Redzami piemēri par šāda veida uzrunām - kādreizējā prezidenta Ronalda Reigana uzruna, kurā viņš centās izskaidrot savu lomu skandālā par ieroču tirgošanu it kā nīstajai Irānai, lai pretlikumīgi sniegtu finansējumu nemierniekiem Nikaragvā; kādreizējā prezidenta Džimija Kārtera uzruna par ASV ekonomiskajām problēmām (kura nekavējoties tautā ieguva bēdīgi slaveno nosaukumu "savārguma runa," lai arī vārdu "savārgums" (malaise) prezidents savā runā neminēja); kā arī šī paša Baraka Obamas uzruna tad, kad amerikāņiem beidzot izdevās atrast un nogalināt Osamu bin Ladenu.
Šoreiz ASV prezidents runāja par notikumiem Tuvajos Austrumos, kur tā dēvētās "Islāma valsts" kaujinieki pēdējā laikā ir pārņēmuši visnotaļ plašu teritoriju. Viņi ir nogalinājuši neskaitāmi daudz civiliedzīvotāju, tajā skaitā, kā zināms, divus amerikāņu žurnālistus, kuriem, kamerai filmējot, nocirta galvu. Viņu pārliecība par islāmu ir tāda, ka tikai viņi zina pareizo variantu, visi pārējie ir ķeceri, tajā skaitā, kā zināms, kalnos iedzenot lielu skaitu tā dēvētās jazītu sektas ļaužu un draudot viņus visus nogalināt, ja tie uzdrīkstēsies no kalniem atkal nokāpt lejā. Šī ir tik radikāla un ekstrēmistiska grupa, ka pat hrestomātiskā teroristu organizācija "Al-Qaeda" no tās ir atteikusies.
Savā uzrunā Obama teica, ka nosaukums "Islāma valsts" ir nepareizs abos gadījumos. Viņš teica, ka
nemiernieki nav nekādi islāma pārstāvji, jo "neviena reliģija neatbalsta nevainīgu cilvēku slepkavību, piedevām, lielākoties upuri ir bijuši musulmaņi. Un "Islāma valsts" pilnīgi noteikti nav nekāda valsts."
Tālāk ASV prezidents teica, ka Amerikas uzdevums ir "degradēt un tad iznīcināt" minēto organizāciju, to darot četros veidos - paplašināt uzbrukumus pret "Islāma valsti" no gaisa (tādu jau bijis vairāk nekā 150), šādus uzbrukumus veikt ne vien Irākā, bet arī kaimiņvalstī Sīrijā, jo arī tur minētie teroristi darbojas, darīt visu iespējamo, lai teroristiem nogrieztu finansējuma un atbalsta avotus, kā arī darīt visu iespējamo, lai sniegtu humānu palīdzību civiliedzīvotājiem, kuri atrodas "Islāma valsts" apdraudētās teritorijās.
"Šis ir labākais piemērs par amerikāņu vadību," teica prezidents. "Mēs stāvam kopā ar cilvēkiem, kuri cīnās par savu brīvību, un mēs aicinām arī citas valstis piedalīties darbā, kas veicina mūsu kopējo drošību un kopējo cilvēcību."
Tieši šis pēdējais vārds, "cilvēcība," te šķiet būtisks. Kara laikā notiek visādi briesmu darbi, arī teroristi ir spējīgi darīt briesmīgas lietas. Vakar pagāja 13 gadu kopš teroristu uzbrukuma Ņujorkā un Vašingtonā. Taču šie "islāmisti" savā brutalitātē ir aizgājuši tik tālu, ka ir viss iemesls visai cilvēcei pret tiem vērsties visas cilvēces vārdā. Par to pašu nesen ir runājis Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Bans Kimuns. Kādā intervijā arī viņš teica, ka cilvēcei par notiekošo Tuvajos Austrumos ir jāšausminās, arī viņš aicināja cilvēkus visā pasaulē pret to izturēties noraidoši un nosodoši.
Piedevām, tas tā ir arī tad, ja daudzviet citur pasaulē patlaban risinās pietiekami smagas situācijas. Savā uzrunā Obama neaizmirsa pieminēt Krievijas agresiju Ukrainā. Islāma teroristi apdraud arī Nigēriju un Somāliju. Ir bēdīgais konflikts starp Izraēlu un palestīniešiem.
Nemierīga patlaban ir mūsu pasaule.
Mums šeit, Latvijā, būtiskākais no ASV prezidenta uzrunas ir tas, ka viņš solīja cīņā pret "Islāma valsts" teroristiem veidot "plašu koalīciju." It īpaši viņš runāja par citām arābu valstīm, bilstot, ka "mēs nevaram arābu partneru vietā nodrošināt drošību viņu reģionā." Šajās dienās ASV valsts sekretārs (ārlietu ministrs) Džons Kerijs viesojas vairākās Tuvo Austrumu valstīs, lai aicinātu tās tādā vai citādā veidā piedalīties minētajā cīņā. Pat Irāna ir teikusi, ka tā varētu būt gatava kaut kā nākt talkā.
Taču arābu valstis nav tās, kuras veic uzlidojumus pret teroristiem. Tas ir jādara citiem. Savā uzrunā Obama teica, ka procesā jau tagad piedalās vairākas citas valstis, neprecizējot - kuras tieši. Drīz pēc tam Lielbritānijas un Vācijas ārlietu resori paziņoja, ka šīs valstis nepiedalīsies uzlidojumos Sīrijā, iespējams daļēji tāpēc, ka Sīrijas prezidents ir teicis, ka viņš šādus uzlidojumus uzskatītu par militāru agresiju ar visu no tā izrietošo. Protams, Sīrijas prezidentam patlaban nav ne tuvu nepieciešamās rocības, lai karotu pret Ameriku, bet tomēr.
Tajā pašā laikā ieročus cīņai pret "Islāma valsti" patlaban piegādā ne jau amerikāņi vien, tādi nāk arī no Dānijas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Austrālijas, Polijas, Albānijas un arī, ja kas, no mūsu kaimiņvalsts Igaunijas. Humānu palīdzību piedāvā visas minētās valstis plus vēl Īrija, Luksemburga, Šveice, Spānija, Norvēģija, Somija, Japāna, Dienvidkoreja, Jaunzēlande, Kuveita, Saūda Arābija, Kanāda un Turcija. Tur laikam sanāk tā "plašā koalīcija," par kuru runāja Baraks Obama.
Mūsu valstī Ārlietu ministrija ir teikusi, ka tā stingri atbalsta "mērķtiecīgu un koordinētu starptautisko rīcību." Šodien sazinājos ar ministrijas preses sekretāru Kārli Eihenbaumu, viņš teica, ka Latvijas valdība ir atvērta sarunai par to, kā tā varētu palīdzēt, par to notiekot konsultācijas, bet patlaban vēl nekas konkrēts nav nolemts.
Baraks Obama sevišķi stingri savā uzrunā pateica, ka runa te nav un arī nebūs par zemes karu. To viņš teica par spīti tam, ka jau tagad Irākā ir kāds tūkstotis ASV militārpersonu, kas nodarbojas ar vēstniecības un citu objektu apsargāšanu, kā arī ar pašas Irākas militāro spēku apmācīšanu u.tml. Patlaban nav nekādu zīmju, ka Amerika domātu par tādas koalīcijas veidošanu, kas savulaik divreiz karoja Irākā un Afganistānā karo joprojām, taču nav tomēr nekādu garantiju, ka pašreizējie ASV plāni tik tiešām "degradēs un iznīcinās" "Islāma valsts" kaujiniekus. Tā ir viena ļoti labi finansēta organizācija, lielā mērā tāpēc, ka pirms kāda laiciņa tā aplaupīja banku Mosulā un aizmuka ar burtiski simtiem miljonu dolāru. Ir arī tas apstāklis, ka gaisa karu, bet ne zemes karu, Amerika pret teroristiem jau ilgstoši veic Jemenā un jau minētajā Somālijā, bet ne vienā, ne otrā gadījumā nevar teikt, ka attiecīgajās valstīs viss būtu kārtībā. It īpaši Somālija ir uz sabrukšanas robežas, un, lai arī tas nav tikai teroristu dēļ, arī viņiem tajā visā ir pietiekami liela loma.
Un tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka gaisa karš Irākā tomēr ar laiku kļūs par zemes karu. Dievs nedod, bet tādā gadījumā tas arī būs jautājums NATO un līdz ar to mums (un mums arī kaut vai tāpēc, ka mēs skaitāmies labi ASV sabiedrotie). Otra lieta - Amerikas paplašinātā uzmanība notikumiem Irākā var nozīmēt mazāku uzmanību notikumiem Ukrainā. Būtībā arī tur notiek cīņa pret teroristiem, vien tur Amerika nav bijusi gatava piedāvāt ieročus, kur nu vēl veikt uzlidojumus pret Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" vadītājiem un karotājiem. Tas mūsu kaimiņvalsts caram Vladimiram var likt domāt, ka Rietumu pasaule pret viņa rīcību Ukrainā (un ne tikai) ir vienaldzīga, un tas jau būtu pavisam baisi, jo tas nu reiz ir lācis ar ļoti asiem nagiem un atņirgtiem zobiem.
Tumši mākoņi nudien.
