Kas es esmu BMX sabiedrībā? Nekas. Ivo Lakučs «Sporta studijas» podkāstā #88

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ivo Lakučs ir Latvijas čempionvienības futbolā "Valmiera FC" fiziskās sagatavotības treneris. Vienlaikus viņš turpina trenēt bērnus un jauniešus BMX riteņbraukšanā. Lakuča darba spēju un zināšanu apliecinājumam pilnīgi pietiktu ar faktu, ka viņš divreiz līdz olimpiskajam zeltam palīdzēja aizsniegties Mārim Štrombergam.

Māris bija dabas dots fenomens – to nekad nav slēpis arī Lakučs. Vienlaikus, pat saasinoties attiecībām BMX saimniecībā, neviens nav apšaubījis trenera ieguldījumu Štromberga panākumos.  Futbolistu trenēšana Lakučam bija kas jauns. Liels spēles laukums ar daudz spēlmaņiem uz lielām likmēm. Ideāla platforma zināšanu, rakstura un adaptēšanās testam. Ivo šo testu ir izturējis. Valmierieši pirmo reizi kļuva par Latvijas virslīgas čempioniem lielā mērā pateicoties arī tam, ka visas sezonas laikā bija labā fiziskajā formā.

Ivo gan smaidot uzsver, ka nevarēja neizdoties. Viņš vienmēr metas jaunos izaicinājumos ar pārliecību, ka nevar nesanākt. Jo ir pārliecība par sevi, kas balstīta zināšanās un degsmē.

Ivo uzsver, ka šogad guvis pārliecību, ka latvieši fiziski nav sliktāki par viesspēlētājiem. Viņaprāt, latviešu vājums ir kāda uzpūsts burbulis. Viņš atceras, ka futbola komentētāji Pasaules kausa laikā apbrīnojuši marokāņa Ounahi izturību, kurš spēles laikā, ieskaitot papildlaiku, noskrējis 14 kilometru. Bet Ivo atklāj, ka arī vairāki Valmieras futbolisti, spēlējot papildlaiku pret "Audu", noskrējuši gandrīz tikpat.

"Es mazliet izpatikšu savējiem. Šis gads radīja pārliecību, ka arī latvieši ir tikpat ātri un jaudīgi. Treniņos fiksētie GPS dati, kurus izmantojam,  rāda, ka mēs pat esam labāki. Man tas rada ticību, ka nav tik slikti, kā mēs viņus mālējam. Es varu noņemt cepuri mūsu puišu priekšā. Tiesa, cits jautājums ir, kā tālāk palaist pasaulē afrikāni vai mūsējo."

Šogad par virslīgas rezultatīvāko spēlētāju kļuva 21 gadu vecais Raimonds Krollis. Viņš guva 24 vārtus, un tas leģionāriem pārpilnajā turnīrā ir ievērības cienīgs rādītājs. Ivo atzīst, ka viņš reizēm pie sevis Krolli salīdzina ar Māri Štrombergu, lai gan tas nav pareizi.

"Krollim ir čujs vai ņuhs... Viņš ir uzvarētājs. Viņam ir plāns un veids, kā rīkoties arī tad, kad spēle neaiziet. Viņš meklē, kā kaut ko mainīt. Viņš iet pa apli – runā ar sevi, ar saviem piespēļu padevējiem. Katrā ziņā viņam var uzticēties. Kad viņam pasaka, kas ir jādara, viņš to darīs."

Ivo kā allaž uzsver, ka latviešiem jākoncentrējas nevis uz savējo pārspēšanu, bet jāskatās plašāk – kā pārspēt citus pasaulē. Mazāk jācīnās vienam ar otru. Šo iekšējo cīņu ļoti izjutis laikā, kad bija Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases galvenais treneris. "Es BMX sportā neesmu nekas!" – šo skaļo Ivo apgalvojumu var uztvert dažādi – kā koķetēriju par savu statusu vai arī kā sporta veida saimes nevēlēšanos sekot tādai  autoritātei kā Ivo.

"Daudzi nodomāja – arī es varu sagatavot olimpiskajam zeltam. Līdz ar to tā sadarbība nebija. Un tāpēc es arī BMXā nekas nebiju."

Šogad ļoti skaļi pasaulē sevi pieteica BMX riteņbraucēja Veronika Monika Stūriška. Viņa 16 gadu vecumā ieguva Pasaules kausu U-23 vecuma grupā un vairākos savas klases braucienos brauca tikpat ātri kā elites sacensību medaļnieces. Ivo Lakučs piekrīt, ka tieši viņa pārskatāmā nākotnē var izcīnīt lielākos panākumus. Vienlaikus viņš uzsver, ka tagad būs laiks, kad gudri jāvirza Veronikas attīstība.

"Trenerim ir jāanalizē, kā notiek izaugsme, un jāskatās, kā meitene to ņem pretim. Vai viss nenotiek pārāk ātri? To labi parāda neveiksmes, jo tādas būs. Jebkuram ir tāds piesēdiens. Es šo gribu salīdzināt ar laikaposmu no Pekinas līdz Londonas olimpiskajām spēlēm. Pirmajos divos gados es žurnālistus nelaidu Mārim klāt. Viņam bija jāaug pašam, un nevar iet uz āru. Bet trešajā gadā – gadu pirms olimpiādes es teicu – jāiet visur! Un jāsagatavojas jautājumiem, kas būs neizbēgami – vai uzvarēsi, vai uzvarēsi?! Ar Moniku Veroniku ir tieši tas pats."

Arī futbolā Ivo interesē sportistu pārliecība par sevi, gatavība kļūdīties. Viņš uzsver, ka futbola trenera darba  niansēs nejaucas, tomēr iedrošina vīrus uzņemties risku. "Es gribu, lai viņi uzšauj pa vārtiem, lai nebaidās un lai viņu fizionomija paliek tāda pati kā Pasaules kausā vīriem, kas aizsit bumbu piecstāvu mājas augstumā, bet nepārdzīvo. Ar to man bija gandrīz vairāk jāstrādā. Nebaidies no tā, ka varbūt nesanāks un būs jāpārdzīvo!"

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti