Kārlis Streips: Viens vareni rupjš pasākums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Vakar pats nebiju piketā, kādu ļaudis rīkoja pie Krievijas vēstniecības, lai protestētu pret minētās valsts agresiju kaimiņvalstī Ukrainā, bet tā nu sanāk, ka patlaban es studentiem Latvijas Universitātē mācu ziņu rakstīšanu, un divas studentes šorīt ieradās ar sagatavotiem materiāliem par attiecīgo tēmu.

Vienā no rakstiem bija minēts tas, ka piketā ir izskanējuši vairāki saukļi, tajā skaitā „One, two, three, four, we don’t want no fucking war!”  Minēto saukli, tā lasu rakstā, citu starpā ir kliegusi (būšu smalkjūtīgs, jo nudien pats to savām acīm neredzēju) augsti stāvoša persona vienā no Rīgas domes frakcijām.  Studente atsevišķi pastāstīja, ka to pašu ir darījusi viena no mūsu pārstāvēm Eiropas Parlamentā.  Vēl viņa rakstīja par citu saukli, kurā esot bijis teikts, ka Putinam būšot „sūdi.”  Tā teikt, ja vulgāri un rupji, tad pie pilnas programmas.

Te runa ir par uztveri.  Lasītāji zinās, ka esmu dzimis un audzis Amerikas Savienotajās Valstīs un tātad perfekti protu angļu valodu, un man vārds „fucking” ir augstākās raudzes rupjība.  Ja tas atskan televīzijā, tad to nobloķē ar pīkstienu (lai gan kabeļtelevīzijā noteikumi ir vaļīgāki, tur tā ne vienmēr dara).  Protams, tas nenozīmē, ka ļaudis šo vārdu nelieto.  Par filmu „Volstrītas vilks,” kas vakar tā dēvētajos Oskaros palika tukšā (tajā skaitā aktierim Leonardo di Kaprio ceturto reizi gūstot nomināciju, bet ne apzeltīto statuju), cita starpā konstatēts, ka tajā vārds „fucking” atskan biežāk, nekā jebkurā filmā pirms tam.

Savukārt latviešiem minētais vārds droši vien ir maznozīmīgs, jo tam nav kultūras pamata.  Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā Latvijā bija popgrupa „Fuck Art,” un pirmo reizi, kad tās nosaukumu ieraudzīju, ja atmiņa neviļ, "Dienā", man elpa aizrāvās tāpat kā tagad, kad lasīju studentes materiālu.  Citi droši vien neelsa.  Studentiem kopš tā laika esmu teicis, ka latviešiem būtu citādāk, ja grupas nosaukums būtu bijis „Māksla pišas” vai „Māksla drāžas.” Tam savukārt latviešu valodā ir kultūras konteksts.

Lasītāji arī zinās, ka man pašam ar šāda veida vārdiem sanāca problēmas, kad raidījumā „Skats no malas” es „zaļos zemniekus” nosaucu par „maukām,” jo manuprāt viņu atkarība no Puzes ķeizara bija nepieņemami liela.  Patiesībā minētais vārds nebija īstais iemesls, kāpēc toreizējā Latvijas Televīzijas vadība raidījumu slēdza, ne mazums tāpēc, ka pāris mēnešus pirms tam kāda latviešu valodas lingvistikas komisija bija lēmusi, ka vārds „mauka” ir tik ļoti iegājies mūsu valodā, ka to par vulgaritāti vairs neuzskatīt.  Taču vienalga - man tā droši vien nevajadzēja teikt, jo, ja ne vulgārs, vārds tomēr ir tāds nesmuks.

Reizēm šis jautājums var kļūt gauži komisks.  Pirms pāris gadiem "Latvijas Avīze" vēstīja, ka kādā žargona vārdnīcā pirmo reizi bija iekļautas rupjības no krievu valodas, jo, kā visi zinām, Latvijā ir arī ļaudis, kuri ne teikuma krievu valodā nevar pateikt bez vairākiem „b” vārdiņiem.  Šos vārdus minot, laikraksts svētulīgi lietoja zvaigznītes – bļ*n, bļ*d u.tml.  Taču virs svētulīgā raksta bija attēls, kurā minētie vārdi bija visā to krāšņumā, piedevām grafikas mākslinieks uz tiem bija uzlicis „palielināmo stiklu,” lai tos labi varētu ieraudzīt arī tie, kuriem acis vairs tik labi nerāda.  Nācās pasmaidīt.  Svētulīgums tekstā, attēlā – ne tik.

Protams, šī ir joma, kurā normas mainās.  Atceros, kāds Amerikā bija skandāls, kad raidījumā „Simpsoni” mazais Bārts Simpsons pirmo reizi teica vārdus „that sucks” (burtiskā tulkojumā – „tas sūkā”, pārnesto nozīmi droši vien lasītājs sapratīs tāpat).  Toreiz arī tika nolemts, ka vārdi sabiedriskajā leksikā ir tā iesakņojušies, ka tie var skanēt arī minētajā raidījumā.  Lieki teikt, mazais Bārts nekad neteiks „fuck.”  Ja arī tas ir vārds, kas ikdienas leksikā skan pietiekami bieži, tas vienalga joprojām tiek uzskatīts par nepieņemami vulgāru.

Minētā piketa kontekstā mani šokē ne tikai vārds kā tāds, bet arī tas, ka to acīmredzot pauda dāmas, kuras es pazīstu kā augsti kulturālas personas.  Zinu, ka viņas abas angļu valodu prot, bet vienalga, viņām acīmredzot nav tā leksiskā, kulturālā un semantiskā konteksta, kas liktu no vārda „fuck” izvairīties.  To pašu tikpat acīmredzot nevar teikt par puisi, kurš klaigāja par „sūdiem,” kādus Putins varot sagaidīt.  Droši vien abos gadījumos būtu bijis labāk, ja attiecīgie vārdi nebūtu skanējuši vispār.  Ja arī Krievija ar savu rīcību Ukrainā (un Gruzijā, un Moldovā un citur) tos ir pelnījusi ar uzviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti