Man šī lieta ir pretīga ne tikai tāpēc, ka notikušais ir klajš uzbrukums vārda brīvībai.
Jā, "Charlie Hebdo" bija un ir provokatīvs žurnāls (cita starpā, dzīvi palikušie redkolēģijas darbinieki ir paziņojuši, ka ne vien šonedēļ žurnāls tiks izdots, bet tas tiks izdots vienā miljonā eksemplāru). Taču sašust par karikatūru?! Un to darīt Dieva un pravieša vārdā?
Vai Dievs tiešām ir tik vārgs, ka viņam ir nepieciešami kareivīgi ļaudis uz zemes, kas it kā aizstāv viņa intereses? Kur tad palika zibens šautras un akmeņi no debesīm, ar kurām Dievs it īpaši izceļas Bībeles Vecajā derībā? Ja Dievam kāds nepatīk, vai viņam nav iespējams pašam ar to tikt galā?
Bet, ja nopietnāk, reliģija tomēr ir joma, kura nepārprotami ir pelnījusi arī satīru, ironiju un, jā, arī ņirgāšanos.
Kristietības gadījumā nekas cits nav iespējams, domājot par cilvēkiem, kuri uzskata, ka visa Bībele no alfas līdz omegai ir svēta un neapstrīdama patiesība, līdz ar to zeme ir 6000 gadus veca, Ādams un Ieva rotaļājās ar dinozauriem, kādreiz cilvēki dzīvoja līdz 900 gadu vecumam, bija reize, kad visu pasauli apklāja plūdi līdz pat augstāko kalnu virsotnēm (cita starpā radot jautājumu, kur tad visu to laiku uzturējās tā dūja, kura it kā pēc tam parādījās virs Noasa arkas, lai liecinātu, ka nu Dievs atkal ir apmierināts), u.tml. Nekas cits nav iespējams, domājot par Romas katoļu baznīcu, kura turpina sevi uzskatīt par visas morāles citadeli arī tad, ja liels skaits priesteru ir izrādījušies esam seksuāli noziedznieki un Vatikāna grāmatvedība vairāk atgādina mafiju nekā uzņēmumu. Veseli ir tie cilvēki, kuri prot par sevi pasmieties. Tam pašam būtu jāattiecas arī uz organizācijām.
Vēl vairāk, patlaban mēs piedzīvojam jaunu posmu terorismā. Kādreiz teroristi, kuri sagrāba lidmašīnas vai citādi uzbruka citiem, kaut ko vēlējās. Visbiežāk runa bija par citu teroristu atbrīvošanu no cietuma. Mūslaiku teroristu organizācijas ar "Al Qaeda" priekšgalā tomēr neko tamlīdzīgu neprasa. To mērķis ir pavisam cits – sev pakļaut visu pasauli, vai vismaz visus musulmaņus pēc kārtas tā dēvētajā kalifātā. Tieši tāds, piemēram, ir tā sauktās "Islāma valsts" mērķis, un nav sakritība, ka arī pašpasludinātais kalifāta “emīrs” "Charlie Hebdo" lappusēs tika apsmiets pietiekami konkrēti.
Minētais mērķis neņem vērā to, ka nospiedošais vairākums pasaules musulmaņu nebūt nevēlas dzīvot atbilstoši tā dēvētā šariāta noteikumiem. Jā, arī Eiropā šķēpi lauzti, piemēram, par sievietes tiesībām būt apklātai no galvas līdz kājām, vien ar spraugu acīm. Cita starpā šādi tērpta sieviete zem savām drānām var slēpt sprāgstvielas, un tieši tā tas arī ir noticis pašnāvnieču gadījumā. Taču diez vai ārpus radikāli virzītiem islāmistiem ir īpaši daudz cilvēku, kuri piekrīt, piemēram, apsūdzēta zagļa rokas nociršanai, laulību pārkāpēju apmētāšanai ar akmeņiem u.tml.
Tieši tas pats piedevām ir sakāms par tiem, kuri uzskata, ka valsts pamatā jābūt kristietībai. Mūsdienās “kristīgās vērtības,” kādas piesauktas arī mūsu valstī, i Satversmes preambulas, i arī citos kontekstos, nereti sevī slēpj vēlmi vienkārši diskriminēt pret citiem.
Jo lieta tāda, ka visu reliģiju gadījumā procesa pamatā ir teksts, kas rakstīts ļoti, ļoti sen. To ir rakstījuši un it īpaši pārrakstījuši, rediģējuši un citādāk apstrādājuši nevienam nezināmi cilvēki. Katrā gadījumā mūsdienu Bībeles teksts var būt krietni atstatu no oriģinālteksta, jo, tā teikt, tulkojumā daudz kas var pazust. Katrā ziņā neviens uzņēmums savu procesu pamatā neņemtu līgumu, ko rakstījis kāds nezināms cilvēks, piedevām ļoti senā pagātnē. Sabiedrības un valstis nedrīkst darīt tāpat attiecībā uz reliģiska rakstura tekstiem. Jā, tie var būt mierinoši, tie var remdēt sirdi un dvēseli, un tajos var atrast ļoti daudz skaista. Taču tajā brīdī, kad tie tiek ņemti par pamatu pārliecībai, ka ir jāņem rokā šautene un jānošauj karikatūristi, tie kļūst ļauni.
Uzbrukums "Charlie Hebdo" redakcijā bija uzbrukums ne vien konkrētiem cilvēkiem, un vieglas viņiem smiltis, bet arī cilvēcei un civilizācijai kā tādai. Priecē, ka visā pasaulē pret to notikuši protesti, tajā skaitā svētdien Parīzē notiek pasākums, kuru bez minstināšanās var saukt par “masu” pasākumu.
Ziņots, ka tur piedalās līdz pat miljonam cilvēku, tajā skaitā tur ir Vācijas kanclere, Jordānijas karalis un karaliene, Izraēlas un Lielbritānijas premjerministri, Krievijas ārlietu ministrs (ironiskā kārtā ņemot vērā to, ka viņa pārstāvētā valsts nepārprotami atbalsta terorismu Ukrainas austrumos), kā arī daudzi citi. Londonas Trafalgara laukumā svētdien cilvēki ir izveidojuši pildspalvu apli, lai godātu bojā gājušos žurnālistus un karikatūristus.
Daudzviet Eiropā sākušās sarunas par to, vai sašaurināt Šengenas zonas brīvās pārvietošanās tiesības konkrēti, lai novērstu eiropiešu atgriešanos mājās pēc tam, kad viņi ir cīnījušies vai guvuši “apmācību” "Islāma valsts" un citu teroristu kontrolētās teritorijās, kā tas arī bija ar tiem, kuri uzbruka "Charlie Hebdo" redakcijai. Starptautiskā hakeru grupa “Anonīmie” ir paziņojusi, ka tās nākamais mērķis būs teroristu un radikāļu vietnes internetā, grupas vēsture, ja arī reizēm pat ļoti kaitīga, liecina, kas arī tas varētu izdoties.
Daudzviet pasaulē, tajā skaitā arī šajā portālā, izvietots teksts “Je suis Charlie,” vai “esmu Čārlijs,” tā apliecinot solidaritāti ar minēto žurnālu. Arī es tādā nozīmē esmu Čārlijs. Par visu vairāk esmu Čārlijs, kurš cer, ka tiek un tiks darīts viss iespējamais, lai šāda veida barbarisms vairs neatkārtotos. Ja Dievs tik tiešām ir visvarens, tad viņš nav pelnījis noziedzību un brutalitāti savā vārdā. Tas viss ir cilvēka pirksts. Un tas ir cilvēka spēkos, šādas lietas novērst. Lai izdodas!
