Kitija Balcare: Ekspresionisma groteskās karikatūras Liepājas teātrī

Komentārs par Liepājas teātra izrādi „Sasodītais sarkanais mēness".

Sociālais statuss kā etiķete ekspresionisma laika stāstam. Par to režisors Dž.Dž.Džilindžers atgādina uz Liepājas teātra skatuves ar dramaturga Brehta iedvesmoto traģikomēdiju „Sasodītais sarkanais mēness". Aktieri rada melnbaltā vācu ekspresionisma kino dzīvo un krāsaino versiju. Ar visnotaļ elektrizējošu sasodīti sarkanu mēness gaismu.

Šis ir ekspresionisms ar raksturīgo baiļu un satraukumu elementiem un ar vēlmi mainīt pasauli, iestājoties pret mietpilsonismu, kas raksturīgs industriālai sabiedrībai. Lugu ar 1919. gada oriģinālnosaukumu „Bungas naktī" radīja vācu dramaturgs Bertolds Brehts. Par to multiradošā personība 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kas uzskatāms par Brehta agrīno periodu, savulaik izpelnījās Vācijas augstāko literāro apbalvojumu – Kleista prēmiju. Tiesa, šoreiz Džilindžers lugu īsina, ārpusē atstāj politiski revolucionāro fonu, bet priekšplānā izceļ lugas varoņu savstarpējās attiecības, kurās dominē sociālā pēckara problemātika. Tas ir stāsts par karā pazudušo līgavaini Andrē Kragleru (Egons Dombrovskis) un viņa nu jau grēkā kritušo un pret savu gribu pie cita līgavaiņa bēgošo līgavu Annu (Anete Berķe), kura, ģimenes un sabiedrības spiesta, pieņem saderināšanās piedāvājumu no Murka (Gatis Maliks).

Izrāde „Sasodītais sarkanais mēness" ekspresionismam atbilstoši ieskicē Pirmā pasaules kara emocionālo kontekstu. Brehts šo darbu rakstījis neilgi pēc savas darba pieredzes kara lazaretē, ieraugot paša acīm kara sekas. Tas ir laiks, kad paaudžu vidū mostas pretreakcijas. Veidojas paaudze, kas iestājas pret vecāku gribu. Izrādes varonis Kraglers pārrodas no kara, līdzi nesot skarbo dzīves patiesību, pilnu ar vilšanos, vienpatību un atklātības raupjumu un tiešumu.

Tieši šīs izpausmes ļauj ieraudzīt cilvēcisko dabu Kraglera varonī, kurš neiederas dekoratīvajā Bālikes ģimenes viesistabā, jo kontrastē ar pārējo varoņu marionešveidīgo uzvedību.

Lai arī ekspresionismam piedien eksperimenti ar gaismām, tad, neskatoties uz izrādes nosaukumu, šoreiz tie tiek izmantoti minimāli. Salāpīto pēckara dzīvestelpu rada scenogrāfs Kristians Brekte no daudziem maziem, krāsainiem finiera gabaliņiem ar 20. gadsimta mēbeļu elementiem. Saimes ēdamgalds skatuves vidū (ar mazu atsauci uz grotesko Džilindžera darbu „Ragana", kur savulaik galvenajās lomās bija Inese Kučinska un Egons Dombrovskis), tāpat arī vairākas durvis kā robežjosla starp ainām un patafona griešana neprātīgiem dančiem, kas ilustrē vīrieša un sievietes attiecības. Aizraujošs ir horeogrāfes Lienes Gravas darbs, liekot dejot gan Murkam un Annai, griežoties galvu reibinošā padevības dejā, gan arī Kragleram un Marijai, kuru kustībās ieslēpta dzīvotgriba un pretošanās sabiedrībā valdošajai kārtībai kā dzīves sāpīgā svinēšana dejā uz galda salātu bļodās un plīstošās glāzēs. Neverbālā komunikācijas kārta izrādē kā kustību precizitāte kopā ar grimu, kas pilnveido mīmiku un acu skatienu pārdomātību.

