Kārlis Streips: Vēlreiz par tikumību

Vakar man bija tas gods Latvijas Dzelzceļa muzejā vadīt Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremoniju. Tas bija košs pasākums, producenti katrai nominācijai bija sagatavojuši gana spilgtu un reizēm arī mazliet provokatīvu video klipiņu, prieks par uzvarētājiem bija neviltots, mūža balvas ieguvējs Leons Briedis izpelnījās tik sirsnīgu kājās stāvošu ovāciju, ka ļaudis turpināja stāvēt kājās arī tad, kad cilvēks jau bija uzkāpis uz skatuves un sācis savu pateicības runu. Pēc brīža balvas pasniedzēja Māra Ķimele viņam pačukstēja ausī, un pats laureāts bilda "Varbūt varat apsēsties." Tas bija jauki.

Taču par to šodien galvenokārt rakstu tāpēc, ka vairāki balvu saņēmēji pateicības runā tādā vai citādā veidā Latvijas politikāņiem ieteica nebāzties tikumības lietās, piemēram, "vajadzētu vairāk domāt nevis par citu cilvēku tikumību, bet gan par savējo." Nepārprotami tā bija nudien inteliģentu cilvēku reakcija uz pagājušās nedēļas Saeimas "gudro galvu" batālijām ap deputātes Jūlijas Stepaņenko sagatavotajiem likuma grozījumiem attiecībā uz "tikumību" Latvijas skolās.

Kā zināms, pagājušajā nedēļā deputāti otrā lasījumā apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, lai paredzētu, ka izglītības sistēma "nodrošina izglītojamā tikumisku audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene." Pati grozījumu autore skaidrojusi, ka bērniem skolās esot jāstāsta par "intīmām lietām," bet "jāstāsta par to tieši attiecību, ģimenes un laulības kontekstā, bez eksperimentiem ar bērna dzimuma identitāti, nepiesaucot dažādus viendzimuma attiecību variantus un nereducējot seksuālās attiecības uz mehānisku darbību, kurā atbildība izpaužas tikai un vienīgi kā kontracepcijas lietošana." Acīmredzot "gudrajām galvām" netraucēja tas, ka pret grozījumiem iebilda i izglītības, i ārlietu ministrs, kā arī virkne profesionālu organizāciju.

Plašāk par šo lietu šajā portālā rakstīju jau pagājušajā nedēļā, mans viedoklis par to kā tādu nav mainījies. Šodien gribu aicināt lasītājus padomāt par to, kur šāda virzība politikāņu prātiņos var novest, it īpaši tāpēc, ka deputātei Stepaņenko aktīvi, lai neteiktu sajūsmināti atbalstītāji ir bijuši mūsu valsts reliģisko kopienu pārstāvji.

Jo Saeimas priekšā patlaban ir vēl viens ļoti bīstams priekšlikums, proti, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) atņemt sabiedrisko mediju (tātad - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio) uzraudzības funkcijas un tiem izveidot jaunu "sabiedrības uzraudzības padomi."

Tajā savi oficiālie pārstāvji būtu katrai no piecām lielākajām Saeimas frakcijām (tā radot jautājumu, ar ko ir nogrēkojusies "No sirds Latvijai" frakcija, kur arī ir Saeimā, bet deputātu skaita ziņā ir mazākā no visām), Valsts prezidentam, pašvaldību savienībai, zinātņu akadēmijai un tiesībsargam. Plus vēl pa vienam dalībniekam no katoļiem, luterāņiem un pareizticīgajiem.

Te galvenais nav tas, ka NEPLP ir profesionāla iestāde, un šāda "padome" visticamāk sauktu atmiņā pirmo radio un televīzijas padomi pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kuru vadīja Zigmunds Skujiņš un kura tālāk par pļāpātavu tā arī nekad neizauga. Nē, galvenais jautājums ir par to, kas radio un televīzijas pārraudzīšanā ir darāms reliģiskiem ļaudīm. Ja runa ir par ar reliģiju saistītiem jautājumiem, ir loģiski, ka tur arī piedalās baznīcas cilvēki, lai gan arī šajā gadījumā ir jājautā, kāpēc tikai minētās trīs konfesijas, bet ne ebreji, Septītās dienas adventisti, Jehovas liecinieki, krišnaīti un citi, kuri arī darbojas mūsu valstī.

Taču ārpus tā nav grūti paredzēt, kādi varētu būt garīdznieku nolūki, ja viņiem dotu teikšanu pār LTV un LR. Visticamāk te nāktos atgriezties pie jautājuma par "tikumību" šī vārda plašākā nozīmē, un te nu varam kārtējo reizi palūkoties kaimiņvalsts virzienā, lai saprastu, uz kurieni tas var vest.

Lasītāji droši vien būs padzirdējuši par gadījumu Novosibirskā, kur jauna Riharda Vāgnera operas „Tanheizers” varianta pirmizrāde pagājušā gada decembrī (pie pults, starp citu, esot latviešu diriģentam Aināram Rubiķim) izsauca vētrainus aplausus, pēcāk izpelnoties milzīgu uzslavu un pat paziņojumu no mūzikas laikraksta, ka tā esot gada labākā muzikālā izrāde visā Krievijā.

Bet tikai līdz tam brīdim, kad sarosījās reliģiska tipa persona, konkrēti, Novosibirskas metropolīts tēvs Tihons. Lieki teikt, cilvēks pats operu nebija redzējis, bet tas viņu netraucēja vērsties prokuratūrā ar prasību pret "tīšu, publisku reliģiskās vai liturģiskās literatūras, reliģiskā kulta priekšmetu, ideoloģisko simbolu un atribūtu apgānīšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu." Prokuratūra ierosināja administratīvu lietu un, lai arī tiesa operas radošo komandu attaisnoja, ar to process nebeidzās. Prokuratūra lēmumu pārsūdzēja un tad, kad Novosibirskas opera atkal uzveda „Tanheizeru”, kāds piezvanīja ar draudu par teātrī ievietotu spridzekli, ārpus operas ļaudis piketēja (un pareizi par viņiem pateica latviešu tenors Andris Ludvigs, kurš operā attēlo Jēzu un par protestētājiem konstatēja, ka "šaubos, vai skūtgalvji treniņbiksēs tur protestēja cēlu mērķu vārdā").

Kronis visam bija Krievijas kultūras (!) ministra Vladimira Medinska lēmums atbrīvot no darba Novosibirskas operteātra direktoru, un gada labākā operas izrāde no attiecīgā teātra repertuāra tika noņemta. Kā rakstā par šo tēmu konstatējusi mūzikas eksperte Inese Lūsiņa, "apbrīnojami saskanīgā pareizticīgo baznīcas un varas nomenklatūras sadarbībā uzstājīgi tiek sažņaugta cenzūras cilpa." "Skaidrojums" par operas noņemšanu no repertuāra? Tas ir tāpēc, ka viss teātra nams drīz tiks slēgts, jo tam esot vajadzīgs remonts. To nu citādāk kā par mušas nošaušanu ar lielgabalu neuzskatīt.

Lūk, kas var notikt, ja baznīckungiem tiek dota teikšana pār kultūru. Nepārprotami tumsonīga attieksme var radīt milzīgas problēmas, un ne velti Krievijas kultūras ļaudis vienkārši bija šokā. Mūspusē labi pazīstamais un pietiekami provokatīvais režisors Kirils Sebreņņikovs paziņoja, ka "baznīcas tumsoņu uzbrukums operai „Tanheizers” un režisoram Timofejam Kuļabinam ir kauns Krievijai." Čehova Maskavas Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Tabakovs vēstīja, ka "no tā ir tikai viens solis līdz grāmatu dedzināšanai sārtā." Arī rokmūziķis Boriss Grebenščikovs šausminājās, ka "laicīgās mākslas pakļaušana reliģiskajiem aizliegumiem loģiski novedīs pie grāmatu dedzināšanas laukumos, līdz pat Ermitāžas un Tretjakova galerijas gleznu un statuju iznīcināšanai."

Tieši šajā pēdējā jautājumā mūziķis droši vien domāja par ārprātīgo kultūras vērtību bojāšanu, kāda patlaban risinās tā dēvētās Islāma valsts kontrolētajās teritorijās. Irākā neatgriezeniski iznīcināti tūkstošiem gadus veci artefakti tāpēc, ka "reliģiskā" kontekstā teroristiem tie nav tīkami. Vēl senāk Afganistānā, līdzīgu "motivāciju" vadīti, Talibāna teroristi vienkārši uzspridzināja divas Budas statujas, kuras savā vietā bija stāvējušas jau kopš 600. gada mūsu ērā.

Baidos, ka vēršanās pret operu Krievijā ir ieliekama līdzīgās kategorijās, un tieši tāpēc sabiedrībai būtu pat ļoti jābaidās par domu, ka melnsvārčiem būtu dodama lielāka teikšana pār LTV un LR repertuāru. Par to, kāda ir šāda tipa cilvēku attieksme pret "tikumību" visi varēja pārliecināties kolēģa Gunta Bojāra vadītajā raidījumā "Aizliegtais paņēmiens," kurā lauku mācītājs geju kontekstā bauroja par dēmoniem.

Te cita starpā var arī konstatēt, ka šī lielā "tikumības" uzplūda pamatā acīmredzot ir Bībele, un, ja tā, tad vērts piebilst to, ka arī Bībele ir pārpilna ar seksu. Piemēram, Ecēhiēla grāmatā atrodams šāds vēstījums no Dieva: "Tad tu ņēmi savas greznās un dārgās rotas no Mana zelta un sudraba, ko Es tev devu, un darināji sev no tā vīru tēlus, ar kuriem tu pārkāpi laulību." Vai citiem vārdiem sakot, tu izgatavoji seksa rotaļlietu. Citur Ecēhiēla grāmatā uzzinām par prostitūtu, kura "iekarsa pret saviem jaunajiem mīļākajiem un turienes izvirtuļiem, kuriem locekļi bija kā ēzeļiem un sēklas izplūdums kā ērzeļiem." Salamana pamācību grāmatā iespējamiem laulības pārkāpējiem ieteikts padomāt par to, ka "jaunībā izvēlētā sieva" ir "mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza, pieglaudies allažiņ pie viņas krūtīm un ielīksmo sevi nemitīgi ar viņas mīlestību." Interesanti, kura sieviete priecātos, ja viņas mīļotais viņu salīdzinātu ar kalnu kazu.

Savukārt Salamana Augstajā dziesmā mēs atrodam informāciju par attiecīgā laikmeta viedokli par laulību (to pašu, kuru tik ļoti sakās "sargājam" mūsu valsts "gudrās galvas"), proti -- "Mums ir mazā māsa, un viņai vēl nav krūšu; ko mēs lai darām ar savu māsu tajā dienā, ja kāds taisītos viņu precēt." Un tajā pašā grāmatā: "Drāzies ar sparu cauri manam dārzam, lai pil uz visām pusēm tajā esošo augu rasojošās spēcīgās smaržas." Vai dieniņ! Samuela grāmatā uzzinām cenu, kādu karalis Sauls vēlējās par savas meitas roku: "Ķēniņš neprasa nekādas līgavas izpirkšanas maksas kā tikai vienu simtu filistiešu priekšādu, lai tā būtu atriebība ķēniņa ienaidniekiem." Un laimīgais precinieks nudien nokāva 200 vīriešus un kolekcionēja viņu priekšādas.

Skaisti. Stāstu par Sodomu "morāli" ļaudis mēdz izmantot, lai vērstos pret gejiem, taču kaut kā neatceros no kāda melnsvārča dzirdējis pārdomas par to, kas notika pēc tam, kad Dievs iznīcināja visu pilsētu un piedevām vēl Lata sievu padarīja par sālsstabu, proti: "un viņas [Lata meitas] piedzirdīja arī šinī naktī savu tēvu ar vīnu, un jaunākā cēlās un apgūlās pie viņa. Bet viņš nepamanīja nedz viņas apgulšanos, nedz viņas piecelšanos. Tā abas Lata meitas kļuva grūtas no sava tēva."

Vārdu sakot, Bībelē mēs varam lasīt par pedofiliju, par apzinātu, ja arī viltīgu asinsgrēku, par milzīgiem ēzeļa peņiem, par kalnu kazas krūtīm u.tml., tā sakot - pēc pilnas programmas. Par "morāles" vadlīnijām to visu nudien neuzskatīt. Un tāpēc paldies literatūras gada balvas uzvarētājiem, kuri aicināja "gudrās galvas" domāt mazāk par citu cilvēku "tikumību" un vairāk par savējo. Un, redzot, kas notiek tad, kad reliģiska tipa cilvēki tiek klāt pie kultūras un senlietām, ir ļoti skaidrs, ka viņi ir jātur pa lielu gabalu no jebkādas teikšanas pār Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturu. Tā tik vēl trūka.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti