Ādažos Metjū, "Abrams" smagā tanka vadītājam un arī sava vada seržantam (vienā vadā ir četri "Abrams" tanki), katru dienu būs jātrenējas ar Latvijas karavīriem, kas vēl tikai apgūst tankista iemaņas:
"Mēs mācīsimies no viņiem, viņi mācīsies no mums. Mēs zinām, ka tā ir profesionālā armija, pavisam kaut kas cits nekā Irākā vai Afganistānā. Zinām, ka mums būs darīšana ar profesionāļiem. Jūsu armija pāriet no vieglajiem kājniekiem uz mehanizētiem spēkiem, tāpēc
šķiet, ka mēs tai kaut ko iemācīsim. Kā pareizi rūpēties par tehniku. Un arī visu to, ko mēs jau esam izjutuši uz savas ādas, lai jūsējie neatkārtotu mūsu kļūdas.
Es vēlos paņemt katru mūsu karavīru un ielikt pārī ar latviešu karavīru. Lai viņi kļūtu par draugiem, lai viņiem izveidotos attiecības... [Lai apgūtu] cits cita valodu, abpusēju sapratni, visu pārējo, cilvēcīgo - neskaitot tīri ar karošanu saistītas lietas... Tā arī mēs virzīsimies uz priekšu."
Šādām mazskaitlīgām apakšnodaļām, neskaitot pieredzes apmaiņu, ir atvēlēta arī "atkļūdotāju" loma savstarpējā koordinācijā ar to valstu bruņotajiem spēkiem, uz kurām attiecas ASV administrācijas iniciatīva.
FAKTI
Kopumā Trešās brigādes rīcībā Eiropā būs aptuveni 350 kaujas mašīnu. Starp tām ir M1A2 "Abrams" tanki, bruņumašīnas "M2A3 Bradley", haubices-pašgājējas M109 "Paladin", bruņots evakuatoru transports un dažas kājnieku kaujas mašīnas "Stryker", Rus.lsm.lv teica brigādes štāba pārstāvis, ASV armijas kapteinis Skots Volterss.
Rotācija (par nepārtrauktu karaspēka klātbūtni netiek runāts) tiks īstenota deviņu mēnešu laikā otrā, paplašinātā "European Rassurance Initiative" (ERI) ietvaros, par kuru šī gada februārī paziņoja Baraka Obamas valdība. Šīs operācijas ietvaros uz Eiropu tiks piegādāta papildu tanku brigāde, kuras batalioni praktiski nepārtraukti veiks mācības kopā ar NATO austrumu daļas valstīm, sākot ar Igauniju un beidzot ar Bulgāriju.
ERI pilnībā uzskatāma par amerikāņu iniciatīvu, realizējamu paralēli ar starptautisku bataljonu formēšanu, kas saskaņā ar NATO lēmumu tiks veidoti trīs Baltijas valstīs un Polijā.
Vārds "atturēšana" (lai gan seržants Venns neieslīgst šādās ģeopolitiskās kategorijās) šķiet pavisam iederīgs vietā, uz kuru acīmredzot notēmēts vienlaikus visvairāk ķīniešu un krievu kodolraķešu. (Vai tā ir, precīzi zina tikai Maskavā un Pekinā, taču saprotamu iemeslu dēļ par šo tēmu detaļās neizplūst.)
Seržantam Vennam ir nedaudz pāri 30 gadiem, un armijā viņš ir jau 12 gadus. Viņš atnāca uz tikšanos ar Rus.lsm.lv kopā ar sievu Terēzu un diviem maziem bērniem - septiņgadīgo Liju un piecgadīgo Ītanu (viņiem ir arī vecākā meita Alanija, taču iespēja sarunāties ar žurnālistu no Latvijas viņu neinteresēja). Nesteidzīgā un intervijām pilnīgi neraksturīgā saruna notika Kārsona forta klubā, amerikāņu armijas bāzē Kolorado. Lai gan tā ir slavena, tā neskaitās ticams mērķis ASV pretinieku raķetēm Aukstā kara laikā.