Izrāde ilustrē arī tam laikam raksturīgo vīrieša dominanci pār sievieti un viņas jūtu pasauli. To apliecina gan tēva Kārļa (Edgars Pujāts) stingrais vārds meitai un sievas Amēlijas (Inese Kučinska) paklausība un iztapība, arī mazliet ieslīpā poza, gan līgavaiņa Murka spēcīgais tvēriens dejas placī un sievietes triekšana pret sienu. Pāri visai mietpilsoniskajai kārtībai jūtu pasaule ir saskatāma Annā, bet to slāpē ārējie apstākļi, vispārpieņemtas normas un sadzīves diktēti priekšnoteikumi. Sieviešu garie, smalkie 20. gadsimta sākuma stāvi, ietērpti kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas darinātajos tērpos, atgādina vācu agrīnā kino bālās aktrises. No patafona spalgi plūst tā laika mūzika, aptumsuma mirkļos vijoles atonalitātei izskanot, jaunās sievietes Annas prāts aptumošojas, reakcijā ar sarkanā mēness gaismu un sakāpināto jūtu devu.

Dramaturgam Brehtam ierasti ir paticis analizēt nevis cilvēku kaislības, bet gan to motīvus, cenšoties atklāt, kā cilvēka rīcību ietekmē tieši sabiedrībā pastāvošie likumi. „Augstā" sabiedrība – pareizā Annas ģimene un sabiedrībā cienītais Murks, kas smagā darbā nopelnījis smalkus zābakus,– ir pretstatā „zemajai" sabiedrībai, ko atspoguļo kara veterāns Kraglers un staigule Marija. Izrādē šo robežšķirtni precīzi atklāj aktierspēle.

Ja „augstā" sabiedrība ir pārspīlēti kariķēta savā ekspresionistiskajā dabā un stīvi kokaina, tad „zemā" sabiedrība ir cilvēciski vienkārša, daudz plastiskāka un raupjāka, gluži vienkārši dzīvāka.

Viena no aktiera profesionalitātes mērauklām ir spēja iemiesoties savos varoņos ar dažādiem stilistikas paņēmieniem. Aizrautīgi ir vērot groteski veidotās lomas Anetes Berķes, Ineses Kučinskas, Gata Malika izpildījumā, salīdzinot ar kuriem, mazliet „par dzīvu" ir Edgars Pujāts tēva Kārļa lomā. Žurnālists Bābušs, ko veido Kaspars Gods, ir interesants tēls, kas atrodas uz robežas starp „augsto" sabiedrību, bet vienlaikus nezaudējot cilvēcisko siltumu, kas izrādē vairāk vērojama „zemās" sabiedrības vidū.

Savukārt Egons Dombrovskis, lai arī aktierspēlē ir cilvēcisks un labi ilustrē pretējo „fronti"-, tomēr brīžiem aktierim pietrūkst tieši Kraglera personību atklājošu, unikālu iezīmju, kuras būtu iespējams noslīpēt vēl tiešāk, izceļot raupjo, straujo dabu, ko rūdījis karš. Tāpat par lomas pilnveidi jādomā arī Signei Ruicēnai, kuras vizuālais tēls ir izteiksmīgāks par varones Marijas tēlu darbībā. Arī šai staigules Marijas lomai vēl ir jāmeklē precīzākie akcenti, kas ļautu to integrēt stāstā vēl ciešāk.

Dzīvais kino: īstie, nesamākslotie, patiesie cilvēki, kuri jūt, un neīstie, izdekorētie, smalkie cilvēki vai drīzāk to karikatūras. Pretrunas, kas izgaismo sociālā statusa tematiku, kura savu aktualitāti nav zaudējusi arī gadsimta laikā.

Groteska, ar kādu Džilindžers ar savu radošo komandu izstāsta Brehta lugas atsevišķas sižetiskās līnijas, liek kritiski paraudzīties tajā kā sabiedrības spogulī arī 21. gadsimta pirmajā ceturksnī.

Visnotaļ pārsteidzoši, ka estetizētais pārspīlējums uz Liepājas teātra skatuves nav zaudējis aktualitāti arī mūslaiku sabiedrības anatomijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt