Salāhs pret Kavani un Svaresu
Lai gan Ēģipte ir tituliem bagātākā Āfrikas izlase (septiņkārtēja kontinenta čempione), tomēr par “faraoniem” sauktā komanda tikai trešo reizi vēsturē piedalās Pasaules kausa finālturnīrā (iepriekšējā reize bija tālajā 1990. gadā). Kvalifikācijas turnīrā ēģiptieši apsteidza arī spēcīgo Ganas izlasi, kas bija piedalījusies iepriekšējos trijos Pasaules kausa finālturnīros. Protams,
šobrīd Ēģiptes futbols visiem saistās ar angļu “Liverpool” zvaigzni, šīs sezonas Anglijas premjerlīgas labāko futbolistu Muhamedu Salāhu,
kurš šogad jau tiek uzskatīts par reālu pretendentu uz pasaules gada labākā futbolista titulu, apdraudot Ronaldu un Lionela Mesi ierasto hegemoniju. Pirms trim nedēļām Čempionu līgas finālā Salāhs guva pleca traumu, liekot satraukties visai valstij, taču nu jau viņš esot gatavs spēlēt.
Par īstu Ēģiptes futbola leģendu gan jāsauc 45 gadus vecais vārtsargs Esams el Hadari, kura rēķinā ir 158 valstssacīkstes.
Ja el Hadari izies laukumā, viņš kļūs par visu laiku vecāko Pasaules kausu futbolistu. Ļoti cienījams ir arī Ēģiptes izlases argentīniešu galvenais treneris Ektors Kūpers, kurš savulaik guvis labus panākumus Eiropā, trenējot spāņu “Valencia” un Milānas “Inter”.
Sastāva ziņā gan “faraoniem” jebkurā gadījumā ir grūti konkurēt ar urugvajiešiem, kuriem ir viens no iespaidīgākajiem čempionāta uzbrucēju duetiem – Edinsons Kavani no franču superkluba “PSG” un barselonietis Luiss Svaress. Savukārt urugvajiešu aizsardzību cementē divi Madrides “Atletico” centra balsti Djego Godins un Hose Mari Himeness. Komentārus neprasa arī šā čempionāta vecākais treneris 71 gadu vecais Oskars Tavaress, kurš jau trešo reizi vadīs Urugvajas izlasi Pasaules kausa finālturnīrā (pirmo reizi – tālajā 1990. gadā, kā arī divos iepriekšējos turnīros).
Nelielā Urugvaja (otra mazākā šā čempionāta valsts pēc Islandes) savā laikā pat divreiz bijusi pasaules čempionu godā (1930. un 1950. gadā), bet jaunajos laikos labāko rezultātu sasniedza pirms astoņiem gadiem, tiekot pusfinālā.
Āfrika – Āzija
Dienas otrajā mačā redzēsim vēl vienu Āfrikas komandu – Maroka sacentīsies ar Irānu. Šajā mačā varam sagaidīt uzmanīgu taktisko cīņu, jo abas vienības izceļas ar organizētu aizsardzību. Pietiek tikai minēt, ka
Maroka kvalifikācijas turnīra izšķirošajā posmā sešos mačos nezaudēja nevienus vārtus,
apsteidzot iepriekšējo trīs Pasaules kausa finālturnīru dalībnieci Kotdivuāru, bet
irāņi Āzijas zonas atlases kārtā izcīnīja ceļazīmi jau pēc astoņiem no desmit mačiem ar tobrīd daiļrunīgu vārtu attiecību 8:0.
Abas komandas Pasaules kausa finālturnīrā spēlēs piekto reizi, turklāt Marokai tā ir atgriešanās pēc 20 gadu pārtraukuma. Marokāņus cīņā vedīs franču treneris Ervē Renārs, kurš jau sen ļoti veiksmīgi strādā ar dažādām Āfrikas izlasēm, bet pie Irānas izlases vadības pults atrodas portugālis Karlušs Keirušs, kurš agrāk Pasaules kausā vadījis arī Dienvidāfrikas un Portugāles izlases.
Spāņu kaislības
Savukārt
Pireneju derbijs ir ne tikai dienas, bet arī viens no grupu turnīra centrālajiem mačiem.
Īpašu intrigu šim mačam piešķir negaidītie notikumi Spānijas valstsvienības nometnē, kad divas dienas pirms spēles no amata šķīrās galvenais treneris Hulens Lopetegi, kurš, jau atrodoties Krievijā, paziņoja, ka uzreiz pēc čempionāta pārņems Madrides “Real” vadības grožus. Tas tik ļoti saniknoja Spānijas futbola federācijas vadītājus, ka viņi izšķīrās par radikālu soli. Tāpēc tagad Spānijas izlases galvenā trenera pienākumus pildīs bijušais “Real” leģendārais aizsargs Fernando Jerro, kurš pirms tam bija Spānijas federācijas sporta direktors, bet viņa vienīgā pieredze galvenā trenera lomā ir viena sezona Spānijas otrajā līgā. Šāds pavērsiens, protams, nopietni iedragā spāņu izredzes uz pasaules titula atgūšanu, taču
“Sarkanajai fūrijai” jebkurā gadījumā ir viens no iespaidīgākajiem futbolistu sastāviem čempionātā.
Spānijas izlases superzvaigznes mums ir labi zināmas (vārtsargs Dāvids de Hea, aizsargi Serhio Ramoss, Žerārs Pike, pussargi Andress Injesta, Davids Silva), bet, lai labāk saprastu spāņu spēku, pietiek nosaukt dažus no futbolistiem, kuri nemaz nespēja iekļūt valstsvienības sastāvā dalībai šajā čempionātā – Alvaro Morata, Pedro, Sesks Fabregass, Hosē Kalehons, Markoss Alonso.
Eiropas čempioni portugāļi mums ir īpaši labi pazīstami, jo tikai pirms gada Ronaldu komanda atlases turnīra ietvaros viesojās Rīgā, uzvarot ar 3:0. “Euro 2016” triumfs portugāļiem bija pirmais tituls vēsturē, bet pasaules čempionātos Portugāle lielāko panākumu izcīnīja vēl leģendārā Eisebio laikā, izcīnot 1966. gada bronzu.