Kārsona forts atrodas pie pašas Klinšu kalnu pakājes. Burtiski pāris kilometrus tiešā līnijā no kluba pacēlies Šejenna (Cheyenne) kalns. Tas gan ir mērķis raķetēm. Precīzāk, ne pats kalns, bet gan dziļi tā dzīlēs izvietotais NORAD — Ziemeļamerikas Gaisa telpas aizsardzības pavēlniecība. No lejas skaidri redzams, ka kalna virsotnē izkārušās kaut kādas nesaprotamas antenas, savukārt daļa nogāzes ir izgriezta gluži kā no tortes. Gandrīz vai divi naža vilcieni - sākumā no labās uz kreiso, tad no augšas uz leju, izvelkot izveidojušos trijstūri un nometot kaut kur nostāk. Tā arī ir ieeja vai, precīzāk, iebrauktuve NORAD štābā.
Papildus ikgadējai Santa Klausa trajektorijas izsekošanai, NORAD daudzajās funkcijās ietilpst arī ASV augstāko vadītāju apziņošana par to, ka "putni ir pacēlušies spārnos". Pēc šāda zvana uz NORAD kādam būtu jāatnes ASV prezidentam slavenais kodolčemodāniņš un... kas notiek tālāk, ir apspēlēts desmitos, ja ne simtos kinofilmu jau kopš 50. gadiem.
Tomēr ar Vennu Rus.lsm.lv sarunājas par citu kino. Vispār temats par Holivudas ražojumiem uzpeld pavisam neplānoti: nākas konstatēt, ka, tāpat kā nospiedošais zemeslodes vairākums, latvieši gūst iespaidu par amerikāņu kareivjiem tikai un vienīgi no kino. Interesējāmies par to, kurās filmās ASV armija tomēr attēlota kaut cik necik ticami.
— Lūk, nesen bija viena filma, saucās "Niknums" (Fury). Taču labākais no tā, ko es zinu, ir seriāls "Ieroču brāļi" (Band of Brothers). Šeit sāls ir nevis tajā, ka - kā kāds kaut kur rakstīja - ka, lūk, forma ir pareizā un uzšuves arī, kā vajag, piešūtas tur, kur vajag, un tāpēc viss ir maksimāli reālistiski.
Varbūt uzšuves tur nemaz nav tik pareizi piešūtas. Taču tur ir izpratne.
— Mēs nesen skatījāmies "Amerikāņu snaiperi" (The American Sniper), atgādina sieva Terēza.
— "Amerikāņu snaiperi"? Jā, tā bija laba, piekrīt Metjū.
— Un, protams, "Pērlhārbora" (Pearl Harbour), atkal piebilst Terēza Venna. — Tur ir cilvēcīgā puse...
Bet kāpēc Metjū iestājās armijā, jautā Rus.lsm.lv, un, jau izrunājot jautājumu, saprot, ka nav izdevies izvēlēties pareizo vārdu no angļu sinonīmu rindas. Vajadzēja jautāt nevis why the army, bet why the military.
Vispār no paša sākuma viņš gribējis jūras kājniekos, saka Metjū. Tomēr kļuvis par tankistu. Nav tā, ka viņš būtu vairāk plats nekā garš, taču viņam ir drukna vai, teiksim kompakta miesasbūve. Tankistam tas ir pluss. Fiziskais spēks, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, nav tik svarīgs, taču arī ar to Metjū viss ir kārtībā. Starp citu, rokasspiediens viņam ir stingrs, tomēr pieklājīgs —
viņš noteikti nav no tiem, kuriem patīk iepazīstoties visus 29 kaulus cilvēka rokā pārvērst 58 daļiņās.
Plauksta ir raupja. Rus.lsm.lv izveidojas iespaids, ka civilajās drēbēs Metjū bieži vien tiktu noturēts par savējo jebkurā tālbraucēju autostāvvietā. Viņš ir nopietns, nav baltrocis, pats rūpīgi uztur kārtībā mašīnu un neatsakās no grūtiem braucieniem.
Tātad Metjū ir kļuvis par tankistu, izgājis dažus apmācības kursus (visus pabeidzis ar izcilību) un plāno palikt vēl vismaz septiņus gadus, bet labāk, "kamēr vien viņi (rāda ar pirkstu uz augšu) mani grūšus neizgrūdīs".
Skaidrs, un Rus.lsm.lv izlabo kļūdu, sakot why the military - kāpēc tomēr militāras karjeras izvēle?
— Es nāku no Kanzasas un domāju, ka tā ir daļa audzināšanas. Mani vecāki strādāja - mamma vēl joprojām strādā - "Boeing" nodaļā, tēvs strādāja "Raytheon". 2000. gadu sākumā viņi nopirka māju, pārvācās prom no pilsētas, kur bija nu tāds noziedzības līmenis, un nonāca rajonā ar pavisam citādiem iedzīvotājiem. Vecākiem tagad ir ferma, viņi audzē zirgus.
Tur dzīvo labi cilvēki ar vērtībām... Tas ir visnotaļ konservatīvs apgabals. Es domāju, daudzi turienieši stājas armijā.
Un kas Metjū tik ļoti patīk armijā?
— Vadīt savus cilvēkus, palīdzēt viņiem izaugt. Un šaušana ar militārajiem — viņš uzreiz piebilst. Viņa acis iedegas, bet seja uz mirkli kļūst pavisam puiciska un ļoti līdzīga viņa dēlēna Ītana pantiem. Viņš visu sarunas laiku rāpuļo pa tēvu kā vāvere pa eglīti. Palaikam seržants Venns, atvainojies (un nesekmīgi mēģinājis rādīt pūcīgu seju), noņem viņu no sevis, kaut ko pačukst ausī un padod sievai. Taču pēc laiciņa Venns jaunākais jau atkal Vennam vecākajam ir burtiski uz sejas.
— "Jūs tikai nepadomājiet," uz brīdi samulsis saka seržants, "ar padotajiem es uzvedos savādāk". Sieva Terēza smejas, bet Rus.lsm.lv pārjautā - "ar militārajiem?"
— Poligonā, — Metjū sadrūmis saka.
— Tas ir viņa piektais komandējums mūsu gandrīz desmit gadu laulības laikā, skaidro Terēza. Un pirmais uz Eiropu. Un man ļoti patīk, ka tas būs uz draudzīgu valsti - palīdzēt, nevis darīt pāri. Man nebūs jādzīvo ar smagumu plecos, nebūs to nebeidzamo uztraukumu, baiļu... Kā tad, kad viņš bija Irākā. Mēs tur zaudējām vairākus draugus...
— 2004. gadā, 2007. Snaiperi. Spridzinātāji-pašnāvnieki... Šis darbs var būt bīstams,
— Metjū negribīgi turpina.
Un vēl viena
svarīga lieta, ļoti svarīga, vissvarīgākā: atgriezties mājās, pie ģimenes,
piebilst Venns vecākais, kārtējo reizi noceļot no sejas jaunāko.
Komandējums — jeb militārpersonu valodā "izvietošana" — uz Austrumeiropu būs deviņus mēnešus ilgs. Saskaņā ar armijas noteikumiem tas nav pietiekami ilgi, lai turp nosūtītajiem pienāktos atvaļinājums. Pavisam senos laikos būtu bijušas vēstules, nesenāk - "aizjūras" telefonsarunas, 15 minūtes nedēļā par sabiedriskiem līdzekļiem. Pašlaik
ģimene no atsevišķiem Atlantijas okeāna krastiem plāno katru dienu uzturēt balss sakarus ar ''Skype'' un ''Facebook Messenger''.
Jaunākie bērni ir tādā vecumā, kurā ļoti ātri mainās, un ir ļoti svarīgs pastāvīgs kontakts, teic Terēza.
— Mums teica, ka tur, kur mēs būsim, ir lēns internets, saka seržants Metjū Venns. — Tas ir dīvaini, jo esmu lasījis, ka Latvijā ir sestais ātrākais internets pasaulē...
Lūk, tas tiešām ir dīvaini, Rus.lsm.lv gandrīz aizsvilstas. Latvijā problēmu ir pietiekami un vēl nedaudz, you name it, we've got it, taču lai nu kas, bet lēns internets nav starp tām. Tas ir tur, kur mūs izvietos, saka Metjū. Iespējams, paskābi atsaka Rus.lsm.lv un saņem no seržanta Venna solījumu ziņot par interneta kvalitāti drīz pēc ierašanās Baltijā.
