Nebaidos teikt, ka "line-up" un laikapstākļu dēļ pirms un tā laikā šis bija viens no pēdējos gados apspriestākajiem "Positivus". Skaidrs, ka "line-up" nekad neatbildīs visu cilvēku prasībām, taču, kā varēja novērot arī šogad, tas festivālam nodrošinājis krietnu pulciņu patstāvīgo apmeklētāju un krietni paaugstinājis vidējā vecuma latiņu.
Festivālā bija iespēja dzirdēt lieliskus jaunatklājumus un paliekošas vērtības. Mums būtu jābūt sajūsminātiem, ka varējām vienuviet sastapt "Soak", "Everything Everything", "Elliphant", "Kate Boy" un citu mākslinieku skaņas. Turklāt, cik forši ir tas, ka pats Džeks Garets (Jack Garratt) bija samulsis, redzot lielo cilvēku pūli, kas ieradies viņu vērot.
Tas, kas ik gadu ir radījis gandarījumu, ir Latvijas un Baltijas mākslinieku svars festivālā - zinām, kas notiek kaimiņos. Jāizceļ apvienība "Bandmaster", kurai tas bija pirmais koncerts, tirpiņas izrausošā "Da Gamba" lielā jo lielā sastāvā, kā arī pārsteigums jeb festivāla "secret-act" grupa - "Aurora". Daudzi bija gandarīti beidzot, beidzot redzēt "The Pink Elephant", kas nevienu no saviem klausītājiem neatstāja vīlušos.
Par kaimiņiem. Jāpasvītro "Garbanotas Bosistas" un "Galvanic Elephants", ārpus svītrojumiem atstājot "Ewert and The Two Dragons" - tas, ka mums viņi šet ļoti patīk, bija redzams gan festivālā, gan laikā, kad grupa viesojās koncertzālē "Palladium".
"Placebo" un Roberts Plānts strādāja kā muzikāla laikamašīna, vairumam spriežot, ka "Placebo" solistam balss mainījusies, savukārt "Kasabian" vienmēr tik uzlādējošā mūzika dzīvajā izpildījumā drīzāk pamanījās... izlādēt.
Vēl uzkavējos "St. Vincent" un "Warpaint" koncertu pēcgaršās, lai arī "Wairpaint" koncertā uzmanību no meiteņu uzstāšanās novērsa viņu nesaprašanās ar tehniķiem un nepārtrauktās zīmes ar rokām.
Pēc šī gada festivāla atmiņā paliekoši ir ne vien mākslinieki, bet arī šūpuļtīkli un atpūsties kārie cilvēki. Kādēļ? Jo pāris no tiem bija tik nospriegoti, ka festivāla apmeklētāji gluži vienkārši vēlās no tiem ārā. Neizskatījās, ka kāds no tā īpaši ciestu, citiem tas sagādāja daudz jo daudz līdzjūtīgu smieklu. Minēju arī atpūsties kāros, jo otrās dienas rītā vietumis bija redzami policisti vai mediķi, kuri krūmos centās pamodināt tos, kuriem festivāls bija izdevies vairāk nekā citiem un tik ļoti, ļoti nāca miegs. Paldies par darbu!
Komplimenti jāizsaka organizētības līmenim - trīs dienās nepiedzīvoju ne brīdi, kad būtu jāpavada laiks nogurdinošās rindās no un uz. Iespējams, apmeklēju visas nepareizās vietas. Tas - neskaitot aktivitātes uz festivāla galvenās ielas, kur festivāla apmeklētāji labprāt notrieca minūtes un stundas starp koncertiem.
Gluži tāpat sevišķi bieži nenācās just arī elkoņus, kas dotos uz manu ribu reģionu, pēc kā ar draugiem nevarējām izspriest - cilvēki palikuši uzmanīgāki vai šogad festivālā apmeklētāju ir mazāk. Mazāk vai vairāk, nav svarīgi, ja lielākā daļa viņu bija atvērti, pozitīvi uzlādēti un atsaucīgi pret citiem, turklāt šī bija viena no pirmajām reizēm, kad festivāls labākajā šo vārdu nozīmē bija tik ārkārtīgi miermīlīgs.
Brīdis, kad tomēr bija jābrauc lēnāk pār tiltu, bija nelielais sastrēgums piektdienas pēcpusdienā, kas sākās īsi pirms Salacgrīvas. To, starp citu, varēja veikli apbraukt pa zemes ceļiem kreisajā pusē, un šī nebija vienīgā reize, kad festivālu "glāba" viedtālrunis - jau vairākus gadus cilvēku sadzīvei festivālā ir arī "Positivus" aplikācija, kur atzīmēt un norādīt tos māksliniekus, ko nepalaist garām.
Atlikusi vien 361 diena, līdz atkal krāmēsim mantas, meklēsim pērnās teltis un guļammaisus, lai dotos vēl vienā brīnišķīgā piedzīvojumā. Starp citu, jau tagad sociālajos tīklos var piedalīties minēšanas spēlēs par to, kādu muzikālo saldēdienu festivāls atnesīs nākamgad!
