Argentīnas valstsvienība kļuva par trīskārtēju pasaules čempionvienību, trešo triumfu gaidot 36 gadus kopš 1986. gada. Finālmačā argentīnieši pamatlaika 80 minūtes pilnībā kontrolēja notikumus laukumā, iegūstot it kā drošu divu vārtu pārsvaru 2:0, taču divu minūšu laikā viss sagriezās kājām gaisā un cīņa turpinājās papildlaikā. Arī tad jau papildlaika otrajā puslaikā Mesi vēlreiz izvirzīja Argentīnu vadībā 3:2, taču franči atkal atspēlējās, un, iespējams, cīņas izšķirošais brīdis pienāca papildlaika pēdējās sekundēs, kad franču uzbrucējs Randals Kolo Muane tieši pa centru izskrēja viens uz pretinieku vārtiem, bet Martiness neticamā veidā izglāba Argentīnu no traģēdijas. 11 m sitienu sērijā Martiness atvairīja Kingslija Komana sitienu, pēc tam Oreljēns Čuamenī aizsita garām vārtiem, bet visi četri argentīnieši sita nekļūdīgi – 4:2.
Pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālā
Lai gan Mbapē kļuva tikai par otro spēlētāju vēsturē, kurš pasaules finālmačā guvis trīs vārtus (pirmais bija anglis Džefs Hērsts 1966. gadā), ar to uzvarai nepietika. Mbapē ar astoņiem gūtajiem vārtiem arī kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Divos Pasaules kausos jaunā franču zvaigzne, kuram otrdien paliks 24 gadi, jau guvis 12 vārtus – tikpat cik leģendārais brazīlietis Pelē.
Lai piedod Mbapē, bet šis bija Mesi čempionāts.
Finālmačā argentīniešu līderis izcēlās ar diviem vārtu guvumiem, kopumā turnīrā gūstot septiņus vārtus. Pavisam Pasaules kausos Mesi rēķinā ir 13 vārti, tikpat reižu viņš rezultatīvi nospēlējis arī Dienvidamerikas čempionātā jeb "Copa America", par vieniem vārtiem šajā ziņā apsteidzot brazīlieti Ronaldo. 35 gadus vecais Mesi arī tika atzīts par šī čempionāta labāko spēlētāju, kļūstot par pirmo futbolistu, kurš divas reizes ieguvis Pasaules kausa Zelta bumbas balvu (pirmo reizi – 2014. gadā).
Kopš 1966. gada, kad šādu statistiku sāka fiksēt, tikai divi futbolisti vienā Pasaules kausā guvuši vismaz piecus vārtus un izveidojuši komandai 20 vārtu gūšanas iespējas – pirms Mesi to paveica vienīgi viņa leģendārais tautietis Djego Maradona 1986. gadā.
Jūsmojot par Mesi vēsturisko panākumu, neaizmirsīsim, ka šī Argentīnas uzvara bija visas komandas nopelns.
Martiness pelnīti tika atzīts par čempionāta labāko vārtsargu – angļu kluba "Aston Villa" pārstāvis, kurš tikai pērn debitēja valstsvienībā, paliks vēsturē gan ar fantastisko glābiņu finālmača izskaņā, gan arī divām ļoti pārliecinoši aizvadītām 11 metru sitienu sērijām (Martiness astotdaļfinālā pret Nīderlandi atvairīja divas pendeles). Labākā jaunā spēlētāja balvu (ne vecākiem par 21 gadu) ieguva argentīniešu pussargs Enco Fernandess, kurš arī finālmačā bija ļoti aktīvs, visvairāk esot ar bumbu (118 pieskārieni), izdarot visvairāk precīzu piespēļu (77) un visbiežāk cīnoties izklupienos (10).
Ja nebūtu franču dramatiskās izglābšanās pamatlaika beigās, par mača pirmo zvaigzni noteikti varētu saukt citu priekšējās līnijas veterānu – 34 gadus veco Anhelu di Mariju –, kurš pirmajā puslaikā vispirms nopelnīja 11 metru soda sitienu, bet tad arī guva vārtus. Fantastiskas darbaspējas un cīņassparu atkal demonstrēja pussargs Rodrigo de Pols, kuru finālā franču futbolisti vairākkārt rupji pļāva, bet viņš arvien cēlās kaujai un turpināja joņot pa laukumu.
Tāpat finālu ļoti spilgti aizvadīja cits pussargs Aleksis Makalisters no pieticīgā Anglijas kluba "Brighton&Hove Albion", kurš tikai šogad sāka regulāri spēlēt valstsvienībā, bet kopš otrā mača kļuva par neatņemamu Argentīnas pamatsastāva figūru, finālmačā izceļoties ar rezultatīvu piespēli. Jau čempionāta laikā savu izdevību spēlēt Argentīnas labāko vienpadsmitniekā izmantoja jaunais uzbrucējs Hulians Alvaress, kura rēķinā četri vārti. Nevienu titulu nav iespējams izcīnīt bez pārliecinošas trenera vadības, tāpēc zīmīgi, ka
44 gadus vecais argentīnietis Lionels Skaloni bija šajā čempionātā jaunākais galvenais treneris.
Čempionāta kopsavilkumā varam būt gandarīti, ka redzējām visvairāk vārtu guvumu Pasaules kausu vēsturē – 172, par vienu rezultatīvu sitienu apsteidzot 1998. un 2014. gada turnīrus. Savukārt dramatiskumu uzskatāmi apliecina fakts, ka šis bija 11 metru sitienu sērijām bagātākais čempionāts vēsturē – piecos mačos uzvarētāju noteikšanai bija nepieciešama šī dramatiskā metode.
Kamēr Argentīnā ir vērienīgas svinības, vairākas futbola lielvalstis Katarā piedzīvoja ļoti sāpīgas neveiksmes, par ko bija jāmaksā komandu galvenajiem treneriem – uzreiz pēc turnīra no darba atvadījās Brazīlijas (Tite), Spānijas (Luiss Enrike), Beļģijas (Roberto Martiness), Nīderlandes (Luiss van Gāls) un Portugāles (Fernandu Santušs) izlašu vadītāji. Toties pat pēc pilnīgas izgāšanās Vācijā ar valstsvienību turpinās strādāt Hansi Flikss, kurš ar komandu ir bijis tikai pusotru gadu.
Ļoti iespējams, ka šis bija pēdējais Pasaules kauss vairākiem lieliskiem futbola lielmeistariem –
uz karstām pēdām par aiziešanu no izlases paziņoja beļģis Edens Azārs, bet nez vai pēc četriem gadiem visaugstākajā līmenī redzēsim portugāli Krištianu Ronaldu, horvātu Luku Modriču, poli Robertu Levandovski, vācieti Tomasu Milleru, urugvajiešus Luisu Svaresu un Edinsonu Kavani.
Pēc četriem gadiem, 2026. gada vasarā, pirmo reizi Pasaules kauss risināsies uzreiz trijās valstīs – ASV, Meksikā un Kanādā.
