favorīti – attiecīgi Minhenes “Bayern” un “Paris Saint Germain”. Starp citu,
Vācijas bundeslīga ir apmeklētākais futbola čempionāts pasaulē – ik spēli klātienē vidēji noskatās 44,6 tūkstoši skatītāju.
Otrajā vietā ir premjerlīga (38,2 tūkstoši), tad seko Spānija (26,9), Itālija (24,7) un Francija (22,5).
Vācijas titulētākais klubs “Bayern” šogad jau sesto reizi pēc kārtas kļuva par valsts meistariem, un šobrīd nav redzams, kas bavāriešiem varētu traucēt iegūt vēl vienu titulu. Tiesa, pirms šīs sezonas “Bayern” komandtiltiņā notikusi “kapteiņa” maiņa – vecmeistaru Jupu Hainkesu galvenā trenera amatā nomainījis horvāts Niko Kovačs, kurš pāris iepriekšējās sezonas trenēja Frankfurtes “Eintracht”. Tomēr Minhenes klubs ir saglabājis savu nopelniem bagāto sastāvu (prom uz “Barcelona” devies tikai čīliešu pussargs Arturo Vidals), turklāt “Bayern” savā ierastajā stilā pārvilinājuši arī kādu no tuvāko konkurentu līderiem – šovasar no vicečempioniem “Schalke 04” uz Minheni pārcēlās perspektīvais Vācijas valstsvienības pussargs Leons Gorecka.
Šosezon “Schalke 04” diez vai var reāli pretendēt uz pirmo vietu – neaizmirsīsim, ka jau pērn Gelzenkirhenes klubu no čempioniem šķīra 21 punkts. Kopš deviņdesmitajiem gadiem “Bayern” galvenais konkurents Vācijā tradicionāli bijis cits Rūras reģiona klubs Dortmundes “Borussia”, taču “dzeltenmelnie” pāris iepriekšējos gados ir šķīrušies gandrīz no visiem saviem agrākajiem līderiem, ne velti pagājušajā sezonā ieņemot tikai ceturto vietu. Tā ka šobrīd “Borussia” vienkārši nav tādu spēlētāju resursu, lai ilgtermiņā sacenstos ar “Bayern”.
Tāda pati situācija ir arī Francijā, kur ārpus konkurences ir pārbagātais klubs “Paris Saint Germain”. Šovasar jau tā zvaigžņotajai Parīzes futbolistu kompānijai pievienojies arī viens no visu laiku pasaules labākajiem vārtsargiem 40 gadus vecais Bufons. Lai gan tikai iepriekšējo trīs gadu laikā “PSG” spēlētāju iegādei iztērējuši vairāk nekā pusmiljardu eiro, parīziešiem nekādi neizdodas tikt vismaz līdz Čempionu līgas pusfinālam, tāpēc šovasar klubā atkal notika treneru maiņa – visai pārsteidzoši, ka bagātās komandas vadības groži nodoti jaunajam vāciešu speciālistam Tomasam Tuhelam, kuram līdz šim karjerā nav lielu uzvaru, bet iepriekšējā darba pieredze ar Dortmundes “Borussia” beidzās ar atbrīvošanu no darba.
Par galvenajiem “PSG” konkurentiem jāsauc vicečempioni “Monaco”, kas pirms gada jau negaidīti atņēma Parīzes klubam Francijas čempionu titulu, taču pa šo laiku ir izpārdevusi lielāko daļu sava zelta sastāva. Savukārt populārie Marseļas un Lionas klubi “Olympique” var tikai kavēties nostalģijā par agrākajiem laikiem, bez nopietnām cerībām iesaistīties cīņā par pirmo vietu.
